Daniyees kaum kaum ib nqes nees nkaum plaub qhia lub caij nyoog uas Loos teev dab yuav kav nrog hwjchim loj tshaj plaws los ntawm lo lus “ib sijhawm.” Hauv kev siv yav tom ntej raws lus faj lem, “ib sijhawm” sawv cev rau 360 xyoo, thiab cov xyoo ntawd pib ntawm qhov kev sib tua nkoj nto moo tshaj plaws hauv keeb kwm puag thaum ub, yog kev sib tua ntawm Actium xyoo 31 BC. Muaj lwm yam kev sib tua nkoj uas loj dua thiab muaj tswv yim kev ua rog tob dua, tiamsis Actium yog qhov kev sib tua nkoj uas muaj lub npe sawv cev tshaj plaws vim nws txuas nrog Marc Antony thiab Cleopatra. Zoo ib yam li qhov tseem ceeb hauv keeb kwm ntawm kev vau ntawm Phab Ntsa Berlin hauv kev ua tiav Daniyees 11:40, thiab Ob Lub Tsev Siab Ntauwd ntawm 9/11 hauv kev ua tiav Qhia Tshwm kaum yim; rau qhov thaum Vajtswv xaiv tej xwm txheej hauv keeb kwm los ua kom tiav Nws Txojlus Faj Lem, Nws ua li ntawd raws ib yam qauv uas ncav cuag cov neeg mloog coob tshaj plaws uas ua tau.

Thiab tom qab tau cog lus nrog nws lawm, nws yuav ua hauj lwm dag ntxias; rau qhov nws yuav tuaj nce mus, thiab yuav muaj zog nrog ib haiv neeg tsawg. Nws yuav nkag mus yam thaj yeeb txawm mus txog rau tej thaj chaw nplua nuj tshaj plaws hauv lub xeev; thiab nws yuav ua yam uas nws cov yawg koob tsis tau ua, thiab nws cov yawg koob tej yawg koob kuj tsis tau ua; nws yuav faib rau lawv tej khoom txeeb, thiab tej khoom nyiag los, thiab tej kev nplua nuj: muaj tseeb, nws yuav npaj nws tej tswv yim tawm tsam tej chaw ruaj khov, txawm yog rau ib ntus. Daniel 11:23, 24.

Uriah Smith xaus nws cov lus soj ntsuam txog kev koom tes ntawm Loos thiab cov Maccabees hauv nqe nees nkaum peb los ntawm kev hais lus txog cov neeg tsawg hauv nqe ntawd.

“Nyob rau lub sijhawm ntawd cov Loos tseem yog ib haiv neeg me, thiab lawv pib ua hauj lwm dag ntxias, lossis nrog kev txawj ntxias, raws li lo lus ntawd qhia. Thiab txij ntawm no lawv thiaj sawv nce mus, tsis tu ncua thiab sai, mus txog rau qhov siab ntawm hwj chim uas tom qab ntawd lawv tau mus txog.

“[Nqe nees nkaum plaub raug hais].”

“Txoj kev uas ib txwm muaj uas ntau haiv neeg, ua ntej txog tiam ntawm Loos, tau nkag mus kav tej xeev muaj nqis thiab thaj av nplua nuj, yog los ntawm kev ua rog thiab kev yeej. Nim no Loos yuav tsum ua yam uas tsis tau ua los ntawm cov yawg koob lossis cov yawg koob tej yawg koob; uas yog, txais tau tej kev tau los no los ntawm txoj kev thaj yeeb. Txoj kev coj uas yav dhau los tsis tau hnov dua tam sim no raug pib, uas vaj ntxwv tso lawv tej nceeg vaj cia ua qub txeeg qub teg rau cov Loos. Loos tau los muaj tej xeev loj heev los ntawm txoj kev no.”

“Thiab cov uas li no tau los nyob hauv txoj kev kav ntawm Loos kuj tau txais txiaj ntsig tsis tsawg los ntawm qhov ntawd. Lawv raug saib xyuas nrog kev siab zoo thiab kev zam txim. Nws zoo ib yam li muaj tus tsiaj txhu uas raug ntes thiab tej khoom txeeg chaw raug nyiag tuaj muab faib rau lawv. Lawv raug tiv thaiv ntawm lawv cov yeeb ncuab, thiab tau nyob so hauv kev thaj yeeb thiab kev nyab xeeb hauv qab qhov kev tiv thaiv ntawm lub hwj chim Loos.

“Rau feem kawg ntawm nqe no, Npis Sov Newton muab lub ntsiab tias yog twj siv los twv yav tom ntej tawm hauv tej chaw ruaj khov, tsis yog tawm tsam lawv. Qhov no cov Loos tau ua los ntawm lub nroog ruaj khov muaj xya lub roob. ‘Txawm yog rau ib lub sij hawm;’ tsis ntseeg tias yog ib lub sij hawm yaj saub, 360 xyoo. Cov xyoo no yuav tsum suav txij lub ntsiab twg? Tej zaum yog txij ntawm qhov xwm txheej uas raug coj los qhia hauv nqe tom qab no.” Uriah Smith, Daniel and the Revelation, 272, 273.

Smith txuas ntxiv thiab txheeb xyuas kev sib ntaus sib tua ntawm Actium hauv xyoo 31 BC ua qhov pib rau peb puas rau caum xyoo. Tom qab hais nqe nees nkaum tsib, Smith hais li no.

“Los ntawm nqe 23 thiab 24 peb raug coj nqes los rau sab no ntawm daim kev cog lus ntawm cov Yudais thiab cov Loos, BC 161, mus txog rau lub sijhawm uas Loos twb tau txais txoj kev kav thoob qab ntuj lawm. Nqe uas tam sim no nyob ntawm peb xub ntiag no coj los rau hauv kev pom ib txoj kev ua rog muaj zog tawm tsam tus vajntxwv ntawm sab qab teb, uas yog Iyiv, thiab qhov tshwm sim ntawm ib qho kev sib tua tseem ceeb ntawm cov tub rog loj thiab muaj hwjchim. Puas muaj tej xwm txheej zoo li no tshwm sim hauv keeb kwm ntawm Loos nyob rau thaj tsam lub sijhawm no? — Muaj tseeb tiag. Tsov rog ntawd yog tsov rog ntawm Iyiv thiab Loos; thiab kev sib tua ntawd yog kev sib tua ntawm Actium. Cia peb saib luv luv txog cov xwm txheej uas tau coj mus rau qhov kev tsis sib haum no.”

“[Marc] Antony, Augustus Caesar, thiab Lepidus tau tsim tsa txoj kev kav peb leeg uas tau cog lus tias yuav pauj rau txoj kev tuag ntawm Julius Caesar. Antony no tau los ua Augustus tus kwv tij vauv los ntawm kev yuav nws tus muam, Octavia. Antony raug xa mus rau tim Iyiv ua haujlwm rau tsoom fwv, tiam sis nws poob ua neeg raug ntes los ntawm Cleopatra tej txuj ci dag ntxias thiab ntxim nyiam, tus poj huab tais tsis txaj muag ntawm Iyiv. Txoj kev hlub vwm uas nws muaj rau nws ntawd muaj zog heev, txog nthe thaum kawg nws tig los txhawb nqa Iyiv tej kev txaus siab, ntiab nws tus poj niam, Octavia, tseg kom Cleopatra txaus siab, pub ib xeev dhau ib xeev rau tus tom kawg no kom txaus nws txoj kev ntshaw nyiaj txiag, ua kev ua koob tsheej yeej rog hauv Alexandria hloov chaw ntawm Loos, thiab lwm yam ntxiv kuj tau ua rau cov neeg Loos chim siab ua luaj uas Augustus tsis ntsib kev nyuaj siab li hauv kev coj lawv kom nkag siab thiab koom siab ua rog tawm tsam tus yeeb ncuab ntawm lawv lub teb chaws no. Tsov rog no, nyob rau sab nraud, yog tawm tsam Iyiv thiab Cleopatra; tiam sis qhov tseeb tiag yog tawm tsam Antony, tus uas tam sim no sawv ua tus thawj ntawm Iyiv tej hauj lwm. Thiab qhov laj thawj tseeb ntawm lawv txoj kev sib ceg ntawd, raws li Prideaux hais, yog tias nkawd ob leeg tsis muaj leej twg txaus siab nyob nrog tsuas yog ib nrab ntawm lub teb chaws Loos xwb; vim Lepidus twb raug tshem tawm ntawm txoj kev kav peb leeg lawm, ces tam sim no lub hwj chim ntawd nyob nruab nrab ntawm nkawd, thiab vim nkawd ob leeg txiav txim siab yuav los kav tag nrho, nkawd thiaj muab txoj hmoo ntawm tsov rog pov tseg rau kev txeeb kom tau nws.” Uriah Smith, Daniel and the Revelation, 273.

Hais txog yav tom ntej raws li lus cev xwm txheej, kev sib ntaus rog ntawm Actium qhia txog txoj cai Hnub Caiv, vim nws sawv cev rau qhov kev yeej dhau zaum peb ntawm peb yam kev cuam tshuam thaj chaw uas tau tsim tsa “kev kav thoob qab ntuj” ntawm Loos pagan, raws li Smith piav qhia. Ib yam li nrog Loos pagan, nws yog thaum yam kev cuam tshuam thib peb ntawm Loos papal raug ntiab tawm ntawm lub nroog Loos uas “kev kav thoob qab ntuj” ntawm Loos papal tau pib xyoo 538. Ob tug tim khawv ntawd hais txog txoj cai Hnub Caiv nyob qhov twg thiab lub sijhawm twg uas Loos niaj hnub kov yeej ob lub nceeg vaj thib rau thiab thib xya ntawm lus cev xwm txheej hauv Phau Vajlugkub, thiab thaum ua li ntawd, kov yeej nws yam kev cuam tshuam thib peb; yog li ntawd, tsim tsa “kev kav thoob qab ntuj” rau plaub caug ob lub hlis uas yog cim.

Thiab nws tau txais ib lub qhov ncauj hais tej lus loj kawg thiab tej lus thuam Vajtswv; thiab nws kuj tau txais hwjchim kom nws kav mus tau plaub caug ob lub hlis. Tshwmsim 13:5.

Loos Tawm Tim Lyiv Tebchaws

Cov txheej xwm yaj saub ntawm tsov rog uas Augustus ntawm Loos tawm tsam Iyi tebchaws thiab Cleopatra raug txhawb los ntawm kev ntxeev siab ntawm Marc Antony, thiab raws li qhov yuav tsum muaj ntawm kev yaj saub, cov txheej xwm yaj saub ntawd yuav tsum sawv cev rau cov txheej xwm yaj saub uas raug sawv cev rau ntawm txoj cai Hnub Caiv.

Ntawm Actium, Loos yeej tim lyiv teb chaws, yog ib lub hwj chim uas muaj los ntawm kev sib koom tes ntawm ib tug txiv neej tawm tsam thiab ib tug poj niam tsis dawb huv. Kev sib koom tes ntawm Antony thiab Cleopatra yog kev sib xyaw ua ke ntawm pawg ntseeg thiab lub xeev. Ntawm Actium, Rome ntawm Augustine tau kov yeej ib lub hwj chim uas raug sawv cev los ntawm ib qho kev sib xyaw tsis dawb huv ntawm pawg ntseeg thiab lub xeev.

Duab Ntawm Tus Tsiaj nyaum

Cleopatra sawv cev rau ib lub koom txoos uas raug kev phem qias thiab koom tes nrog Antony, uas yog ib lub cim ntawm Loos. Cleopatra yog tus kav lawv txoj kev sib raug zoo ntawd, raws li Uriah Smith tau sawv cev, thaum nws hais tias Antony “poob los ua ib tug neeg raug txi rau Cleopatra, tus huab tais poj niam lim hiam thiab coj tsis ncaj ntawm Iyi teb chaws, vim nws tej tswv yim dag ntxias thiab tej yam ntxim nyiam.” Kev sib koom tes ntawm lub koom txoos thiab lub xeev uas Antony thiab Cleopatra sawv cev tau qhia meej tias Cleopatra yog lub hwj chim uas kav hauv txoj kev sib raug zoo ntawd; yog li ntawd, kev sib xyaw ua ke ntawm lub koom txoos thiab lub xeev uas lawv txoj kev sib raug zoo sawv cev ua tau raws nraim li qhov txhais ntawm tus tsiaj qus daim duab—uas yog kev sib xyaw ua ke ntawm lub koom txoos thiab lub xeev thaum tus poj niam yog tus tswj hwm txoj kev sib raug zoo ntawd. Actium yog ib hom piv txwv txog txoj cai Hnub Caiv uas yuav los sai sai no.

Augustus sawv cev rau lub hwj chim papal uas yuav kov yeej Tebchaws Meskas thaum txoj cai Sunday tab tom yuav los txog. Marc Antony yog lub kub Republican ntawm tus tsiaj qus hauv ntiajteb, hos Cleopatra yog lub kub Protestant. Antony thiab Cleopatra sib koom ua ke thiab hais lus ib yam li ib tug zaj thaum txoj cai Sunday tab tom yuav los txog. Ob leeg—Cleopatra thiab Antony—yog tej cim ntawm ib lub hwj chim zaj, thiab thaum nkawd tau koom ua ib ke tiav hlo rau lub sijhawm ntawm txoj cai Sunday—nkawd hais lus ib yam li ib tug zaj.

Zaj】

Ob qho tim Nkij Teb Chaws thiab Tim Lyiv teb chaws hauv txoj kev yaj saub sawv cev rau ib lub hwjchim zaj, thiab Antony kuj sawv cev rau ib lub hwjchim zaj thiab. Tim Lyiv teb chaws yog sab qab teb hauv Daniyees kaum ib, hos Tim Nkij Teb Chaws yog sab hnub poob. Tim Lyiv teb chaws raug Ptolemy I txeeb tau tom qab Aleksandha lub nceeg vaj raug faib ua plaub feem. Ces Ptolemy I thiaj los ua thawj tus vajntxwv yaj saub ntawm sab qab teb, hos Cleopatra yog tus kav kawg ntawm haiv Ptolemaic hauv Tim Lyiv teb chaws. Ptolemy yug hauv Macedon, uas yog Aleksandha Tus Loj qhov chaw yug.

Macedon nyob rau sab qaum teb ntawm tim Nkij teb chaws, thiab lawv tau hais tias lawv caj ces keeb kwm yug los ntawm cov vajhero cuav dab neeg ntawm cov Greek. Cov xeev-nroog Greek nyob sab qab teb suav hais tias cov Macedonians muaj kev qus dua li cov Hellenists ntawm sab qab teb tim Nkij teb chaws. Cov Macedonians yog ib txoj kev kav vajntxwv, hos cov xeev-nroog (poleis) sab qab teb xws li Athens, Sparta, Thebes, Corinth, thiab lwm yam, nyob rau sab qab teb thiab nruab nrab ntawm tim Nkij teb chaws thiab cov kob Aegean. Cov poleis no feem ntau muaj kev tswj hwm raws li kev cai ywj pheej, kev kav los ntawm ib pab neeg tsawg, lossis kev tswj hwm sib xyaw, thaum Macedon yog ib txoj kev kav vajntxwv nruab nrab ruaj khov nrog ib caj vaj ntxwv muaj hwj chim loj (cov Argeads). Txawm li cas los xij, lawv txhua tus puav leej yog Hellenists, thiab thaum Loos nkag los rau hauv keeb kwm, lawv tau hu cov Hellenists tias yog Greek. Cleopatra yog tus kav Ptolemaic kawg, uas sawv cev rau pab neeg Greek uas kav raws li vajntxwv ntawm lub nceeg vaj qaum teb, los ntawm thaj av Macedon, lossis sab qaum teb tim Nkij teb chaws.

Vajntxwv ntawm Sab Qab Teb

Cleopatra yog tus kav kawg ntawm lub nceeg vaj Ptolemaic uas tau pib nrog Ptolemy I thaum Alexander lub nceeg vaj raug faib ua plaub feem. Hauv kev sib ntaus ntawm Actium, lub nceeg vaj Ptolemaic, uas yog tus vajntxwv tiag tiag ntawm sab qab teb, tau los txog rau nws qhov kawg. Tus vajntxwv tom ntej ntawm sab qab teb yuav yog tim lyiv teb chaws sab ntsuj plig, uas raug sawv cev los ntawm Fabkis uas tsis ntseeg Vajtswv thaum keeb kwm ntawm Kev Kiv Puag Ncig Fabkis.

Thiab lawv tej cev tuag yuav pw ntsoog rau saum txoj kev ntawm lub nroog loj ntawd, uas raws sab ntsuj plig hu ua Xaudoo thiab Iyiv, qhov chaw uas peb tus Tswv kuj raug ntsia saum ntoo khaub lig thiab. Tshwmsim 11:8.

Tim lyiv tebchaws Iyi tiag yog vajntxwv tiag ntawm sab qab teb raws li kev faib tawm ntawm Alexander lub nceeg vaj, tiamsis sab ntsuj plig Iyi raug sawv cev ua vajntxwv ntawm sab qab teb los ntawm cov yam ntxwv yaj saub ntawm Iyi, tsis yog los ntawm ib qho kev taw qhia tiag.

Sab Qab Teb thiab Sab Hnub Poob

Cleopatra, uas yog tus kav tebchaws Ptolemaic kawg ntawm lub nceeg vaj ntawd, raws li txojkev cev Vajtswv lus twb yog ib lub hwjchim ob npaug—Greek (sab hnub poob) thiab Egypt (sab qab teb); hos tus tom ntej, thiab tom qab ntawd yog tus vajntxwv sab qab teb ntawm sab ntsuj plig, yuav yog Fabkis, uas kuj yog ib lub hwjchim ob npaug, sawv cev nyob hauv Tshwmsim kaum ib ua Egypt thiab Sodom. Txojkev qias vuab tsuab ntawm Sodom sib haum nrog txojkev qias vuab tsuab ntawm Cleopatra ntawm sab hnub poob, thiab Cleopatra ntawm sab qab teb sib haum nrog txojkev tsis lees paub Vajtswv ntawm Egypt. Ob yam xwm txheej ntawm tus vajntxwv sab qab teb kawg ntawm lub cev tiag sib haum nrog tus vajntxwv sab qab teb thawj zaug ntawm sab ntsuj plig.

Tsov rog ntawm Actium yog txoj kev koom tes tsis dawb huv ntawm Antony tus zaj ntawm Loos thiab Cleopatra tus zaj ntawm sab qab teb thiab sab hnub poob. Antony thiab Cleopatra sawv cev rau ib pawg ntseeg thiab ib lub xeev, yog li ntawd qhov uas Augustus ntawm Loos kov yeej Actium sawv cev rau ib qho kev kov yeej uas Loos muaj yeej tshaj ib txoj kev sib koom ua ke ob npaug tsis dawb huv uas ua hom ntxoov ntxoo rau daim duab ntawm tus tsiaj qus. Peb puas rau caum xyoo tom qab ntawd, raws li kev ua tiav ntawm Daniel 11:24, Constantine tau faib Loos ua sab hnub tuaj thiab sab hnub poob, tso tus poj niam ntawm Loos tseg rau sab hnub poob thiab tshem tus txiv neej ntawm Loos mus rau sab hnub tuaj. Ib qho kev kov yeej ntawm sab qab teb thiab sab hnub poob tau ua hom ntxoov ntxoo rau kev faib ua sab hnub tuaj thiab sab hnub poob tom qab ib “lub sijhawm” ntawm peb puas rau caum xyoo, ntawm tsov rog Actium. Hauv ib zaug kev sib ntsib ua ntej ntawd, Antony tau txais Loos sab hnub tuaj thiab Augustus tau txais sab hnub poob, yog li ntawd Actium tau coj sab hnub tuaj thiab sab hnub poob los ua ke, tiamsis tsuas yog rau ib “lub sijhawm” xwb.

31 BC thiab 330 CE

Yexus ib txwm piav qhov kawg nrog qhov pib, yog li ntawd kev yeej ntawm Actium hauv 31 BC ua qauv qhia txog kev faib lub tebchaws kav loj ua sab hnub tuaj thiab sab hnub poob hauv 330. Actium ntawm 31 BC yog lub alpha ntawm lub omega nyob hauv 360 xyoo uas xaus rau xyoo 330. Ob qho 31 BC thiab 330 puav leej ua qauv qhia txog txoj cai Hnub Caiv uas yuav los sai sai no raws li sawv cev nyob hauv nqe kaum rau thiab plaub caug ib ntawm Daniyee kaum ib.

Lwm Cim Lwm Qhov Qhia Tseg

Antony ntawm Loos, uas koom nrog Cleopatra ntawm sab qab teb thiab sab hnub poob, sawv cev rau ib txoj kev sib koom peb tog nyob hauv lawv txoj kev koom ob tog ntawm daim duab ntawm tus tsiaj nyaum. Tus ntoo khaub lig kuj phim nrog txoj cai Hnub Caiv, thiab yog li ntawd kuj phim nrog Actium thiab 330. Ntawm tus ntoo khaub lig, ib txoj kev koom ob tog ntawm pawg ntseeg thiab xeev raug sawv cev los ntawm cov Yudais (pawg ntseeg uas raug ua kom piam tsis huv) koom nrog Loos (xeev) los tua Khetos. Tus tog thib peb hauv txoj kev koom ntawm tus ntoo khaub lig raug sawv cev los ntawm Barabbas, ib tug Khetos cuav, uas nws lub npe txhais hais tias “tus tub ntawm leej txiv.” Hauv txoj kev cim piv txwv, Barabbas yog ib tug yaj saub cuav thaum muab piv rau Khetos uas yog tus yaj saub tseeb. Loos yog Antony, thiab Cleopatra ntawm sab qab teb thiab sab hnub poob sawv cev rau cov Yudais thiab Barabbas.

Tus ntoo khaub lig kuj sib haum nrog Eliyas saum Roob Khamel, qhov uas txoj kev xaiv yog hais txog leej twg yog tus yaj saub tseeb lossis tus yaj saub cuav. Tus yaj saub cuav lub sijhawm ntawd yog ib lub cim ob chav uas muaj cov yaj saub ntawm Npa‑as thiab cov pov thawj ntawm lub hav ntoo. Npa‑as yog ib tug vajtswv txiv neej, thiab cov pov thawj ntawm lub hav ntoo sawv cev rau Ashtaroth, ib tug vajtswv poj niam. Cov Yudais ntawm tus ntoo khaub lig yog Ashtaroth, tus vajtswv poj niam, thiab Npala‑npas, tus cuav ntawm Tus Txiv Neej Kev Tu Siab, yog tus vajtswv txiv neej Npa‑as.

Cleopatra yog ob leeg yog huab tais poj niam ntawm sab qab teb thiab huab tais poj niam ntawm sab hnub poob. Antony yog daim duab piv txwv ntawm Loos, ib feem ntawm peb leeg thawj coj koom ua ke uas tau cog lus los pauj kev tua Julius. Julius txoj kev tuag los ntawm nees nkaum peb qhov txhab sawv cev rau txoj kev raug mob tuag taus ntawm lub hwj chim papacy xyoo 1798, raws li kev ua tiav ntawm nqe plaub caug hauv Daniyees kaum ib. Augustine ntawm Actium sawv cev rau kev kho zoo ntawm txoj kev raug mob tuag taus ntawd. Txoj kev raug mob ntawd raug kho zoo thaum Antony thiab Cleopatra tuag. Antony thiab Cleopatra sawv cev rau daim duab ntawm tsiaj qus nyob hauv Tebchaws Meskas uas yog ib lub cev cev faj lem muaj peb ntu, muaj tsiaj qus hauv ntiajteb thiab nws ob tug kub. Antony yog ib feem, hos Cleopatra sawv cev rau ob feem ntxiv. Txawm yog Antony lub Loos, lossis Cleopatra lub Iyi tebchaws thiab Kili tebchaws, lawv tuag ua ke ntawm txoj cai Hnub Caiv thaum lub nceeg vaj thib rau ntawm tej lus faj lem hauv Vajluskub xaus. Hauv txoj kev cev faj lem, Cleopatra nyob rau hauv kev sib raug zoo nrog Antony yog kev sib tov ntawm kev txawj ntse hauv pawg ntseeg thiab kev txawj tswj xeev, uas qhov kev txawj hauv pawg ntseeg ntxias thiab tswj hwm qhov kev txawj tswj xeev.

Txoj Kev Tuag Zaum Ob Uas Tau Muab Ua Hom Duab Qhia

Nyob rau lwm theem cev yaj saub, Cleopatra txoj kev sib raug zoo rau Julius Caesar thiab Marc Antony sawv cev rau ob lub sijhawm uas pawg ntseeg txoj kev txawj ntse ntawm Cleopatra nyob hauv kev sib raug zoo nrog lub xeev txoj kev txawj kav ntawm lub Faj Tim Teb Chaws Loos. Nws raug Julius tso tseg xyoo 1798 ntawm nws thawj txoj kev tuag uas yog cim, raws li kev ua tiav ntawm nqe plaub caug hauv Daniyee kaum ib; thiab tom qab ntawd nws los txog rau nws qhov kawg uas tsis muaj leej twg pab, ntawm Actium raws li kev ua tiav ntawm nqe plaub caug tsib hauv Daniyee kaum ib. Nqe plaub caug yog alpha ntawm nws thawj qhov txhab tuag uas yuav raug kho kom zoo, thiab omega ntawm nqe plaub caug tsib yog qhov uas nws txais nws txoj kev tuag zaum ob thiab zaum kawg.

Ib yam li plaub lub hwj chim Loos hauv nqe kaum rau txog nees nkaum ob, Cleopatra raws li ib lub cim hauv phau Vajlugkub muaj ntau tshaj ib lub ntsiab, raws li qhov ntsiab lus ib puag ncig. Julius tau tso nws tseg tseg rau xyoo 1798 thaum kev txhawb nqa ntawm vaj ntxwv raug muab tshem tawm, thiab tom qab ntawd nws lub qhov txhab tuag taus raug kho zoo thaum txoj cai hnub Sunday los txog, tiamsis kaum tus vajntxwv hauv Tshwm Sim kaum xya kawg nkaus rhuav tshem nws nrog hluav taws, thaum nws ntsib nws txoj kev tuag zaum ob thiab zaum kawg.

Cleopatra yog ib lub cim ntawm ob yam xwm txheej uas raug sawv cev los ntawm Falau tebchaws Iziv txoj kev tsis ntseeg Vajtswv, thiab tim Nkij teb chaws txoj kev xav txog kev ntseeg. Nws ob yam xwm txheej sawv cev rau Iziv txoj kev tswj hwm hauv xeev thiab Nkij teb chaws txoj kev txawj ntseeg hauv pawg ntseeg. Tim Nkij teb chaws txoj kev xav txog kev ntseeg raug sawv cev los ntawm tus vajtswv poj niam Nkij hu ua Athena, uas raug tsa ua ib tug pej thuam nyob hauv nws lub tuam tsev hu ua Parthenon. Athena yog lub cim ntawm kev txawj ntse, thiab raws li nws yog ib tug poj niam, nws sawv cev rau ib txoj kev ntseeg ntawm tibneeg txoj kev kawm, uas txawv ntawm Txoj Kev Kawm los ntawm Vajtswv.

Ob lub kub ntawm Tebchaws Meskas yog Republicanism thiab Protestantism, uas tau raug ua piv txwv tseg hauv Fabkis los ntawm Egypt thiab Sodom. Egypt yog kev txawj kav xeev, thiab Sodom yog kev txawj ntxias ntawm pawg ntseeg; yog li ntawd, Republicanism thiaj phim nrog Egypt, thiab Protestantism nrog Sodom. Republicanism yog Egypt, thiab Protestantism yog Sodom thiab Greece. Lub cim ntawm kev kawm txawj ntse ntawm tibneeg yog tus vajtswv pojniam Greek hu ua Athena, uas nws lub tuam tsev yog Parthenon, uas muaj nws tus khub niaj hnub no nyob hauv Nashville, Tennessee, yog lub tuam tsev Parthenon. Lub cim ntawm pawg ntseeg uas qias neeg, uas koom tes nrog lub kub Republican hauv Tebchaws Meskas thaum txog txoj cai hnub Sunday, raug sawv cev ua Cleopatra, Ashtaroth, Salome, thiab Sodom.

Cleopatra sawv cev rau Falau txoj kev tsis ntseeg Vajtswv thiab kev ntseeg ntawm cov Kili. Txoj kev ntseeg uas nrog txoj kev xav ntawm kev tsis ntseeg Vajtswv yog kev pe hawm kev kawm txuj ntawm cov Kili. Yexus ib txwm siv qhov kawg los qhia qhov pib, thiab tsob ntoo hauv lub vaj uas raug txwv tsis pub noj yog tsob ntoo paub qhov zoo thiab qhov phem, uas yog ib daim qauv qhia txog txoj kev ntseeg ntawm kev txawj xav Kili, uas Muam White hu ua “higher education.” Qhov no qhia meej thiab hais kom pom tseeb txog Cleopatra txoj kev ntseeg Kili ntawm kev txawj ntse tias yog yam raug ua qias tuaj thiab yog yam cuav uas ua raws yam tseeb ntawm txoj kev kawm tiag tiag hauv txoj kev sib cav loj nruab nrab ntawm Khetos thiab Xatas.

Nashville, Tennessee raug hu ua “Athens ntawm sab qab teb,” thiab Cleopatra yog tus huab tais poj niam tseeb kawg ntawm sab qab teb. Tus huab tais poj niam kawg ntawm sab qab teb ntawd yog ib qho qauv qhia txog tus vajntxwv sab ntsuj plig tom ntej thiab thawj tus ntawm sab qab teb, uas tau ua tiav nyob rau hauv Fabkis uas tsis ntseeg Vajtswv. Fabkis uas tsis ntseeg Vajtswv yog ib qho qauv qhia txog Tebchaws Meskas, qhov chaw uas nyob hauv Nashville, Tennessee, “Athens ntawm sab qab teb,” lub tuam tsev Parthenon rau tus vajtswv poj niam Athena raug sawv cev ua cim. Lub tuam tsev ntawd nyob rau ntawm 2500 West End hauv Nashville. Tus lej nees nkaum tsib sawv cev rau lub qhov rooj kaw ntawm peb zaj lus piv txwv hauv Mathais nees nkaum tsib. Cleopatra, uas yog tib si tus huab tais poj niam ntawm “sab qab teb” thiab “sab hnub poob,” los txog rau nws “qhov kawg” hauv Athens ntawm sab qab teb.

Nrog rau tej kev xav txog Actium, Cleopatra, Augustus thiab Antony no peb rov qab los rau nqe nees nkaum plaub mus txog nqe peb caug ntawm Daniyees kaum ib. Tej zaum, feem uas tsis meej tshaj plaws hauv nqe lus no yog thaum lawv hais lus dag ntawm tib lub rooj.

Thiab ob tug vajntxwv no lub siab yuav tsom rau kev ua phem, thiab nkawd yuav hais lus dag zaum ntawm tib lub rooj; tiamsis qhov ntawd yuav tsis vam meej, vim qhov kawg tseem yuav txog rau lub sijhawm uas twb teem tseg lawm. Daniel 11:27.

Lub sij hawm uas raug teem tseg nyob hauv nqe no yog 330, uas yog qhov kawg ntawm “lub sij hawm” hauv nqe nees nkaum plaub. Lub sij hawm uas raug teem tseg no sawv cev rau txoj cai Hnub Caiv ntawm Tebchaws Meskas, thiab nws kuj sawv cev rau qhov kaw ntawm tibneeg lub sijhawm sim siab rau ntiajteb. Ua ntej txoj cai Hnub Caiv, ob tug vajntxwv, uas lawv lub siab yog ua kev phem, yuav hais lus dag rau ib leeg ntawm tib lub rooj. Ua ntej txoj cai Hnub Caiv hauv Daniyees kaum ib, nqe kaum rau thiab plaub caug ib, ob tug vajntxwv yuav hais lus dag ntawm tib lub rooj, tiamsis lawv tej lus dag tsis vam meej. Leejtwg yog ob tug vajntxwv uas hais lus dag rau ib leeg? Ua ntej peb teb rau qhov kev xav ntawd, kuv yuav nco peb txog qee yam cim uas peb twb tau hais txog yav tas los hauv zaj lus no.

Plaub tug thawjcoj Loos ntawd sawv cev rau ntau hom cim yaj saub sib txawv raws li qhov ntsiab lus uas muab coj los xav. Txawm yog lawv yog thawjcoj Loos, los raws li ib lub cim lawv yeej tseem ceeb sawv cev rau keeb kwm yaj saub ntawm Yudas thaum ub thaum lawv tab tom hloov ntawm kev tswj kav ntawm cov Seleucid mus rau kev tswj kav ntawm cov Loos.

Pompey yog ib tug thawj tub rog, thiab peb tug thawj coj Loos tom qab no puav leej yog Caesars. Julius, nyob rau hauv kev txheeb rau Augustus, sawv cev rau ob txoj kev sib koom ua peb chav nrog ob pawg triumvirate, thawj pawg yog tsis raug cai, pawg thib ob yog raug cai. Plaub tug thawj coj no sawv cev rau txoj cai Hnub Caiv nyob rau hauv qee qhov ntsiab lus. Pompey kov yeej lub tebchaws ci ntsa iab; Julius, uas nees nkaum peb qhov txhab nkaug sawv cev rau nws, yog tus tim tswv thawj, rau qhov nws yog tus Caesar thawj, thiab nws ua qauv rau tus tim tswv thib peb, uas yog Tiberias. Tiberias ntawm tus ntoo khaub lig, uas yog txoj cai Hnub Caiv, kuj raug sawv cev los ntawm nees nkaum peb, rau qhov nees nkaum peb sawv cev rau txoj kev ua kom koom ua ib; thiab tus ntoo khaub lig yog ib feem tseem ceeb tshaj plaws ntawm txoj hauj lwm ntawm Khetos hauv kev muab Nws txoj Kev Tswv Ntuj los koom nrog peb txoj kev tib neeg. Yog li ntawd, Julius thiab Tiberias yog txoj xov thawj thiab txoj xov thib peb, uas nees nkaum peb sawv cev rau.

Julius tsis yog tus neeg ntxim nyiam raws kev hlub li uas feem ntau raug piav qhia txog nws hauv Hollywood tej dab neeg hais tseg; nws yog ib tug neeg siab phem uas mob siab nrhiav hwjchim. Tiberias phem dua Julius, rau qhov nws txoj kev qias vuab tsuab tseem raug hais txog hauv nqe ntawd, vim tsab ntawv kawg ntawm cov ntawv Hebrew yog nees nkaum ob thiab tsab ntawv thawj yog ib. Alpha me dua omega, thiab Tiberias txoj kev qias vuab tsuab raug muab tso rau hauv nqe nees nkaum ob, uas yog tsab ntawv kawg ntawm cov ntawv Hebrew, thiab nyob nruab nrab ntawm ob tug neeg qias vuab tsuab uas Julius thiab Tiberias sawv cev ntawd yog Augustus. Augustus sawv cev rau qhov siab tshaj plaws ntawm lub hwjchim thiab lub meej mom ci ntsa iab ntawm Loos. Ua tus uas tawm tsam thawj thiab peb cov lus ntawd, nws raug sawv cev los ntawm tsab ntawv kaum peb, uas yog lub cim ntawm kev ntxeev siab. Augustus tau ruaj khov nws lub tebchaws los ntawm kev tua kom swb txoj kev ntxeev siab ntawm Antony thiab Cleopatra, yog txoj kev ntxeev siab uas nto npe tshaj plaws hauv keeb kwm Loos.

Augustus yog lub hwj chim Loos uas tau kov yeej qhov chaw khuam thib peb, thiab hauv kev ua li ntawd nws sawv cev rau txoj cai hnub Sunday, thiab rau lub hwj chim Loos uas kav nyob rau hauv plaub caug ob lub hlis piv txwv ntawm Tshwm Sim tshooj kaum peb uas yog tshooj kev ntxeev siab. Thaum muab tso ua ntej txoj cai hnub Sunday lawm, Pompey yog ob qho tib si 1798 thiab 1989, ua rau Pompey yog ib lub cim ntawm Antiochus Magnus uas xaus tsov rog Syrian zaum plaub txij xyoo 219 mus txog 217 BC, raws li kev ua tiav ntawm nqe kaum hauv tshooj kaum ib. Ces Julius Caesar raug muab sib haum nrog nqe kaum ib thiab kaum ob thiab nrog tsov rog ntawm ciam teb, yog tsov rog Raphia hauv xyoo 217 BC. Nyob ntawd Julius kuj yog Antiochus Magnus, thiab Augustus Caesar kuj yog Antiochus Magnus hauv nqe kaum tsib qhov tsov rog Panium. Ces hauv nqe kaum rau Tiberias yog txoj cai hnub Sunday, tiam sis nws tsis yog Antiochus Magnus, rau qhov nyob ntawd nws yog Pompey, vim Yexus ib txwm piav txog qhov kawg nrog qhov pib. Nqe ntawd cim txog qhov kawg ntawm lub Faj Tim Tebchaws Seleucid, uas yog ib yam piv txwv txog qhov kawg ntawm Tebchaws Meskas raws li lub nceeg vaj thib rau ntawm kev faj lem hauv Vajlugkub.

Tseem tseem muaj lwm yam kev sib phim uas yuav tsum muab ua raws li plaub tug kav tebchaws Loos, thiab txoj kab ntawd sawv cev rau keeb kwm zais cia ntawm nqe plaub caug. Txoj kab Maccabean ntawm nqe nees nkaum peb kuj qhia txog keeb kwm zais cia ntawm nqe plaub caug thiab. Ces hauv nqe nees nkaum plaub, zaj keeb kwm ntawm Loos Imperial uas tseem teev dab qhuas raug sawv cev los ntawm ib lub sijhawm—peb puas rau caum xyoo. Txoj kab keeb kwm Loos uas raug sawv cev txij nqe nees nkaum plaub mus txog nqe peb caug kuj yog ib daim duab qhia txog keeb kwm zais cia ntawm nqe plaub caug. Nws xaus rau hauv nqe peb caug ib thaum lub ntsiab lus hloov ntawm Loos teev dab qhuas mus rau Loos papal. Loos teev dab qhuas tseem nyob hauv nqe ntawd, tabsis nyob ntawd nws tsis raug sawv cev ua lub nceeg vaj thib plaub ntawm Vajlugkub tej lus faj lem, tiamsis yog lub hwj chim nom tswv uas tsa lub papacy rau saum lub zwm txwv xyoo 538. Xyoo 538 lub papacy tau tshaj tawm ib txoj cai Hnub Caiv, yog li nqe peb caug ib tab tom sib phim nrog nqe kaum rau thiab nqe plaub caug ib. Nqe nees nkaum plaub tau qhia txog kev sib ntaus sib tua ntawm Actium thiab keeb kwm uas txuas nrog txoj kab ntawd.

Nqe nees nkaum plaub tab tom qhia txog thaum Loos tsis teev dab qhuas pib kav ua tus loj tshaj plaws tau peb puas rau caum xyoo, thiab tom qab ntawd hauv nqe peb caug-ib Loos papal pib kav ua tus loj tshaj plaws tau ib txhiab ob puas rau caum xyoo. Qhov pib thiab qhov xaus ntawm txoj kab ntawd nqa tau lub cim kos npe ntawm Khetos, uas yog Alpha thiab Omega. Hauv cov nqe no peb muaj keeb kwm ntawm Marc Antony, Cleopatra, thiab Augustus Caesar. Hauv nqe kaum rau Loos tsis teev dab qhuas tau kov yeej Seleucid tebchaws hauv 65 BC, thiab tom qab ntawd Yudas hauv 63 BC. Qhov kev thaiv thib peb ntawm Actium hauv 31 BC tau qhia txog qhov kawg ntawm lub nceeg vaj ntawm tim lyiv teb chaws, raws li tau ua qauv qhia los ntawm thawj qhov kev thaiv ntawm cov Seleucid hauv 65 BC. Ib zaug ntxiv, peb pom lub cim kos npe ntawm Tus Thawj thiab Tus Kawg. 65 BC yog thawj qhov ntawm peb qhov kev thaiv thiab nws sawv cev rau kev kov yeej tus vajntxwv sab qaum teb, hos 31 BC sawv cev rau qhov thib peb ntawm peb qhov kev thaiv thiab nws sawv cev rau kev kov yeej tus vajntxwv sab qab teb. Yudas, raws li qhov kev thaiv nruab nrab ntawm peb qhov kev thaiv ntawd, tab tom muaj kev tsov rog hauv tsev nyob rau hauv phab ntsa nroog Yeluxalees thaum Pompey tuaj txog hauv 63 BC. Qhov kev thaiv thib ob yog ib lub cim ntawm kev ntxeev siab.

Hauv xyoo 538, qhov kev txwv thib peb rau papal Rome raug ntiab tawm hauv Lub Nroog Loos lawm. Qhov kev txwv ntawd yog cov Goths, thiab nyob ntawd lub nceeg vaj thib tsib ntawm zaj lus faj lem hauv Phau Vajlugkub tau pib; kiag ntawm qhov chaw uas lub nceeg vaj thib plaub xaus lawm. Thiab ib yam li lub nceeg vaj thib plaub tau pib ntawm nws qhov kev txwv thib peb, lub nceeg vaj ntawm tim lyiv teb chaws kuj raug kov yeej, raws li twb tau raug ua qauv qhia tseg hauv qhov kev txwv thawj ntawm lub nceeg vaj Seleucid. Qhov no qhia meej tias zaj lus tim khawv faj lem uas pom nyob hauv nqe nees nkaum plaub mus txog nqe peb caug, sawv cev rau ib txoj kab uas kuj yuav tsum raug nrhiav pom nyob hauv keeb kwm zais ntawm nqe plaub caug thiab. Vim li no, nws yog yam tseem ceeb heev uas yuav tsum xav txog ntau yam kev sib raug zoo hauv zaj lus faj lem uas sawv cev los ntawm Marc Antony, Cleopatra, Julius Caesar, Pompey thiab Augustus Caesar.

Yog li no puas yog ntu uas tsis meej tshaj plaws ntawm nqe Vajlugkub txij nqe nees nkaum plaub mus txog peb caug, thaum lawv hais lus dag zaum ua ke ntawm tib lub rooj?

Thiab ob tug vajntxwv no lub siab yuav tsom rau kev ua phem, thiab nkawd yuav hais lus dag ntawm tib lub rooj; tiam sis qhov ntawd yuav tsis vam meej, rau qhov qhov kawg tseem yuav los txog thaum lub sijhawm uas twb teem tseg lawm. Daniel 11:27.

Uriah Smith qhia tias ob tug vajntxwv ntawd yog Marc Antony thiab Augustus Caesar.

“Nqe nees nkaum xya tau raug hais”

“Antony thiab Caesar yav tas los tau koom tes ua phooj ywg. Txawm li ntawd los, nyob hauv daim npog ntawm kev phooj ywg nkawd ob leeg puavleej ntshaw siab thiab npaj tswv yim rau txoj kev kav teb kav chaw thoob qab ntuj. Lawv tej lus lees tias hwm thiab ua phooj ywg rau ib leeg yog tej lus uas cov neeg siab phem dag ntxias hais tawm. Nkawd hais lus cuav ntawm ib lub rooj mov. Octavia, tus pojniam ntawm Antony thiab yog tus muam ntawm Caesar, tau tshaj tawm rau cov neeg hauv Rome thaum lub sijhawm Antony nrauj nws, tias nws tau pom zoo yuav nws tsuas yog nrog txoj kev cia siab tias qhov ntawd yuav ua pov thawj ua ib daim ntawv cog lus ntawm kev sib koom ua ke ntawm Caesar thiab Antony. Tiamsis txoj kev npaj ntawd tsis vam meej. Kev sib tawg tuaj txog; thiab hauv qhov kev tsis sib haum uas txuas ntxiv los ntawd, Caesar thiaj tawm los yeej tag nrho.” Uriah Smith, Daniel and the Revelation, 276.

Thaum Octavia raug txheeb pom tias nws txoj kev sib yuav rau Antony yog ib daim ntawv cog lus ntawm kev sib koom, qhov ntawd kuj txheeb pom txog kev sib koom tes ntawm kev sib yuav uas tau raug ua qauv ua ntej lawm hauv tshooj kaum ib nrog kev sib yuav nyob rau tiam Hellenistic ntawm Berenice rau tus vajntxwv Seleucid Antiochus II Theos nyob ncig xyoo 252 BC. Berenice yog tus ntxhais ntawm Ptolemy II Philadelphus. Octavia thiab Berenice sawv cev rau kev sib yuav ntawm kev ua nom ua tswv lossis, raws li yaj saub txoj kev qhia, tej kev cog lus. Nqe tsib txog nqe kaum txheeb pom keeb kwm ntawm kev sib yuav ntawm kev ua nom ua tswv ntawd ntawm cov tebchaws qab teb thiab qaum teb, thiab thaum Marc Antony thiab Octavian, uas tom qab no hu ua Augustus Caesar, tau npaj txoj kev sib yuav ntawd, nkawd kuj tau faib lub nceeg vaj ua sab hnub tuaj thiab sab hnub poob.

Daim Ntawv Cog Lus ntawm Brundisium (40 BC) yog ib qho kev pom zoo uas tau sib tham ua tiav nruab nrab ntawm Marc Antony thiab Octavian (tom qab hu ua Augustus) kom daws tau tej kev ntxhov siab hauv Pawg Thib Ob Triumvirate tom qab ze li yuav muaj kev tsov rog hauv tsev. Qhov no muaj xws li kev faib thaj av Loos (Antony sab hnub tuaj, Octavian sab hnub poob) thiab raug muab khi ruaj los ntawm Antony txoj kev yuav Octavia (Octavian tus muam). Xyoo 39 BC, thawj lub sij hawm tsib xyoos ntawm Triumvirate tau xaus lawm, Antony thiaj caij nkoj mus rau Ltalis nrog ntau tshaj 300 lub nkoj uas thaum chiv thawj tsis raug tso cai los tsaws hauv Brundisium, yog li thaum kawg lawv thiaj nres nkoj ntawm Tarentum. Octavian tau ntsib nws rau ntawd tom qab tej kev sib kho ntev uas tshwm los ntawm Antony cov tub rog tsis kam sib ntaus nrog Octavian cov tub rog thiab kuj ib yam nkaus rov qab los. Octavia tau ua ib txoj haujlwm tseem ceeb heev hauv kev sib kho ntawd, yaum Antony kom txhawb Octavian tawm tsam Sextus Pompey. Nkawd tau rov txuas Triumvirate dua rau ntxiv tsib xyoos ntxiv (mus txog 32 BC), nrog Antony muab 120 lub nkoj rau Octavian pauv rau cov tub rog uas tau cog lus tseg (uas tom qab no Octavian tsis muab).

Xyoo 32 BC tau muaj kev sib tawg qhib kiag ntawm ob tug yeeb ncuab uas tawm tsam ib leeg. Kev sib raug zoo tau puas zuj zus vim yog kev tshaj xov cuav, Antony txoj kev tsom mus rau sab hnub tuaj (nrog Cleopatra), thiab Octavian txoj kev sau thiab ruaj khov hwj chim nyob sab hnub poob. Octavian tsis lees txais cov lus thov kom muaj kev sib tham dua tom qab uas Antony tau muab ua ntej Actium.

Hauv kev sib yuav siv rau kev sib raug zoo ntawm vajntxwv sab qaum teb (Antiochus) thiab vajntxwv sab qab teb (Ptolemy), yog vajntxwv sab qab teb uas muab tus nkauj nyab; hos hauv kev sib yuav siv rau kev sib raug zoo ntawm Antony (sab hnub tuaj) thiab Octavian (sab hnub poob), tus nkauj nyab raug muab los ntawm sab hnub poob. Ob qho kev sib yuav siv rau kev sib raug zoo ntawd puav leej poob tsis tiav, thiab tus uas muab tus ntxhais lossis tus muam ntawd thaum kawg yeej kov yeej lub hwjchim uas tau rhuav txoj kev cog lus.

Cov Lus Tim Khawv ntawm Peb Leeg

Thaum kawg ntawm lub tebchaws Seleucid muaj ib daim ntawv cog lus thib peb uas tau hais lus dag ntawm ib lub rooj xwb. Qhov no tau tshwm sim hauv lub ntsiab lus ntawm Tsov Rog Syrian zaum Tsib (202–195 BC), thaum Antiochus III Magnus siv kom zoo dua qhov tsis muaj zog ntawm lub Nceeg Vaj Ptolemaic tom qab kev tuag ntawm Ptolemy IV Philopator xyoo 204 BC. Ptolemy V Epiphanes (Ptolemy V) tau nce mus rau lub zwm txwv thaum tseem yog ib tug me nyuam yaus (kwv yees li hnub nyoog 5–6 xyoos), ua rau tim lyiv teb chaws nyob hauv qab cov thawj saib xyuas thiab raug rau kev kub ntxhov sab hauv, kev ntxeev siab ntawm haiv neeg hauv tebchaws, thiab kev hem thawj sab nraud.

Antiochus Magnus twb twb txeeb thiab txeeb tau ib feem loj ntawm cov tebchaws Ptolemaic hauv Coele-Syria, Palestine, thiab Asia Minor lawm tom qab tej kev yeej xws li Tsov Rog Panium (200 BC). Tsis yog yuav txeeb kiag tim lyiv teb chaws kom tag nrho (uas yuav ua rau muaj kev phom sij kom Loos cuam tshuam, vim Loos tab tom nias nws kom txhob nkag mus rau qee thaj chaw), nws thiaj nrhiav ib daim ntawv cog lus sib yuav los ntawm kev diplomacy raws li ib tug “tus tiv thaiv” duab xwm txheej. Xyoo 197/195 BC, raws li ib feem ntawm daim ntawv cog lus thaj yeeb uas xaus tsov rog, Antiochus Magnus tau cog lus yuav thiab tom qab ntawd muab nws tus ntxhais hluas Cleopatra I Syra (uas kuj hu ua Cleopatra Syra) rau tus menyuam Ptolemy V ua txij ua nkawm (kev sib yuav tau muaj nyob rau xyoo 193 BC hauv Raphia; Ptolemy muaj 16 xyoos, Cleopatra muaj 10 xyoos).

Qhov no raug teeb tsa ua ib qho kev ua siab dav: Antiochus muab nws tus kheej tso rau hauv txoj hauj lwm ua ib tug phooj ywg thiab “tus tiv thaiv” ntawm tus vajntxwv hluas, ua kom muaj kev thaj yeeb thaum tseem khaws tau tej yam yeej hauv Asia. Txoj kev sib yuav ntawd muab rau nws ib txoj kev cuam tshuam tsis ncaj qha rau tim Iyiv los ntawm nws tus ntxhais (nws cia siab tias nws yuav nyob ruaj nrees rau nws tej cag Seleucid thiab ua ib lub suab txhawb Syria hauv lub tsev hais plaub Ptolemaic). Txawm li cas los xij, txoj kev ntxias ntawd rov tig los ua phem rau nws tus kheej, rau qhov Cleopatra sawv nrog nws tus txiv thiab tim Iyiv, tsis yog nrog nws txiv, ua rau Antiochus txoj kev tswj kav ntev mus tom ntej poob zog. Qhov no phim raws nraim li Pact of Brundisium (40 BC) thiab muaj kev sib txuas nrog cov xwm txheej Loos hauv ntau txoj kev.

Ib yam li Antony tau yuav Octavia (uas yog tus muam ntawm Octavian) kom khi cov hwjchim sib tw ua ke tom qab ze yuav muaj kev ua tsov rog, Antiochus kuj tau siv nws tus ntxhais txoj kev sib yuav nrog Ptolemy V los ua kom muaj kev thajyeeb ib ntus thiab kev faib ciam teb raws cai (cov Seleucids khaws tej thaj av uas lawv tau kov yeej nyob rau sab qaum teb, hos Ptolemy tseem tuav tseg Iyi teb chaws nyob rau sab qab teb).

Antiochus tau ua tus saib xyuas tiag tiag rau tus vajntxwv me nyuam Ptolemy V (los ntawm kev txheeb ze hauv tsev neeg), zoo ib yam li Octavian (thiab Pawg Triumvirate) tau tsa lawv tus kheej nyob hauv nruab nrab ntawm tej chaw uas hwjchim qhuav lossis kev sib tw sib cav. Hauv ob rooj xwm txheej no, tus uas “muaj zog dua” (Antiochus/Octavian) nrhiav kev tuav kom tau qhov zoo dua rau saum tus uas tsis muaj zog tiv thaiv nws tus kheej los ntawm txoj kev txheeb ze. Ob txoj kev teem tseg no coj tau kev ruaj khov rau ib ntus xwb, tiamsis “tsis vam meej” nyob ntev vim yog kev tsis sib ntseeg uas twb zais nyob hauv qab—Cleopatra txhawb tim Iyiv (ua rau Antiochus txoj hauj lwm puas), hos Antony txoj kev tsom mus rau sab hnub tuaj (Cleopatra VII) ua rau nws txoj kev sib raug zoo nrog Octavian tawg ntho.

Kev Ptolemy V yog ib tug vajntxwv tseem yau nyob hauv qab cov neeg sawv cev kav tebchaws, uas phim rau qhov kev tsis ruaj khov tom qab Yuli-us Xixas tuag lawm (uas coj mus rau kev tsim tsa Pab Triumvirate thiab kev sib tw txeeb hwjchim). Kev sib yuav ntawm Berenice rau Antiochus cim txog qhov pib ntawm keebkwm ntawm Lub Tebchaws Seleucid hauv Daniyee tshooj kaum ib, thiab kev sib yuav ntawm Antiochus Magnus tus ntxhais rau tus vajntxwv menyuam yaus ntawm Iyi tebchaws, cim txog qhov xaus ntawm Lub Tebchaws Seleucid. Kev xaus ntawm kev sib yuav ntawm Marc Antony rau Octavia cim txog qhov xaus ntawm lub nceeg vaj Ptolemaic. Kev xaus ntawm Yudas ua Vajtswv haiv neeg ntawm kev cog lus tau muaj tshwm sim ntawm tus ntoo khaublig, thiab lub nceeg vaj Yudas ntawd tau pib nrog cov Maccabees thiab nrog daim ntawv cog lus uas lawv tau ua nrog Loos. Tag nrho cov kab yaj saub no raug sawv cev nyob hauv zaj lus piav hauv Daniyee tshooj kaum ib, thiab lawv txhua tus sib haum nrog keebkwm zais cia ntawm nqe plaub caug. Pib ntawm nqe tsib peb muaj daim ntawv cog lus ntawm Berenice, uas coj mus rau Antiochus tus Loj thiab daim ntawv cog lus ntawm nws tus ntxhais Cleopatra Syra, uas tshwm sim hauv keebkwm ntawm cov Maccabees ntawm nqe nees nkaum peb. Cov Maccabees los ua ib feem ntawm kab ntawd raws li lawv txoj kev tawm tsam Antiochus Epiphanes, ib tug ntawm cov kawg ntawm lub Ces Hwjchim Seleucid.

Antiochus Epiphanes yog tus Antiochus uas nyob hauv tebchaws Iyiv xyoo 168 BC ze Alexandria thaum lub Tsov Rog Syrian zaum rau. Antiochus Epiphanes tau tuaj tua tebchaws Iyiv thiab twb yuav luag txeeb tau Alexandria lawm. Cov vajntxwv kav Ptolemaic tau thov kom Loos pab. Loos thiaj xa Popillius Laenas (nrog tsuas yog ib pab me me raws nws mus xwb—tsis muaj tub rog li) tuaj coj ib lo lus kawg ntawm Senate los tshaj tawm; Antiochus yuav tsum thim tawm hauv tebchaws Iyiv thiab Cyprus tam sid, txwv tsis pub nws yuav ntsib tsov rog nrog Loos. Thaum Antiochus txais tsab ntawv ntawd thiab thov sijhawm mus sab laj nrog nws cov kws pab tswv yim, Popillius—uas raug piav tias nruj thiab hais kom ua raws li nws lub hwjchim—thiaj muab nws tus pas taug kev los kos ib lub voj rau saum xuab zeb ncig tus vajntxwv ob txhais taw. Ces nws thiaj tshaj tawm tias, “Ua ntej koj yuav tawm ntawm lub voj ntawd mus, cia li muab ib lo lus teb rau kuv coj mus hais rau Senate.”

Qhov ntsiab lus twb pom tseeb lawm; Antiochus tsis muaj cuab kav tawm hauv lub voj voog ntawd yam tsis tau cog lus lees raws li Rome cov kev thov—yog nws hla tawm mus yam tsis muaj kev pom zoo ces yuav txhais tias muaj tsov rog. Antiochus poob siab thiab raug txaj muag heev, nws thiaj yig ib pliag xwb, tiam sis tom qab ntawd nws pom zoo mloog raws, rho nws cov tub rog tawm hauv Egypt, thiab rov qab mus rau Syria. Txoj kev ua nom tswv no uas muaj siab tawv heev (thiab tau txais kev txhawb zog los ntawm Rome lub npe nrov uas tab tom loj hlob hauv hwj chim) yuam kom muaj kev thim rov qab yam tsis tas muaj ib qho kev sib ntaus sib tua li, ua rau pom meej txog Rome txoj kev kav loj hlob tuaj hauv sab hnub tuaj ntawm Hiavtxwv Mediterranean. Feem coob thiaj hais txog qhov no tias yog ib qho keeb kwm pib ntawm kab lus “kos ib txoj kab rau hauv cov xuab zeb” (txawm hais tias qhov tseeb tiag ces yog ib lub voj voog).

Antiochus Epiphanes kuj tau los ua tus uas cov Protestant to taub tias yog lub hwjchim uas tsa nws tus kheej kom siab, poob, thiab tsa lub zeem muag uas nyob hauv nqe kaum plaub ntawm Daniyee kaum ib.

Thiab nyob rau lub sijhawm ntawd yuav muaj coob leej sawv tawm tsam tus vajntxwv ntawm sab qab teb; thiab cov tub sab hauv koj haiv neeg kuj yuav tsa lawv tus kheej siab kom tsa tau lub zeem muag ntawd kom ruaj khov; tiamsis lawv yuav poob. Daniel 11:14.

Antiochus IV Epiphanes kav xyoo 175–164 BC, thiab yog tus vajntxwv Seleucid thib yim hauv kaum peb tug. Nws nrhiav kev yuam kom muaj kab lis kev cai Hellenistic thiab koom nws lub tebchaws kom ua ib lub hauv paus nyob rau hauv tej kev xyaum kev ntseeg Greek. Xyoo 169 BC nws txeeb tej nyiaj txiag thiab tej khoom muaj nqis hauv lub Tuamtsev, txwv tsis pub ua tej kev xyaum Yudais (kev cai txiav tawv, kev ceev Hnub Xanpataus, kev kawm Torah), thiab yuam kom muaj kev fij xyeem rau tej vajtswv cuav. Lub Kaum Ob Hlis xyoo 167 BC nws tsa ib lub thaj teev dab qhuas cuav (rau Zeus) saum lub thaj hlawv xyeem Yudais hauv lub Tuamtsev thiab fij ib tug npua, nrog rau lwm yam kev qias vuab tsuab. Qhov kev ua kom lub Tuamtsev tsis huv ntawd yog qhov kawg uas cov Yudais uas ceev kev cai tsis kam ntxiv lawm, vim lawv pom tias nws yog qhov ua txhaum kawg nkaus rau kev dawb huv ntawm lub Tuamtsev thiab Vajtswv txoj kevcai. Nws ua rau muaj kev tawm tsam tam sim ntawd thaum Mattathias (ib tug pov thawj ntawm Modein) tsis kam ua raws li ib tug tub ceev xwm Seleucid txoj lus txib kom fij xyeem rau tej vajtswv cuav thiab tua ib tug Yudais uas thim kev ntseeg thiab tus tub ceev xwm ntawd, ces khiav mus rau saum tej roob nrog nws cov tub (cov Maccabees yav tom ntej). Qhov no thiaj ua rau muaj kev ua rog hom nkaum tua thiab kev sawv ntxeev xyoo 167–160 BC uas lub hom phiaj yog los rov kho kev pe hawm Yudais, ua rau lub Tuamtsev tau rov muab fij dua tshiab (Hanukkah) xyoo 164 BC nyob rau hauv Judas Maccabeus.

Thaum pib thiab thaum xaus ntawm Seleucid lub teb chaws muaj ib daim ntawv cog lus tseem ceeb uas tau sawv cev los ntawm ib txoj kev sib yuav rau kev ua nom ua tswv, uas muaj lub ntsiab ntawm kev faib ua ob tog, yog sab hnub tuaj thiab sab hnub poob, los yog sab qaum teb thiab sab qab teb. Thaum Seleucid lub teb chaws poob nqes mus, Antiochus Epiphanes los ua tus cim ntawm lub hwj chim Loos uas tab tom sawv los, thiab yog lub ntsiab uas cov Maccabees txoj kev npau taws tsom rau. Tom qab ntawd hauv keeb kwm nws los ua tus qauv cuav ntawm lub cim yaj saub uas tsa lub zeem muag ntawd kom ruaj. Lub hwj chim hauv nqe nees nkaum ob ntawm tshooj kaum ib raug rhuav thaum tus thawj ntawm daim ntawv cog lus raug rhuav.

Thiab nrog tej caj npab ntawm dej nyab lawv yuav raug muab tshem pov tseg tawm ntawm nws xub ntiag, thiab yuav raug rhuav tshem; muaj tseeb, txawm yog tus thawj ntawm txoj kev cog lus los thiab. Daniel 11:22.

Kev kav ntawm Antiochus Epiphanes xaus rau xyoo 164 BC, yuav luag ob puas xyoo ua ntej Tswv Yexus Khetos, “tus thawj ntawm txoj kev cog lus” raug “rhuav tshem” saum tus ntoo khaub lig. Yam peb xav sau tseg ntawm no yog tias lub Seleucid Faj Tim Teb Chaws tau pib thiab xaus nrog ib txoj kev sib yuav raws li daim ntawv cog lus kev ua nom ua tswv, uas kev dag ntxias ntawm ob tog ntawd yog ib qho uas tau raug sau cia hauv keeb kwm. Thaum Antiochus Epiphanes kav, Maccabean kev sawv ntxeev pib, uas yog ib daim qauv piv txwv txog American Revolution. Hauv keeb kwm ntawm cov Maccabees, lawv txoj kev tawm tsam kom plam dim ntawm Seleucid hwj chim muaj nrog ib daim ntawv cog lus tseem ceeb nrog Loos. Nqe vajlugkub uas qhia ncaj qha txog daim ntawv cog lus ntawd kuj qhia ncaj qha tias Loos tau ua dag ntxias, lossis hais lus cuav ntawm lub rooj sib cog lus.

Thiab tom qab uas tau cog lus nrog nws lawm, nws yuav ua hauj lwm dag ntxias; rau qhov nws yuav sawv tuaj, thiab yuav muaj zog nrog ib haiv neeg tsawg. Daniel 11:23.

Txhua txhua kab lus yaj saub uas ua ntej txog lub sij hawm kawg hauv nqe plaub caug muaj ib daim ntawv cog lus uas raug rhuav. Uriah Smith, thaum piav txog “cov uas tso tseg lub cim dawb huv ntawm txoj kev cog lus” hauv nqe peb caug, tau sau tseg li nram no:

“‘Kev chim tawm tsam rau txoj kev khi lus;’ uas yog, Vajluskub Dawb Huv, phau ntawv ntawm txoj kev khi lus. Ib qho kev hloov loj ntawm yam no tau raug ua tiav hauv Loos. Cov Heruli, Goths, thiab Vandals, uas kov yeej Loos, tau txais txoj kev ntseeg Arian, thiab tau los ua yeeb ncuab ntawm lub Koom Txoos Kas Tos Liv. Tshwj xeeb tshaj yog rau lub hom phiaj txhawm rau rhuav tshem txoj kev cuav no xwb, Justinian thiaj li txib tseg kom tus pope yog lub taub hau ntawm lub koom txoos thiab yog tus kho cov neeg ntseeg cuav. Tsis ntev tom qab ntawd phau Vajlugkub raug suav tias yog ib phau ntawv txaus ntshai uas cov pej xeem ib txwm tsis tsim nyog nyeem, tiam sis txhua yam teeb meem uas sib cav yuav tsum raug coj mus tso rau tus pope txiav txim. Yog li ntawd thiaj li muaj kev saib tsis taus raug muab ntxiv rau saum Vajtswv txoj lus. Thiab cov vaj ntxwv kav Loos, uas nws feem sab hnub tuaj tseem muaj nyob ntxiv, tau muaj kev to taub zoo, lossis tau koom tes zais nrog lub Koom Txoos Loos, uas twb tau tso tseg txoj kev khi lus lawm thiab tsim los ua txoj kev thim Vajtswv loj kawg nkaus, rau lub hom phiaj txhawm rau txo kom ploj mus “txoj kev ntseeg cuav.” Tus neeg ntawm txoj kev txhaum raug tsa mus rau nws lub zwm txwv uas khav theeb dhau ciam los ntawm kev swb ntawm cov Arian Goths, uas thaum ntawd tseem tuav Loos nyob, hauv A.D.538.” Uriah Smith, Daniel and the Revelation, 281.

Nqe tsib ntawm Daniyee kaum ib qhia txog kab keeb kwm uas vajntxwv sab qab teb muab ib tug ntxhais nkauj nyab raws kev sib tham ua cim ntawm ib daim ntawv cog lus uas tom qab ntawd raug vajntxwv sab qaum teb rhuav. Kev pauj rov qab ntawm vajntxwv sab qab teb ntawd yog ib yam piv txwv ua ntej txog kev pauj rov qab ntawm Napoleon tus vajntxwv sab qab teb ntawm sab ntsuj plig tawm tsam tus vajntxwv papacy sab qaum teb xyoo 1798. Daim ntawv cog lus uas raug rhuav hauv nqe tsib mus txog nqe cuaj yog ib yam piv txwv ua ntej txog Napoleon daim ntawv cog lus Tolentino uas raug rhuav, uas kuj yog ib yam piv txwv ua ntej txog Putin qhov kev hais tias NATO tau rhuav ib daim ntawv cog lus. Kev pauj rov qab ntawm Napoleon yog ib yam piv txwv ua ntej txog Putin txoj kev pauj rov qab tawm tsam Ukraine xyoo 2014. Hauv nqe kaum, kev pauj rov qab ntawm Antiochus Magnus uas xaus Tsov Rog Syrian zaum plaub sib haum nrog Napoleon xyoo 1798 thiab kuj nrog Putin xyoo 2014 thiab. Tom qab nqe kaum tsib hais txog kev sib ntaus ntawm Panium xyoo 200 BC, Antiochus tau npaj ib txoj kev sib yuav raws kev sib tham nrog lub hom phiaj zais cia kom coj Iyiv los nyob hauv nws txoj cai yam tsis tas siv tub rog nqis ko taw rau hauv av. Lub zwm txwv ntawm Antiochus Magnus tau dhau mus rau nws tus tub, tus uas raug muab tua, uas ua rau Antiochus Magnus tus tub yau tshaj, Antiochus Epiphanes, los kav lub zwm txwv. Nws tej kev ua hauv kev coj Greek kev cai thiab kev pe hawm los siv tau ua rau muaj kev sawv tawm tsam Maccabean, uas coj mus rau daim ntawv cog lus dag ntxias nrog Loos hauv nqe nees nkaum peb. Nqe nees nkaum plaub qhia txog Loos pagan thiab txheeb xyuas Antony thiab Augustus lub rooj ntawm kev dag. Hauv nqe peb caug, Loos pagan nkag mus rau hauv kev sib tham nrog pawg ntseeg papal, uas raug hais txog tias yog cov uas tau rhuav txoj kev cog lus dawb huv.

Nqe nees nkaum plaub mus txog peb caug yog zaj lus tim khawv ntawm Loos pej kum, hos nqe peb caug ib mus txog plaub caug muab zaj lus tim khawv ntawm Loos papal. Txhua kab ntawm Daniel kaum ib nqe ib mus txog nqe plaub caug sawv cev rau ib kab lus faj lem uas raug siv nyob rau hauv keeb kwm zais ntawm nqe plaub caug. Kab ntawm lub nceeg vaj Seleucid, kab ntawm lub nceeg vaj Ptolemaic, kab ntawm lub nceeg vaj Yudas ntawm cov Maccabees, kab ntawm Loos pej kum, thiab kab ntawm Loos papal, txhua kab no puav leej ua qauv qhia txog keeb kwm txij xyoo 1989 mus txog hnub cai Hnub Caiv. Nyob rau hauv txhua kab ntawd, ib daim ntawv cog lus uas raug rhuav yog raug txheeb tias yog ib feem tseem ceeb ntawm zaj keeb kwm ntawd.

Yog Rome yog tus uas teeb tsa txoj kev ua yog toog ntawm Daniyees kaum ib, thiab ob qho tib si—Rome pagan thiab Rome papal—lawv tej lus cog tseg dag ntxias raws li yaj saub raug cim tias yog mus zuj zus ntxiv thiab yog tshwm sim ua ntej Rome kav loj tshaj plaws hauv lawv nyias lub sijhawm yaj saub uas sib txawv. Ob lub hwj chim no tib si tau cim qhov pib ntawm lub sijhawm yaj saub ntawm kev kav loj tshaj plaws tias pib thaum lawv qhov teeb meem thib peb raug kov yeej lawm. Ua ntej txoj cai Sunday uas yuav los sai sai hauv Tebchaws Meskas, yuav muaj ib daim ntawv cog lus dag ntxias nyob nruab nrab ntawm ob lub hwj chim. Plaub zaug lawm uas ob lub hwj chim ntawd tau yog vajntxwv sab qab teb thiab vajntxwv sab qaum teb: ib zaug nyob nruab nrab ntawm lub tebchaws muaj hwjchim ci ntsa iab ntawm Yudas thiab Rome, ib zaug nyob nruab nrab ntawm ob feem ntawm Roman triumvirate, thiab ib zaug nyob nruab nrab ntawm Rome pagan thiab Rome papal. Hauv ob daim ntawv cog lus dag ntxias uas hais txog Rome no, nws yeej xaus rau ib daim ntawv cog lus nyob nruab nrab ntawm ib nrab ntawm Roman faj tim teb chaws, txawm yog Antony ntawm sab hnub tuaj, Augustus ntawm sab hnub poob, los yog Rome pagan ntawm sab hnub tuaj thiab Rome papal ntawm sab hnub poob. Plaub daim ntawv cog lus dag ntxias nyob nruab nrab ntawm vajntxwv sab qaum teb thiab sab qab teb, ob daim nyob nruab nrab ntawm vajntxwv sab hnub tuaj thiab sab hnub poob, thiab ib daim nyob nruab nrab ntawm tus uas yuav los ua vajntxwv sab qaum teb thiab lub tebchaws muaj hwjchim ci ntsa iab.

Qhov no xaus peb qhov kev nthuav qhia thawj zaug txog phau ntawv Daniyees. Zaj txheej Panium sawv cev rau qhov xaus ntawm zaj txheej hais txog phau ntawv Daniyees, uas yog qhov lus qhib rau keeb kwm zais ntawm nqe plaub caug, uas peb yuav txuas ntxiv los tshuaj xyuas hauv zaj lus tom ntej.