Kuv tau tso ntau yam lus rau hauv cov tshooj lus dhau los no hauv kev siv zog los muab qee yam ntsiab lus siv ua kev taw qhia pib tso tawm rau thaum chiv thawj. Nim no kuv yuav sim tsom rua kom meej dua rau ntawm lub ntsiab uas tab tom hais no. Ua tsaug rau nej txoj kev ua siab ntev.
Txij thaum chiv keeb los Vajtswv twb tau ua haujlwm kom nthuav peb txoj kev to taub txog tias Nws yog Leejtwg thiab Nws yog yam twg. Hauv txoj haujlwm ntawd Nws tau siv ntau txoj kev los pab tibneeg kom to taub yam uas tau raug qhia tawm txog Nws, thiab ib txoj kev ntawd yog Nws txoj kev siv “npe,” yog ob yam tib si: ntau lub npe uas tau muab rau Vajtswv hauv Vajluskub, thiab kuj yog cov npe uas tau muab rau Nws cov sawv cev uas Nws tau xaiv. Nws xaiv cov sawv cev ntawm kev phem thiab kev zoo.
Nws kuj tau siv cov kev hloov ntawm tej lub caij nyoog kev faib tseg uas raug rau Nws haiv neeg uas Nws tau xaiv hauv txoj kev cog lus, kom nthuav kom kev to taub txog Nws tus cwj pwm nce zuj zus mus thoob plaws keeb kwm. Vim li ntawd, tej keeb kwm ntawm cov kev hloov hauv tej caij nyoog kev faib tseg ntawm txoj kev cog lus, nyob hauv ntau yam kev, kuj hais txog kev nthuav loj dua ntawm qhov tseeb txog Nws tus cwj pwm thiab Nws yam ntxwv.
Yog peb los cuag Tshwm Sim tshooj ib ua ib lo lus qhib thiab ib tug yuam sij rau cov tshooj tom qab no, peb yuav pom qee qhov tseeb nyob hauv tshooj qhib uas cuam tshuam rau seem ntawm phau ntawv tag nrho. Ib qho ntawm cov tseeb ntawd muaj feem txog tias Yexus Khetos yog Leejtwg, thiab tsis yog tsuas yog tias Nws yog Alpha thiab Omega xwb. Yog ib qho tseeb raug muab nthuav tawm nyob hauv tshooj ib ntawm Tshwm Sim, ces nws yeej yog ib qho tseeb tam sim no uas sim thiab ntsuas rau tiam kawg, tiam kawg ntawd yog “tiam uas raug xaiv” uas Petus tau qhia tseg.
Ib qho ntawm cov cwj pwm hauv Khetos tus yam ntxwv uas peb tau tab tom tshawb nrhiav yog tias Khetos qhia qhov pib los ntawm qhov kawg. Lub sijhawm uas Khetos tau lees paub txoj kev khi lus nrog coob leej rau ib lub lim tiam sawv cev rau ib qho kev hloov ntawm kev faib tiam hauv txoj kev khi lus los ntawm cov Yixayee raws cev nqaij daim tawv mus rau cov Yixayee sab ntsuj plig. Cov kev hloov ntawm kev faib tiam uas raug txheeb qhia hauv Vajlugkub—uas txhua yam no hais txog kev paub ntxiv zuj zus txog Khetos tus yam ntxwv thiab tus kheej—yog Anplahas, Ixaj, Yakhauj, Yauxej, Mauxes, Khetos, William Miller, thiab ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Tseem muaj dua ib txoj kab ntawm kev hloov kev faib tiam uas raug muab txheej saum txoj kab ntawd, uas txheeb qhia xya tiam ntawm Vajtswv pawg ntseeg, uas raug sawv cev los ntawm xya pawg ntseeg hauv Tshwmsim ob thiab peb, tiam sis tam sim no peb tseem tsis tau kov txog cov ntawd. Muaj ib qho kev hloov ntawm kev faib tiam nrog Adas thiab Evas uas raug sawv cev los ntawm lub sijhawm ua ntej nkawd poob thiab tom qab nkawd poob, thiab yeej muaj ib qho kev hloov ntawm kev faib tiam ntawm lub sijhawm ua ntej dej nyab mus rau tom qab dej nyab hauv Nau-es tiam. Tag nrho cov kab no pab ntxiv rau qhov kaj uas peb tab tom hais txog, tiam sis tam sim no peb tab tom tsom ntsoov rau cov neeg raug xaiv.
Thaum Khetos pib Nws tes haujlwm qhuab qhia thaum chiv thawj ntawm lub limtiam ntawm txoj kev cog lus, Nws tau raug ua kevcai raus dej.
Thaum Yexus ua kevcai raus dej tag lawm, nws txawm tawm hauv dej los tam sid; thiab saib seb, ntuj qhib rau nws, thiab nws pom Vajtswv tus Ntsuj Plig nqes los zoo li ib tug nquab, thiab los nyob saum nws: Thiab saib seb muaj ib lub suab tawm saum ntuj los hais tias, Tus no yog kuv Leej Tub tus uas kuv hlub, tus uas kuv txaus siab kawg nkaus rau. Mathais 3:16, 17.
Thawj lo lus thawj zaug kiag uas Vajtswv hais, thaum Yexus sawv tawm hauv dej los, yog li ntawd pib lub lim tiam ntawm txoj kev khi lus, yog lo lus uas Leej Txiv tshaj tawm tias Yexus yog Vajtswv Leej Tub. Yog peb to taub “txoj cai ntawm thawj zaug uas raug hais txog,” ces qhov tseeb ntawd muaj hwj chim loj heev. Yog peb tsis to taub, ces kuj tsis ntau npaum ntawd.
Thaum chiv keeb Vajtswv tsim ntuj thiab tsim teb. Thiab lub ntiajteb tseem tsis tau muaj yam ntxwv thiab khoob lug; thiab qhov tsaus ntuj nyob saum npoo qhov tob. Thiab Vajtswv tus Ntsuj Plig txav mus saum npoo dej. Chivkeeb 1:1, 2.
Ib yam li hauv Chiv Keeb, txoj kab ke pleev roj tau qhia txog peb tug uas nyob hauv Vajtswv Txoj Tswv Yim.
Qhov tseeb uas Yexus yog Vajtswv Leej Tub, Daviv Leej Tub, thiab Neeg Leej Tub tsis tseg ua rau cov xib hwb sau ntawv thiab cov Falixais ntxhov siab thoob plaws peb xyoos ib nrab tom qab ntawd. Yexus tau hloov raws li lus faj lem ntawm Yexus mus ua Yexus Khetos thaum Nws ua kevcai raus dej. Thaum Yexus raug muab raus dej lawm, Nws thiaj los ua tus “Khetos,” uas txhais hais tias “tus raug pleev tseg” thiab yog lo lus “Mexiyas” hauv lus Henplais. Thiab yeej muaj tseeb tias, cov Henplais tau tos ntsoov tus Mexiyas, thiab lawv paub tias nws yuav yog Daviv Leej Tub. Thaum Nws raug “pleev tseg” kom pib peb xyoos ib nrab uas dawb huv tshaj plaws hauv keeb kwm ntiajteb, Nws pom Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv nqes los thiab hnov Nws Txiv hais lus.
Nws yog ib txoj kab kevcai pleev roj uas tob kawg li, thiab tej lus uas tau tshaj tawm txog Nws thiab Nws tes haujlwm yog hais tias, “Nws yog Vajtswv Leej Tub.” Yam uas ua rau cov Yudais ntshai tshaj ntawd, tsis yog tsuas yog hais tias Nws yog Vajtswv Leej Tub xwb, tabsis yog hais tias Nws tau tshaj tawm tias, raws li yog Vajtswv Leej Tub—Nws yeej yog Vajtswv tiag. Cov Yudais tsis muaj peev xwm lees txais qhov uas lawv to taub tias yog ib lo lus thuam Vajtswv hnyav ua luaj ntawd! Qhov kev nyuaj rau cov Yudais, yog tib qho kev nyuaj uas Aplahas muaj—vim Aplahas yog leej txiv ntawm cov Yudais, yog leej txiv ntawm txoj kev cog lus thiab kuj yog tus cim sawv cev ntawm txoj kev ntseeg uas yuav tsum muaj thiaj li yuav nyob raws li tej nqe lus ntawm txoj kev cog lus.
Zaj lus piv txwv ntawm Anplahas txog txoj kev ntseeg uas yuav tsum muaj kom nkag tau rau hauv kev sib raug zoo raws li ib daim ntawv cog lus nrog Vajtswv yuav tsum kom nej txoj kev ntseeg raug sim. Anplahas qhov kev sim siab, uas yuav ua pov thawj seb nws txoj kev ntseeg puas yog tiag tiag los yog tsuas yog kev xav twv tsis raws paus ntsiab lus xwb, tau tsa saum kev qhia kom pom seb nws puas yuav ua raws li Vajtswv lo lus—txawm yog tias nws zoo li yuav tawm tsam rau Vajtswv lo lus uas tau hais ua ntej. Anplahas paub tias kev muab neeg txi yog kev tua neeg thiab tias nws sawv cev rau tej kev pe hawm mlom ntawm cov haiv neeg pe mlom uas thaum ntawd nws tab tom nyob nrog lawv. Cov xib hwb txhais Vajluskub thiab cov Falixais yeej paub txij thaum pib ntawm lawv li keeb kwm ntawm daim ntawv cog lus tias Vajtswv tsuas yog tib tug Vajtswv xwb, thiab lawv kuj paub tias Yexus tab tom hais tias nws yog ib tug Vajtswv thib ob. Lawv raug muab los rau hauv lawv qhov kev sim siab kawg.
Mloog, Au Ixayees: Tus Tswv peb tus Vajtswv yog tib tug Tswv xwb. Kevcai 6:4.
Hauv keeb kwm uas Mauxes tau sau tseg nqe uas nyob ua ntej ntawd, Vajtswv twb tau hais rau Mauxes lawm tias txij lub sijhawm ntawd mus Nws yuav tsum raug paub tias yog Yehauvas. Nws tsis yog tsuas yog Tus Tswv Vajtswv uas Muaj Hwjchim Loj Kawg Nkaus xwb ntxiv lawm, tiamsis txij lub sijhawm ntawd mus Nws yuav tsum raug paub tias yog Yehauvas. Hauv tib zaj keeb kwm ntawd ntag uas Nws tseem tabtom nthuav kom pom tseeb ntxiv txog kev nkag siab ntawm Nws tus yam ntxwv raws li sawv cev hauv Nws cov npe, Nws kuj tabtom ceeb toom nruj nreem rau cov Yixayee thaum ub tias Vajtswv yog ib tug Vajtswv xwb. Cov Yudais nyob rau tiam thiab lub sijhawm ntawm Khetos yuav tsum xav li cas?
Tom qab ntawd, hauv Nws txoj hauj lwm qhuab qhia thaum nws nce mus txog qhov ncov ntawm kev Nkag Mus Rau Hauv Yeluxalees uas muaj yeej, cov Yudais rov qab poob siab kawg li tias Yexus cia cov me nyuam hu nkauj qhuas Nws.
Thiab cov neeg coob coob uas mus ua ntej, thiab cov uas raws qab, qw nrov nrov hais tias, Hosanna rau Leej Tub ntawm Daviv: Foom koob hmoov rau tus uas los hauv lub npe ntawm tus Tswv; Hosanna nyob saum ntuj ceeb tsheej siab kawg. Mathais 21:9.
Cov lus hauv zaj nkauj uas ua rau cov Falixais npau taws heev yog ntu uas qhia tias Yexus yog Leej Tub ntawm Davi, thiab kuj qhia tias Leej Tub ntawm Davi yog lub npe ntawm tus Tswv. Thaum pib ntawm Nws tes haujlwm qhuab qhia, thaum Nws nkag mus yeej koob meej, thiab yeej yog thaum tus ntoo khaub lig, qhov kev sib cav no nrog kev kub ntxhov hais txog Yexus lub npe.
Cov thawj pov thawj ntawm cov Yudais thiaj hais rau Pilaj tias, Tsis txhob sau hais tias, Vajntxwv ntawm cov Yudais; tiam sis hais tias, nws tau hais tias, Kuv yog Vajntxwv ntawm cov Yudais. Yauhas 19:21.
Muaj tseeb tiag, yeej yuav yog ib yam uas raug hauv paus ntsiab lus yog hais tias Pilate tau hloov cov ntawv sau ntawd kom hais tias, “Kuv Yog, Vajntxwv ntawm cov Yudais,” rau qhov “Kuv Yog” yog lub npe uas Yexus tau nthuav tawm txog Nws Tus Kheej ntau zaus. Muaj tseeb tiag, siv txoj kev xav uas tsis zoo ntawd los hloov Vajtswv Txojlus, tshwj xeeb tshaj yog thaum nws yog zaj keeb kwm hais txog tus ntoo khaub lig, yog ib yam uas tibneeg yeej tsis tau ua li, puas yog? Yexus yog “Vajntxwv ntawm cov Yudais,” tiamsis Nws kuj yog “Kuv Yog” thiab, yog li lo lus hais tias “Kuv Yog, Vajntxwv ntawm cov Yudais” kuj raug hauv ib qho kev nkag siab, tiamsis qhov no tsis yog lub ntsiab lus.
Txij thaum pib, thiab thoob plaws nruab nrab, mus txog thaum kawg ntawm peb xyoos rhalf, Nws lub npe yog ib lub ntsiab uas ua rau muaj kev kub ntxhov. Muaj ntau yam uas yuav tsum to taub txog txoj kab ntawm cov npe hauv txoj kev cog lus, tiam sis ntawm no kuv xav qhia tias thaum kawg ntawm cov neeg Ixayees thaum ub, hauv pawg ntseeg Yudais, muaj ib qho kev co uas muaj feem xyuam rau Khetos lub npe. Raws li Leej Tub ntawm Daviv, Nws tuav tau tej pov thawj uas qhia tias Nws yog tus Mexiyas; raws li Leej Tub ntawm Vajtswv, (hauv lub ntsiab tias Nws kuj yog Vajtswv thiab) thiab raws li Leej Tub ntawm Neeg, Yexus tau nthuav tawm ib qho kev sim siab loj heev rau haiv neeg uas raug xaiv. Yuav ua li cas tus neeg no thiaj li lees tias Nws yog Vajtswv thiab tib lub sijhawm kuj yog Vajtswv Leej Tub, thaum Mauxes thaum pib ntawm lawv keeb kwm ntawm txoj kev cog lus twb tau hais meej heev lawm tias Vajtswv yog ib tug Vajtswv xwb?
Txawm li ntawd los, qhov ntawd yog lub hom phiaj uas Khetos taug kev nrog tib neeg. Vajtswv nyob hauv Nws, muab tib neeg los sib raug zoo rov qab nrog Nws Tus Kheej, thiab Nws tau ua li ntawd los ntawm kev cia tib neeg pom Yexus, tus uas tau qhia meej thiab ncaj qha tias yog nej tau pom Nws—nej twb tau pom Leej Txiv lawm. Zaj keeb kwm no sawv cev rau qhov xaus ntawm cov Ixayees raws cev nqaij daim tawv ua Vajtswv haiv neeg uas raug xaiv, thiab thaum pib muaj ib qho kev sib cav uas raug cim tseg txog leej twg thiab yam twg Vajtswv yog.
Thiab Falau has tias, Leejtwg yog tus Tswv, uas kuv yuav tsum mloog nws lub suab kom tso cov Ixayees mus? Kuv tsis paub tus Tswv, thiab kuv kuj yuav tsis tso cov Ixayees mus li. Khiavdim 5:2.
Falau tab tom qhia tsis yog tsuas yog lub cim ntawm txoj kev ntxeev siab uas tsis lees paub Vajtswv txoj kev paub xwb, tiam sis kuj tab tom qhia txog cov neeg Iyi txoj kev to taub hais txog Anplahas tus Vajtswv thiab. Thiab tus Tswv tau hais ntau zaus lawm tias Nws tej hauj lwm uas yog hwj chim loj kawg thiab txaus xav tsis thoob hauv teb chaws Iyi ntawd yog kom pub noob neej paub tias Nws yog leej twg. Keeb kwm ntawm qhov pib ntawm cov Ixayees tiag tiag raws cev nqaij daim tawv ua Vajtswv haiv neeg uas Nws tau xaiv ntawd yog ib qho piv txwv ua ntej txog thaum kawg.
Nyob rau hauv ob zaj keeb kwm no muaj ib qho kev tsis nkag siab txog Vajtswv yog leej twg thiab yog dab tsi, uas muaj feem txuas nrog Nws ntau lub npe, tiam sis yam tseem ceeb dua rau peb qhov kev txiav txim siab no yog tias keeb kwm ntawm Khetos thaum xaus rau lub sijhawm uas cov Ixayees yog haiv neeg uas raug xaiv, qhia tias ib qho laj thawj tseem ceeb uas cov Yudais dawm taw rau kev lees txais lawv tus Mexiyas yog vim lawv paub tias Vajtswv Txojlus thaum pib ntawm lawv keeb kwm kev cog lus tau qhia tias Nws yog ib tug Vajtswv xwb. Cas yog ib qho kev ntxhov siab loj ua luaj!
Tom qab ntawd lawv tsis twv nug Nws ib lo lus nug twg li lawm. Thiab Nws hais rau lawv tias, Ua li cas lawv hais tias Khetos yog Daviv tus tub? Rau qhov Daviv nws tus kheej hais nyob hauv phau Ntawv Nkauj tias, Tus Tswv hais rau kuv tus Tswv tias, Koj cia li zaum ntawm kuv sab tes xis, mus txog thaum kuv muab koj cov yeeb ncuab ua lub rooj tso koj txhais taw. Yog li ntawd Daviv hu Nws ua Tswv, ua li cas Nws thiaj yog nws tus tub? Luka 20:40–44.
Qhov no yog lub sijhawm kawg ntawm lo lus nug thiab lus teb rau cov Yudais, rau qhov tom qab qhov kev sib tham ntawd, “lawv tsis txawj nug Nws ib lo lus nug ntxiv li.” Nws nyuam qhuav teb lo lus nug kawg ntawm Nws txoj haujlwm qhuab qhia rau lub tsev uas ploj lawm (thiab hauv zaj lus qhia yaj saub ib txwm muaj ib lub tsev uas ploj lawm), ces Nws tsa lo lus hais txog Nws lub npe tias yog “Leej Tub ntawm Daviv,” thiab yog li ntawd yog tus Mexiyas. Thoob plaws peb xyoos thiab ib nrab ntawd, qhov kev sib cav sib ceg muaj nrog Nws ntau lub npe, uas sawv cev rau Nws tus cwj pwm thiab Nws lub xeev ntuj. Nws lub npe raug hais txog thaum pib, ntawm Nws txoj kev cai raus dej, thiab tom qab ntawd hauv Nws qhov kev sib ntsib kawg nrog lub tsev uas ploj lawm thaum Nws nkag los uas muaj yeej thiab ntawm tus ntoo khaub lig, nrog rau lwm nqe hauv cov moo zoo.
Cov Falixais tau sib sau los nyob ze Yexus thaum Nws teb tus kws sau ntawv lo lus nug ntawd. Tam sim no Nws tig los nug lawv ib lo lus nug tias: “Nej xav li cas txog Khetos? Nws yog leejtwg tus Tub?” Lo lus nug no yog npaj los sim lawv txoj kev ntseeg txog tus Mexiyas,—kom qhia seb lawv puas saib Nws tsuas yog ib tug neeg xwb los yog yog Vajtswv Leej Tub. Muaj ib suab teb ua ke tias, “Davi tus Tub.” Qhov no yog lub npe uas tej lus faj lem tau muab rau tus Mexiyas. Thaum Yexus qhia Nws txoj kev yog Vajtswv los ntawm Nws tej txuj ci tseem ceeb loj kawg, thaum Nws kho cov neeg mob thiab tsa cov neeg tuag sawv rov los, cov neeg thiaj nug sib tham rau lawv tus kheej tias, “Tus no puas tsis yog Davi tus Tub?” Tus pojniam Xailofenikia, Npanthime-us tus digmuag, thiab ntau leej lwm tus tau quaj hu Nws thov kev pab tias, “Tus Tswv, thov hlub kuv, Koj uas yog Davi tus Tub.” Mathais 15:22. Thaum Nws caij nkag mus rau Yeluxalees, neeg tau qhuas Nws nrog lub suab qw kaj siab tias, “Hosana rau Davi tus Tub: Foom koob hmoov rau Tus uas los hauv tus Tswv lub npe.” Mathais 21:9. Thiab cov me nyuam yaus hauv lub tuam tsev hnub ntawd kuj tau rov hais ncha tib lo lus qhuas zoo siab ntawd. Tiamsis coob leej uas hu Yexus ua Davi tus Tub tsis lees paub Nws txoj kev yog Vajtswv. Lawv tsis to taub tias Davi tus Tub kuj yog Vajtswv Leej Tub thiab.
“Thaum teb rau lo lus hais tias Khetos yog Daviv Leej Tub, Yexus hais tias, ‘Ua li cas Daviv, hauv Ntsuj Plig [Ntsuj Plig ntawm kev tshoov siab los ntawm Vajtswv], thiaj hu Nws ua Tswv, hais tias, Tus Tswv tau hais rau kuv tus Tswv tias, Koj cia li zaum ntawm Kuv sab tes xis, mus txog thaum Kuv muab Koj tej yeeb ncuab ua lub rooj rau Koj ko taw? Yog li ntawd, yog Daviv hu Nws ua Tswv, ua li cas Nws thiaj yog nws leej tub? Thiab tsis muaj leejtwg muaj peevxwm teb tau Nws ib lo lus li, thiab txij hnub ntawd los tsis muaj leejtwg twv nug Nws ib lo lus ntxiv lawm.’” The Desire of Ages, 609.
Nws txoj kev raug pleev tseg ua tus Mexiyas thiab Nws txoj kev sib txuas lus zaum kawg nrog cov uas Nws tau los cawm, yog hais txog Nws txoj kev ua Vajtswv, txog lub ntsiab cim ntawm Nws cov npe, thiab yeej hais txog txoj cai ntawm thawj qhov kev hais tseg. Yexus xaus Nws txoj hauj lwm ncaj qha rau cov Yudais los ntawm kev siv keeb kwm ntawm Daviv tiag los qhia txog Daviv sab ntsuj plig. Vim li cas Daviv thiaj hais txog thaum tus Tswv hais rau tus Tswv kom zaum saum lub zwm txwv nrog Nws? Vim vajntxwv Daviv thaum chiv thawj sawv cev rau Vajntxwv Daviv sab ntsuj plig thaum kawg. Tib txoj kev xwb uas yuav nkag siab kom raug txog Yexus cov lus kawg rau tsev neeg uas ploj lawm yog yuav tsum muaj peev xwm siv tau txoj cai ntawm thawj qhov kev hais tseg, uas ua tsis tau yog koj tsis paub txoj cai ntawd.
Nws cov lus kawg rau lub tsev uas ploj lawm ntawd yuav tsum muaj kev nkag siab txog txoj cai ntawm thawj zaug uas raug hais tawm thiaj li yuav to taub tau. Yexus siv Davi thiab Davi tus Tub los nthuav qhov tseeb rau lub tsev uas ploj lawm hauv Nws cov lus kawg. Tom qab txhua yam lawm, lawv yeej yog Davi tsev neeg. Vim li ntawd, Yexus thiaj coj leej txiv (Davi) thiab tig nws mus rau (Davi tus Tub), thiab Nws kuj coj tus tub (ntawm Davi) thiab tig nws rov mus rau nws leej txiv (Davi). Nws tig Leej Txiv mus rau tus me nyuam raws li Eliyas txoj xov raug cev lus faj lem tias yuav ua nyob rau “hnub kawg.” Qhov ntawd yog Nws txoj xov kawg rau cov Yixayee thaum ub tiag tiag, thiab nws yog ib txoj xov Eliyas, vim nws tau txhim tsa saum txoj cai ntawm thawj zaug uas raug hais tawm. Yog li ntawd, txoj cai ntawm thawj zaug uas raug hais tawm kuj lees paub Yexus txoj xov tias yog ib txoj xov Eliyas raws li txoj cai ntawd nws tus kheej. Txoj cai ntawm thawj zaug uas raug hais tawm yuam kom paub tias yog Yauhas uas Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej txoj xov Eliyas yog thawj feem ntawm txoj xov ceeb toom kawg rau lub tsev uas ploj lawm ntawm Yixayee, ces txoj xov kawg uas raug muab rau lawv kuj yuav tsum yog txoj xov Eliyas thiab. Thiab yeej yog li ntawd…
Txhua yam no uas twb tau hais lawm, tam sim no kuv yuav rho tawm ib lub ntsiab lus los ntawm txhua yam no uas raug tsa raws li txoj cai ntawm thawj zaug uas raug hais txog—tus Alpha thiab Omega. Muaj ib qho kev sib cav txog txoj kev nkag siab tias Vajtswv yog leej twg thiab yog yam twg nyob rau thaum chiv thawj ntawm cov Yixayee puag thaum ub, uas ua ib qho piv txwv txog tib qho kev sib cav ntawd thaum kawg ntawm cov Yixayee puag thaum ub. Thaum kawg ntawm cov Yixayee puag thaum ub, tes haujlwm ntawm Khetos muaj nrog rau kev qhia rau tsev neeg Yixayee uas ploj lawm paub tias Vajtswv yog leej twg thiab yog yam twg. Hauv keeb kwm ntawm lub sijhawm kawg muaj ib qho kev tawm tsam tawm tsam Khetos uas raug tsa saum ib qho tseeb qub txeeg qub teg uas tau raug tsim tsa thaum chiv thawj. Cov Yixayee sab ntsuj plig niaj hnub no yuav muaj tib yam ntxwv yaj saub no nyob hauv lawv keeb kwm.
Thaum pib ntawm kev txav Adventist, cov kws sau keeb kwm qhia rau peb tias cov Millerites feem ntau yog tsim los ntawm ob pawg ntseeg Khetos; pawg Methodist thiab pawg Christian Connection. Qhov kev ntseeg tseem ceeb ntawm Methodism tau tsim nyob saum kev ua neej raws txojkev ua neej Khetos uas yog lawm. Lawv muaj “txojkev.” Qhov kev ntseeg tseem ceeb ntawm Christian Connection yuav muab sau luv tias yog kev tawm tsam rau txoj lus qhuab qhia Catholic hais txog trinity.
Raws li kuv txoj kev tshawb nrhiav tau mus txog, yuav luag tag nrho cov thawj coj ntawm cov Millerites tau tuav rawv txoj kev qhuab qhia ntawd ntawm Christian Connection. Muaj ntau ceg ntawm Seventh-day Adventist Reform Movement (SDARM) uas tseem tuav rawv thiab txhawb nqa txoj kev to taub qub ntawm cov Millerites hais txog “anti-trinitarianism.” Ib qho teeb meem nyuaj (thiab yog qhov chaw ntawm kev sib cav nyob rau lub sijhawm no) rau cov uas tseem khaws txoj kev to taub ntawm cov pioneers cia yog—thiab yeej yuav ib txwm yog—yuav teb li cas rau ntau nqe lus thiab ntau yam nqe lus uas Sister White tawm tsam ncaj qha rau txoj hauj lwm kev qhuab qhia uas lawv tuav rawv thiab txhawb nqa?
“Kuv raug cob qhia kom hais tias, Cov tswv yim ntawm cov uas tab tom nrhiav cov tswv yim kev kawm txuj ci siab tob tsis tsim nyog yuav tso siab rau. Muaj tej kev sawv cev xws li cov hauv qab no raug hais tawm tias: ‘Leej Txiv zoo li qhov kaj uas tsis pom kev: Leej Tub zoo li qhov kaj uas tau muaj cev; Vaj Ntsuj Plig yog qhov kaj uas raug nchuav nthuav mus txhua qhov chaw.’ ‘Leej Txiv zoo li lwg, yog pa dej uas pom tsis tau; Leej Tub zoo li lwg uas sib sau ua ib yam ntxim zoo; Vaj Ntsuj Plig zoo li lwg uas tau poob los txog rau lub chaw zaum ntawm txoj sia.’ Lwm txoj kev sawv cev hais tias: ‘Leej Txiv zoo li pa dej uas pom tsis tau; Leej Tub zoo li huab hnyav xim txhuas; Vaj Ntsuj Plig yog nag uas tau poob los thiab tab tom ua haujlwm nrog lub hwj chim ua kom rov qab muaj zog.’”
“Tag nrho tej kev sawv cev raws kev dab qhuas no tsuas yog tsis muaj dab tsi li. Lawv tsis txhij, tsis muaj tseeb. Lawv ua kom lub Hwjchim Loj Kawg uas tsis muaj ib yam duab zoo li hauv ntiajteb no yuav muab coj los piv tau, poob qis thiab me zuj zus. Vajtswv tsis muaj peev xwm muab coj los piv nrog tej yam uas Nws txhais tes tau tsim. Tej no tsuas yog tej yam hauv ntiajteb no xwb, raug txom nyem nyob hauv Vajtswv txoj kev foom vim neeg tej kev txhaum. Leej Txiv tsis muaj peev xwm piav qhia los ntawm tej yam hauv ntiajteb. Leej Txiv yog tag nrho txoj kev puv npo ntawm Vajtswv lub Tswv Yim nyob hauv cev nqaij daim tawv, thiab tsis pom kev rau qhov muag neeg txawj tuag.
“Leej Tub yog txhua qhov puv npo ntawm Vajtswv lub Tswv Ntuj uas raug nthuav tawm. Vajtswv Txojlus tshaj tawm txog Nws tias Nws yog ‘tus duab tseeb ntawm Nws tus kheej.’ ‘Vajtswv hlub neeg ntiajteb kawg li, Nws thiaj li pub Nws tib Leej Tub, xwv kom txhua tus uas ntseeg Nws txhob piam sij, tiam sis muaj txoj sia nyob mus ib txhis.’ Ntawm no qhia tawm txog tus kheej ntawm Leej Txiv.
“Tus Nplig Tus Nplij Siab uas Khetos tau cog lus tias yuav xa los tom qab Nws tau nce mus saum ntuj ceeb tsheej lawm, yog tus Ntsuj Plig nyob rau hauv tag nrho kev puv npo ntawm Vajtswv lub Tswv Ntuj, uas qhia kom pom tseeb lub hwj chim ntawm txoj kev tshav ntuj saum ntuj los rau txhua tus uas txais thiab ntseeg Khetos ua tus Cawmseej rau lawv tus kheej. Muaj peb tug neeg muaj sia nyob hauv pawg peb leeg saum ntuj ceeb tsheej; hauv peb lub hwj chim loj no lub npe—Leej Txiv, Leej Tub, thiab tus Ntsuj Plig Dawb Huv—cov uas txais Khetos los ntawm txoj kev ntseeg uas muaj sia raug muab ua kevcai raus dej, thiab cov hwj chim no yuav koom tes nrog cov mloog lus uas yog cov pej xeem saum ntuj ceeb tsheej hauv lawv tej kev siv zog kom ua neej tshiab hauv Khetos.” Special Testimonies, Series B, number 7, 62, 63.
Nqe lus no qhia meej txog “cov kev xav ntawm cov uas” tab tom txhais Leej Txiv, Leej Tub, thiab tus Ntsuj Plig los ntawm “tej yam hauv ntiajteb no.” Tom qab ntawd nws hais tias, “Leej Txiv tsis tuaj yeem piav qhia tau los ntawm tej yam hauv ntiajteb no.” Ceev faj pom ob lub ntsiab lus uas nws nthuav tawm, txawm hais tias ib qho yuav zoo li yog kev tsis sib haum. Nws tab tom taw qhia ib qho kev piav qhia cuav txog Vajtswv Txoj Kev Muaj Tswv Yim uas, yog xav li ntawd, cais ua peb tug vajtswv. Qhov ntawd yog ib qho kev piav qhia cuav txog Vajtswv Txoj Kev Muaj Tswv Yim, los nws tsis hais ib lo lus txog qhov tseeb tias qhov kev txhais cuav ntawd kuj tsis yog lawm thiab vim nws muab tus naj npawb ntawm cov vajtswv hauv Vajtswv Txoj Kev Muaj Tswv Yim yuam kev.
Tsis tas li ntawd, nco ntsoov tias nws hais tias tej yam hauv ntiajteb no siv tsis tau los piav txog Leej Txiv. Hauv lo lus hais ntawd kiag, nws tus kheej twb siv tej yam hauv ntiajteb no lawm. Yog tibneeg thiaj muaj menyuam, muaj niam, muaj txiv, muaj phauj, thiab muaj kwv tij neej tsa. Thiab Yexus qhia peb tias yuav tsis muaj kev yuav poj niam yuav txiv ntxiv lawm nyob saum ntuj ceeb tsheej thiab hauv lub ntiajteb tshiab, vim peb yuav zoo li cov timtswv. Cov timtswv tsis muaj tub thiab ntxhais. Cov lus uas tibneeg siv los txhais lawv txoj kev sib raug zoo rau ib leeg tau raug Vajtswv siv los qhia peb txog Nws tus yam ntxwv thiab tus cwj pwm, tiamsis txawm yog “tej yam hauv ntiajteb no” uas kev tshoov siab tau siv los qhia neeg txog Vajtswv tus cwj pwm thiab tus yam ntxwv los tseem tsis tiav zoo kawg nkaus.
Peb tau raug qhia tias, “Muaj peb Leej uas muaj sia nyob hauv pawg peb leeg saum ntuj” … “Leej Txiv, Leej Tub, thiab Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv.” Nws yog ib yam qias neeg uas muab tej kev xav ntsuj plig cuav hauv ntiajteb no los txuas rau peb Leej no, tiam sis nws tsis yog ib yam qias neeg uas muab “lub npe ntawm peb lub hwjchim loj no” los txuas rau txoj kev txhais Vajtswv raws li phau Vajlugkub hais txog Vajtswv Peb Leeg.
Tus yaj saub pojniam hais tias “lub npe” ntawm peb lub hwjchim loj uas ua ke tsim Vajtswv lub cev Vajtswv yog Leej Txiv, Leej Tub, thiab Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv. Ib yam li txhua qhov tseeb hauv phau Vajlugkub, thaum muab coj los sib sau ua ke kab txuas kab, zaj lus tim khawv uas tiav txhij yuav tsum muaj txhua lub cim-kev taw qhia uas twb raug muab tshwm tawm lawm. Cov yaj saub tej lus tim khawv yuav tsum muab los sib txuas ua ke. Daniyee muab lub npe Palmoni rau Khetos (ntawm lwm lub npe thiab, tiam sis qhov no tsuas yog ib qho piv txwv xwb). Yauhas hu Nws tias Alpha thiab Omega, hos Mauxes hu Nws tias Yehauvas. Raws li Ellen White, Nws lub npe yog Leej Txiv, Leej Tub, thiab Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv.
“Xatas yog... tsis tu ncua thawb tej yam cuav los hloov chaw—kom coj tibneeg kom txav deb ntawm qhov tseeb. Qhov kev dag ntxias kawg nkaus ntawm Xatas yuav yog ua kom zaj lus tim khawv ntawm Vajtswv tus Ntsuj Plig tsis muaj qab hau li. ‘Qhov chaw uas tsis muaj kev ua yog toog pom, haiv neeg yuav piam sij’ (Paj Lug 29:18). Xatas yuav ua hauj lwm nrog kev txawj ntxias heev, ua ntau yam sib txawv thiab dhau los ntawm ntau yam cuab tam, kom rhuav tshem kev tso siab ntawm Vajtswv haiv neeg seem nyob hauv zaj lus tim khawv tseeb.”
“Yuav muaj ib txoj kev ntxub ntxaug raug kub nyhiab tawm tsam Cov Lus Tim Khawv uas yog los ntawm Xatas. Tej hauj lwm ntawm Xatas yuav yog los ua rau txoj kev ntseeg ntawm cov ntseeg pawg ntseeg hauv cov lus tim khawv ntawd raug co thiab tsis ruaj, vim li no: Xatas yuav tsis muaj txoj kev qhib dav thiab meej li ntawd los coj nws tej kev dag ntxias los khi tej ntsuj plig rau hauv nws tej kev ntxias yuam kev yog tias tej lus ceeb toom, tej lus qhuab ntuas, thiab tej lus ntuas ntawm Vaj Ntsuj Plig ntawm Vajtswv raug mloog lus.” Selected Messages, book 1, 48.
Ib qho lus taw qhia luv luv ntawm nqe no. Yauhas raug ntiab mus rau Patmos vim yog Vajtswv Txojlus thiab Yexus tej lus tim khawv. Muaj ob pab neeg uas yog lub hom phiaj ntawm tus tim tswv thib peb txoj xov. Cov uas nyob sab nraud Adventist thiab cov uas nyob sab hauv Adventist. Yauhas sawv cev rau ib tug Adventist uas tsis yog tsuas raug lub ntiajteb tsim txom vim nws mloog lus rau phau Vajlugkub xwb, tiam sis nws kuj raug tsim txom thiab vim nws mloog lus rau cov ntawv sau ntawm Ntsuj Plig Teev Lus Qhia Yav Tom Ntej. Kev tsim txom uas raug tsa tawm tsam Ntsuj Plig Teev Lus Qhia Yav Tom Ntej los ntawm sab hauv, tsis yog los ntawm sab nraud.
Thaum pib ntawm cov neeg Ixayees thaum ub, tom qab plaub puas xyoo nyob hauv Iyi tebchaws, cov uas yuav tsum yog haiv neeg ntawm lo lus cog tseg uas raug xaiv lawm tsis khaws Hnub Xanpataus ntxiv lawm. Lawv tsis paub txog Khetos tus cwj pwm thiab nws lub ntuj tsim. Lawv tuav rawv tej kev to taub yuam kev txog Vajtswv uas lawv tau txais thiab cog rau hauv lawv lub siab thaum lawv tseem nyob hauv kev poob cev qhev. Kaum qhov xwm txheej raug nplawm; txoj kev cawm dim ntawm Hiav Txwv Liab; cov ncuav manna saum ntuj ceeb tsheej; lub tuam tsev ntaub thiab txhua yam khoom siv hauv ntawd; cov kab ke dawb huv; lub tshav puam, Chaw Dawb Huv thiab Chaw Dawb Huv Tshaj Plaws; Vajtswv txoj kevcai; lub Pob Zeb uas raws lawv qab; cov dej uas tawm hauv lub Pob Zeb uas raws lawv qab los thiab txawm yog tus nab saum tug ncej los puavleej yog npaj tseg kom ntxiv dag zog rau txoj kev paub txog Vajtswv hauv Nws haiv neeg uas raug xaiv. Qhov ntawd yog ib txoj kev kawm uas nce qib zuj zus. Txoj kev kawm uas nce qib zuj zus ntawd txuas ntxiv mus txog thaum cov xib hwb sau ntawv “tsis twv nug Nws ntxiv lawm,” thiab Nws mam li qhia qhov ntsiab lus kawg nkaus uas lawv yuav muaj nyob rau hauv ib qho kev sib tham qhib nrog Nws, thiab qhov ntawd muaj feem txog Davi lub npe thiab hais tias Khetos yog leejtwg thiab yog dabtsi.
Thaum chiv keeb ntawm sab ntsuj plig Yixayee niaj hnub no, tom qab 1260 xyoo nyob hauv sab ntsuj plig Npanpiloo, cov uas yuav tsum yog haiv neeg ntawm txoj kev cog lus uas raug xaiv lawm twb tsis tuav Hnub Xanpataus ntxiv lawm. Lawv tsis paub Khetos tus yam ntxwv lossis nws lub ntuj tsim. Lawv khov kho rau tej kev to taub yuam kev txog Vajtswv uas lawv tau cog rau hauv siab thaum lawv tseem nyob hauv kev poob cev qhev. Keeb kwm ntawm Adventism, nrog rau tag nrho nws cov cim tseem ceeb, kev thim txoj kev ntseeg, kev sib haum xeeb nrog kev ua txhaum, thiab kev tawm tsam sab hauv, tau mus txog ib lub sijhawm hauv xyoo 1880s thaum phau The Desire of Ages raug luam tawm. Muab khaws cia rau hauv phau ntawv ntawd ntawm nplooj 671 yog ib txoj kev to taub txog Vajtswv lub Tswv Yim Peb Leeg uas tau loj hlob mus deb dua qhov kev to taub uas tau los ntawm tiam kaum yim.
Cov Yixayee thaum ub tau muaj ib qho kev tsis sib haum nyob rau thaum kawg ntawm lawv, uas raug coj los ntawm kev to taub txwv txog Vajtswv lub Koom Txoos, uas tau muab tsa rau saum ib txoj kev to taub los ntawm keeb kwm thaum pib ntawm lawv. Zaj lus tim khawv ntawm Yexus hais tias, txawm yog Leej Txiv, Leej Tub, los yog Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, lawv txhua tus yog “tag nrho ntawm Vajtswv txoj kev puv npo nyob hauv cev nqaij daim tawv” (Colossians 2:9). Zaj lus tim khawv hauv phau Vajlugkub hais tias, “Mloog, Au cov Yixayee: tus Tswv peb tus Vajtswv yog tib tug Tswv xwb” (Deuteronomy 6:4).
Cov Yixayeees nimno muaj ntau yam kev xav sib txawv hais txog Vajtswv lub Tswv Yim Peb Leeg, thiab tsuas muaj ib qho xwb thiaj yog qhov tseeb. Thaum txog qhov kawg ntawm cov Yixayeees nimno, Vajtswv yuav ua kom tiav txoj hauj lwm ntawm kev qhia tawm txog Nws tus yam ntxwv, nyob rau hauv lub ntsiab tias Nws ua li ntawd thaum lub sij hawm uas lub caij txiaj ntsig tseem nyob qhib tseem tshuav. Qhov ntawd yog yam Nws tau ua rau cov Yudais, thiab Nws yeej tsis hloov ib txhis li. Yeej paub tseeb tias peb yuav tseem loj hlob ntxiv mus hauv peb txoj kev to taub txog Vajtswv tus cwj pwm thiab tus yam ntxwv mus thoob plaws ib txhis, tiamsis twb muaj ib txoj kab yaj saub uas muaj hom phiaj ntawm qhov tseeb, qhia tawm txog Vajtswv txoj kev siv zog los qhuab qhia Nws haiv neeg txog Nws tus kheej, thiab zaj keeb kwm ntawd yog ib feem ntawm txoj kev qhuab qhia uas Nws tab tom nrhiav qhia tam sim no, thiab cov ntaub ntawv uas pom nyob hauv lo lus yaj saub hais txog txoj kev qhuab qhia ntawd qhia meej tias muaj ib qho kawg ntawm txoj kev sib tham no uas phim rau lub sijhawm kaw ntawm lub caij txiaj ntsig.
“Yexus Khetos yog Vajtswv Leej Tub uas twb muaj ua ntej txhua yam, thiab muaj nyob ntawm Nws tus kheej.... Thaum hais txog Nws txoj kev muaj ua ntej txhua yam, Khetos coj lub siab rov qab hla tej tiam uas tsis muaj hnub nyoog suav tau. Nws lees paub rau peb tias yeej tsis tau muaj ib lub sijhawm twg li uas Nws tsis nyob hauv kev sib raug zoo ze nrog Vajtswv uas nyob mus ib txhis. Tus uas cov Yudais thaum ntawd tab tom mloog Nws lub suab, twb nyob nrog Vajtswv ib yam li tus uas raug tsa loj hlob nrog Nws.” Signs of the Times, August 29, 1900.
“Nws yog ib yam nkaus nrog Vajtswv, tsis muaj ciam kawg thiab muaj hwjchim loj kawg nkaus…. Nws yog Leej Tub nyob mus ib txhis, uas nyob ntawm nws tus kheej.”
“Thaum Vajtswv Txojlus hais txog Khetos txoj kev ua neeg thaum Nws nyob saum ntiajteb no, Nws kuj hais meej tseeb txog Nws txoj kev muaj nyob ua ntej thiab. Txojlus ntawd twb muaj nyob los ua ib Tug muaj hwjchim Vajtswv, yog tus Tub Vajtswv nyob mus ib txhis, nyob hauv kev sib koom thiab kev ua ib nrog Nws Leej Txiv. Txij thaum ib txhis los Nws yog tus Neeg Nruab Nrab ntawm txoj kev khi lus, yog tus uas txhua haiv neeg hauv ntiajteb, cov Yudais thiab Lwm Haiv Neeg tib si, yog lawv lees txais Nws, yuav tau koob hmoov nyob hauv Nws. ‘Thaum chiv keeb Txojlus twb muaj lawm, thiab Txojlus nrog Vajtswv nyob, thiab Txojlus yog Vajtswv.’ Ua ntej tibneeg los yog timtswv raug tsim los, Txojlus twb nrog Vajtswv nyob, thiab yog Vajtswv.” Review and Herald, Plaub Hlis 5, 1906.
Hauv hauv nqe lus ntawd nws hais los ntawm Yauhas cov lus thawj zaug kiag li.
Thaum chiv keeb yog muaj Txoj Lus, thiab Txoj Lus nrog Vajtswv nyob, thiab Txoj Lus yog Vajtswv. Txoj Lus ntawd yeej nrog Vajtswv nyob thaum chiv keeb. Txhua yam raug tsim los ntawm Nws; thiab yam uas raug tsim los ntawd tsis muaj ib yam twg uas tsis raug tsim los ntawm Nws. Yauhas 1:1–3.
Thaum chiv keeb yeej muaj tsawg kawg yog ob tug Vajtswv, rau qhov Yauhas nyuam qhuav hais tias, “Lo Lus yog Vajtswv thiab nyob nrog Vajtswv.” Hauv nqe thawj ntawm Chiv Keeb lo lus Henplais “Elohim” raug txhais ua Vajtswv. Feem ntau hauv Vajtswv txoj lus “Elohim” raug muab tso rau hauv ib yam qauv sau lus kom qhia txog ib tug Vajtswv xwb, txawm li ntawd los nws tseem yog lo lus ntau tus. Yauhas tshem tawm qhov uas yuav xav tias “Elohim” hauv nqe ntawd yog hais txog ib tug Vajtswv xwb los ntawm nws zaj lus tim khawv thib ob txog qhov teeb meem no. Nws zaj lus tim khawv tsa kom muaj tsawg kawg yog ob tug Vajtswv.
Qhov uas hajyam ntxhov siab dua rau cov uas tawm tsam txoj kev ntseeg Vajtswv Peb Leeg tabsis hais tias lawv txhawb nqa tus Ntsuj Plig ntawm Kev Yaj Saub yog tias thaum chiv keeb “Vajtswv tus Ntsuj Plig txav yees saum npoo dej.” Tus “Ntsuj Plig” uas txav saum dej ntawd yog Leej Txiv los yog Leej Tub, los yog puas yog tus neeg thib peb ntawm pawg peb leeg saum ntuj ceeb tsheej raws li Muam White hais txog Nws? Peb nqe thawj hauv Yauhas txoj moo zoo yog tom qab ntawd raws los ntawm cov lus no.
Nyob hauv Nws muaj txoj sia; thiab txoj sia ntawd yog qhov kaj rau tib neeg. Thiab qhov kaj ci hauv txoj kev tsaus ntuj; thiab txoj kev tsaus ntuj tsis to taub nws. Yauhas 1:4, 5.
Qhov kev hais txog qhov kaj thiab qhov tsaus yog nyob hauv kev sib haum xeeb tag nrho nrog thaum pib ntawm Chivkeeb uas hais tias.
Thiab Vajtswv hais tias, Cia muaj qhov kaj: ces kuj muaj qhov kaj. Thiab Vajtswv pom qhov kaj ntawd, tias nws zoo: thiab Vajtswv muab qhov kaj cais tawm ntawm qhov tsaus ntuj. Chivkeeb 1:3, 4.
Peb yuav rov qab los sai sai no rau ob nqe lus uas sib txig no hais txog qhov pom kev uas yog lub ntsiab hauv zaj keeb kwm kev tsim uas txuas ntxiv tom qab kev qhia txog Vajtswv Lub Koom Tswv. Thaum chiv thawj, thawj qhov tseeb uas raug hais txog yog tus qauv lossis yam ntxwv ntawm Vajtswv Lub Koom Tswv. Tiamsis nqe lus ntawd tsis xaus mus txog rau tshooj ob nqe peb, qhov chaw uas peb pom peb lo lus kawg hauv kev tsim pib nrog peb tsab ntawv Henplais uas, thaum muab ua ke, tsim tau lo lus uas raug txhais tias “qhov tseeb.”
Thaum pib ntawm zaj keeb kwm txog kev tsim ntuj tsim teb nthuav tawm txog Vajtswv lub Tswv Yim Peb Leeg, ces qhia meej txog lub hwjchim tsim tawm ntawm Nws lo lus, thiab thaum kawg xaus nqe lus ntawd nrog ib daim cim kos npe los saum ntuj uas sawv cev rau qhov tseeb, xov ntawm tus timtswv thib peb, thiab Vajtswv lub npe raws li sawv cev los ntawm Alpha thiab Omega.
Thiab rau hnub xya Vajtswv thiaj ua tiav nws tes haujlwm uas nws tau tsim; thiab nws tau so rau hnub xya ntawm tag nrho nws tej haujlwm uas nws tau tsim. Thiab Vajtswv tau foom koob hmoov rau hnub xya, thiab ua kom hnub ntawd dawb huv: vim nyob rau hauv hnub ntawd nws tau so ntawm tag nrho nws tej haujlwm uas Vajtswv tau tsim thiab ua. Chiv Keeb 2:2, 3.
Qhov kawg ntawm thawj cov lus tseeb uas raug qhia hauv Vajtswv Txojlus yog qhov ncov siab ntawm nqe ntawd. Nws xaus nrog peb lo lus no “Vajtswv,” “tsim,” thiab “ua,” yog li ntawd thiaj hais kom pom tseeb txog qhov pib ntawm nqe ntawd, tab sis ib yam tseem ceeb ib yam nkaus, kuj hais kom pom tseeb txog Hnub Xanpataus hnub xya. Hnub Xanpataus yeej yog lub cim ntawm kev tsim, thiab yog lub cim qhia nruab nrab ntawm Vajtswv thiab Nws haiv neeg uas Nws tau xaiv. “Qhov tseeb” raug sawv cev nyob hauv peb tsab ntawv uas pib txhua lo lus ntawm peb lo lus kawg ntawd hais txog kev tsim. Zaj lus tim khawv no tab tom hais kom pom tseeb tias qhov tseeb txog Hnub Xanpataus tseem ceeb thiab muaj nqis npaum li cas, tab sis yam uas tob kawg ib yam nkaus yog tias peb tsab ntawv ntawd kuj sawv cev rau peb kauj ruam ntawm thawj, tus tim tswv thib ob, thiab tus tim tswv thib peb tej lus tshaj tawm. Yog li ntawd, hauv thawj nqe ntawm phau Vajlugkub, Hnub Xanpataus raws li lub cim ntawm Vajtswv lub hwjchim tsim kuj raug txheeb qhia tias yog qhov teeb meem sim siab rau thaum kawg ntawm lub sijhawm. Phau ntawv kawg hauv phau Vajlugkub muab ib tug tim khawv thib peb los nrog Yauhas zaj lus tim khawv hauv nws txoj moo zoo.
Yauhas xa xov rau xya pawg ntseeg uas nyob hauv Axias: Thov txoj kev tshav ntuj thiab kev thaj yeeb nyob nrog nej, uas tuaj ntawm tus uas yog, thiab tus uas twb yog lawm, thiab tus uas yuav los; thiab tuaj ntawm xya Leej Ntsuj Plig uas nyob ntawm nws lub zwm txwv xub ntiag; thiab tuaj ntawm Yexus Khetos, tus tim khawv ncaj ncees, thiab tus xub yug los hauv cov tuag rov los, thiab tus vajntxwv kav cov vajntxwv hauv ntiajteb. Cia lub yeeb koob thiab txoj kev kav mus ib txhis ib txhis rau tus uas hlub peb, thiab tau ntxuav peb dim ntawm peb tej kev txhaum los ntawm nws tus kheej cov ntshav, thiab tau tsa peb ua vajntxwv thiab ua pov thawj rau Vajtswv thiab nws Leej Txiv. Amees. Saib maj, nws los nrog huab; thiab txhua lub qhov muag yuav pom nws, txawm yog cov uas tau nkaug nws los thiab: thiab txhua xeem neeg hauv ntiajteb yuav quaj nyiav vim yog nws. Yog li ntawd tiag, Amees. Kuv yog Alpha thiab Omega, tus pib thiab tus kawg, tus Tswv hais li no, tus uas yog, thiab tus uas twb yog lawm, thiab tus uas yuav los, tus Muaj Hwjchim Loj Kawg Nkaus.
Kuv Yauhas, uas yog nej tus kwv thiab tus uas nrog nej koom nyob hauv txoj kev txom nyem, thiab hauv lub nceeg vaj thiab txoj kev ua siab ntev ntawm Yexus Khetos, kuv nyob rau hauv kob uas hu ua Patmos, vim yog Vajtswv txoj lus, thiab vim yog Yexus Khetos zaj lus tim khawv. Kuv raug tus Ntsuj Plig kav rau hnub ntawm tus Tswv, thiab hnov ib lub suab nrov loj nyob tom qab kuv, zoo li suab raj ncas, hais tias, Kuv yog Alpha thiab Omega, tus thawj thiab tus kawg; thiab hais tias, Yam uas koj pom, cia li sau rau hauv ib phau ntawv, thiab xa mus rau xya pawg ntseeg uas nyob hauv Asia; mus rau Efexus, thiab mus rau Ximawna, thiab mus rau Pegamos, thiab mus rau Thayatiras, thiab mus rau Xadis, thiab mus rau Filadefia, thiab mus rau Laodikia. Qhia Tshwm 1:4–11.
Peb thawj peb nqe ntawm Tshwm Sim tshooj ib qhia meej txog zaj lus ceeb toom kawg thiab tias zaj lus ntawd raug xa los ntawm Vajtswv mus rau noob neej li cas. Nws kuj hais tias qhov no yog Kev Tshwm Sim ntawm Yexus Khetos, yog li ntawd thiaj qhia txog qhov sib txawv ntawm phau Tshwm Sim thiab phau Daniyee. Ib phau yog lus faj lem, hos lwm phau yog kev tshwm sim.
“Hauv hauv Phau Ntawv Qhia Tshwm tag nrho tej phau ntawv hauv Vajlugkub los sib ntsib thiab xaus rau. Ntawm no yog qhov ua kom tiav ntawm phau ntawv Daniel. Ib phau yog ib zaj lus faj lem; lwm phau yog ib qho kev tshwm sim. Phau ntawv uas raug muab kaw ruaj tsis yog Phau Ntawv Qhia Tshwm, tiam sis yog qhov feem ntawm Daniel cov lus faj lem uas hais txog hnub kawg. Tus tim tswv tau txib hais tias, ‘Tiamsis koj, Au Daniel, cia li kaw tej lus no tseg, thiab muab phau ntawv ntawd kaw ruaj, mus txog lub sijhawm kawg.’ Daniel 12:4.” Acts of the Apostles, 585.
Hauv phau ntawv Qhia Tshwm muaj ntau txoj kab lus faj lem uas yuav tsum raug lees paub thiab muab coj los sib txuas ua ke, kab saum kab. Txhua txoj kab lus faj lem ntawd xaus rau hauv phau ntawv Qhia Tshwm, tiam sis phau ntawv uas raug muab kaw cia tsis yog phau ntawv Qhia Tshwm, thiab tsis yog tsuas yog phau ntawv Daniyees xwb uas raug muab kaw cia, tab sis yam uas raug muab kaw cia rau hauv phau ntawv Daniyees yog “thaj feem ntawm Daniyees tej lus faj lem uas hais txog hnub kawg.”
Lo lus “hnub kawg” yuav to taub tau nyob rau hauv ib qho kev txhais dav dav, tiam sis yog peb yuav to taub lawv raws li tej lus uas raug tshoov siab, (uas yeej yog li ntawd) ces yuav tsum kom peb kuj ntsuam xyuas seb lo lus hais tias “hnub kawg” puas muaj ib qho cim piv txwv yaj saub txuas nrog nws thiab. Cov “hnub kawg” yog ib lub sijhawm tshwj xeeb hauv keeb kwm yaj saub uas muaj ntau txoj kab pov thawj txhawb nqa nws. Kuv cia siab tias yuav nthuav qhia tawm keeb kwm ntawd nyob rau yav tom ntej tsis ntev no. Nws yog tshwj xeeb yog keeb kwm txij xyoo 1798 mus txog thaum kev sim siab kaw. Ib txoj kev los paub qhov no yog tias hauv txoj haujlwm pabcuam ntawm lub chaw dawb huv tiag tiag muaj ib hnub hauv ib xyoos uas sawv cev rau txoj kev txiav txim, thiab hnub ntawd yog Hnub Kev Theej Txhoj. Qhov kab ke tiag tiag ntawd yog ib qho piv txwv ua ntej rau yam uas Sister White hu ua Hnub Kev Theej Txhoj antitypical. Hnub Kev Theej Txhoj yaj saub lossis sab ntsuj plig sawv cev rau cov “hnub kawg” ntawm lub sijhawm sim siab, nws sawv cev rau lub sijhawm ntawm txoj kev txiav txim kawg.
Cov yaj saub hais tseg hauv Daniyees uas raug muab kaw cia ntawd muaj ob ntu. Muaj ib lo yaj saub hais txog hnub kawg uas cov Millerite tau pom thiab uas tshaj tawm txog kev qhib ntawm txoj kev txiav txim. Nqe ntawd hauv Daniyees raug sawv cev los ntawm zaj yog toog ntawm tus dej Ulai hauv tshooj yim thiab cuaj. Lwm lo yaj saub hais tseg uas raug kaw cia hauv Daniyees ntawd tshaj tawm txog kev kaw ntawm txoj kev txiav txim, thiab qhov kawg ntawm Adventism, thiab qhov kawg ntawm Tebchaws Meskas, thiab qhov kawg ntawm lub ntiaj teb. Zaj yog toog ntawd raug sawv cev los ntawm tus dej Hiddekel.
“Qhov kaj uas Daniel tau txais los ntawm Vajtswv raug muab tshwj xeeb rau cov hnub kawg no. Cov yog toog uas nws tau pom ntawm ntug dej Ulai thiab Hiddekel, uas yog cov dej loj ntawm Shinar, tam sim no tab tom raug ua kom tiav, thiab txhua yam xwm txheej uas tau raug qhia yav tom ntej yuav sai los txog.” Testimonies to Ministers, 112, 113.
Kev yog toog pom txog Ulai raug qhib lub cim rau xyoo 1798 thiab hais txog Vajtswv lub tuam tsev dawb huv thiab Nws haiv neeg. Toog pom txog Hiddekel raug qhib lub cim rau xyoo 1989 thaum, raws li tau piav tseg hauv Daniyees tshooj kaum ib, nqe plaub caug, cov teb chaws uas sawv cev rau yav tas los Soviet Union raug lub hwj chim papacy thiab Tebchaws Meskas cheb pov tseg mus, thiab hais txog cov yeeb ncuab ntawm Vajtswv haiv neeg. Ob toog pom no ua haujlwm ib yam li xya pawg ntseeg thiab xya lub cim hauv phau Qhia Tshwm. Ib qho yog keeb kwm sab hauv ntawm pawg ntseeg, hos lwm qhov yog keeb kwm sab nraud ntawm pawg ntseeg, thiab nkawd ob leeg khiav mus thoob plaws tag nrho lub sijhawm thiab yog “tshwj xeeb rau” “cov hnub kawg no.”
Txawm li cas los xij peb raug qhia tias phau ntawv Qhia Tshwm tsis yog phau ntawv uas raug muab kaw cia, peb kuj raug qhia ib yam thiab tias nws yog phau ntawv uas raug muab kaw cia.
“Phau Tshwmsim yog ib phau ntawv uas raug muab khi ntim tseg, tiam sis nws kuj yog ib phau ntawv uas raug qhib lawm thiab. Nws sau tseg txog tej xwm txheej hwjchim kawg nkaus uas yuav tshwm sim nyob rau hnub kawg ntawm keeb kwm lub ntiajteb no. Cov lus qhuab qhia hauv phau ntawv no yog meej tseeb, tsis yog yam tsis meej pem thiab tsis txawj nkag siab. Hauv no, tib txoj kab lus faj lem uas muaj nyob hauv Daniyee kuj raug coj los hais ntxiv thiab. Muaj tej lus faj lem uas Vajtswv tau rov hais dua, yog li no qhia tias yuav tsum muab qhov tseemceeb rau lawv. Tus Tswv tsis rov hais tej yam uas tsis muaj qhov tseemceeb loj.” Manuscript Releases, volume 9, 8.
Phau ntawv Qhia Tshwm raug qhib tawm vim cov lus faj lem hauv Daniyees raug qhib tawm, thiab tib cov kab ntawm cov lus faj lem uas tau raug qhib tawm hauv Daniyees yog cov kab tib yam uas pom muaj hauv Phau ntawv Qhia Tshwm. Yam uas tau raug muab kaw cia hauv Phau ntawv Qhia Tshwm yog ib feem ntawm Qhia Tshwm uas muaj feem tshwj xeeb txog Vajtswv haiv neeg hauv “hnub kawg.” Thaum Muam White sau lo lus no, “xya lub nroo” tseem raug kaw cia rau lub sijhawm uas nws sau, yog li ntawd nws thiaj sau tias “nws yog ib phau ntawv raug kaw.” Nws kuj tau hais tias phau ntawv Daniyees yog “phau ntawv uas tau raug kaw,” siv lub sij hawm dhau los. Rau nws, nws twb raug qhib tawm lawm hauv xyoo 1798.
Yam uas raug kaw tseg hais txog xya lub xob quaj ntawd hauv nws lub neej tsis yog tsuas yog cov xwm txheej yav tom ntej uas xya lub xob quaj sawv cev xwb, tiam sis qhov tseem ceeb tshaj yog tias “xya lub xob quaj” sawv cev tias qhov pib ntawm Adventism mus sib txuam nrog qhov kawg ntawm Adventism. “Xya lub xob quaj” tab tom nthuav tawm txoj cai yaj saub uas tseem ceeb tshaj plaws uas yuav tsum muaj los nkag siab txog Phau Ntawv Tshwmsim ntawm Yexus Khetos, thiab tib lub sijhawm kuj nthuav tawm ib qho cwj pwm ntawm Vajtswv tus yam ntxwv thiab tus cwj pwm, tias Nws yog qhov pib thiab qhov kawg ntawm txhua yam. Yaj saub qhia meej tias muaj ib txoj kev loj hlob uas muaj lub hom phiaj rau cov tseeb uas txuas nrog Vajtswv tus yam ntxwv thiab tus cwj pwm.
Yes Xus, thaum muab sawv cev ua “Tsov Ntxhuav ntawm xeem Yudas,” tab tom ua cim txog txoj hauj lwm uas Nws ua tiav thaum Nws nthuav qhov tseeb tawm los nyob rau hauv ib txoj kev maj mam nce ntxiv thiab muaj txheej txheem thoob plaws hauv keeb kwm. Nws muab lo lus faj lem kaw tseg kom txog rau lub sij hawm uas nws yuav tsum raug to taub. Nws kaw thiab qhib qhov tseeb rau lub hom phiaj ntawm kev qhia. Raws li Palmoni, Yes Xus yog Tus Suav Zoo Tshaj Plaws, Tus Tswj lub sij hawm uas tswj hwm Nws-zaj-keeb-kwm. Raws li Alpha thiab Omega, Nws yog, nrog rau lwm yam, Tus Tswj ntawm lus. Raws li Tsov Ntxhuav ntawm xeem Yudas, Nws yog Tus uas tswj hwm lub sij hawm thaum twg qhov tseeb raug nthuav tawm rau tib neeg.
Hauv phau Tshwm Sim tshooj ib, tom qab peb nqe thawj, Vajtswv Tus Tswv Yim Dawb Huv raug nthuav tawm tias yog peb tug muaj nyob txawv nyias.
Yauhas mus rau xya pawg ntseeg uas nyob hauv Axias: Thov kom txoj kev tshav ntuj thiab kev thaj yeeb nyob nrog nej,
los ntawm tus uas yog, thiab tus uas twb yog lawm, thiab tus uas yuav los;
thiab los ntawm xya Leej Ntsuj Plig uas nyob ntawm nws lub zwm txwv xub ntiag;
Thiab los ntawm Yexus Khetos, tus uas yog tus tim khawv ncaj ncees, thiab yog tus xub yug los ntawm cov tuag rov qab los, thiab yog tus thawj kav ntawm cov vaj ntxwv hauv ntiajteb. Tshwmsim 1:4, 5.
Lo lus qhib ntawm phau ntawv kawg hauv phau Vajlugkub meej meej xa ib lo lus txais tos rau pawg ntseeg ntawm Vajtswv uas txheeb hais txog Leej Txiv, Ntsuj Plig, thiab Leej Tub. Qhov xaus ntawm Vajtswv Txojlus tab tom rov hais dua qhov pib, thiab thaum ua li ntawd nws tab tom hais kom meej txog qhov tseem ceeb ntawm kev to taub kom raug txog Vajtswv lub Tswv Yim Peb Leeg. Nws ua li no rau cov uas yuav yog cov Filadefiya thiab yuav tsim ua ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Lawv yog cov neeg ntawm kev cog lus kawg, uas twb raug ua tus qauv piv txwv thoob plaws hauv cov kab keeb kwm ntawm kev cog lus. Cov tim khawv ntawd, nrog rau lwm yam tseeb, tsa qhia tias Vajtswv tau maj mam nrhiav kev nce ntxiv rau kev paub txog Nws lub xeev ntuj thiab Nws tus cwj pwm thoob plaws hauv keeb kwm yaj saub.
Lub cim loj tshaj plaws hauv phau Vajlugkub uas qhia txog tibneeg txoj kev tsis muaj kev paub txog Vajtswv yog Falau, tus uas sawv cev rau Iyi tebchaws, uas yog lub cim ntawm tag nrho lub ntiajteb no thiab vim li ntawd kuj yog txhua tus tibneeg thiab. Tus cim-kev ntawd pib tus txheej txheem ntawd thaum chiv keeb ntawm cov Yixayee tiag tiag, thaum Vajtswv tab tom nrhiav kom Nws lub npe raug paub. Thaum kawg ntawm cov Yixayee tiag tiag, txoj kev sib cav txog Vajtswv lub npe raug rov ua dua. Thaum kawg ntawm cov Yixayee tiag tiag, Yexus tau cim Nws txoj kev sib raug nrog cov Yudais los ntawm kev taw qhia txog keeb kwm ntawm Daviv thiab siv “txoj cai ntawm thawj zaug hais tawm” los sawv cev rau lo lus kawg hais txog cov Yudais txoj kev digmuag Laodikia. Lawv tsis muaj peev xwm to taub qhov Nws tab tom hais, rau qhov lawv tsis paub txoj cai ntawm Alpha thiab Omega, thiab lawv kuj tsis paub Alpha thiab Omega uas sawv ntawm lawv xub ntiag.
Thaum pib ntawm cov Yixayee sab ntsuj plig, kev sib cav uas raug ua piv txwv nyob hauv keeb kwm ntawm Mauxes muaj nws qhov kev sib thooj. Thaum Adventism tau taug kev hla keeb kwm ntawm “hnub kawg,” muaj ntau lub sijhawm raug muab los kom nkag siab ntxiv txog Alpha thiab Omega, ib yam li tau muaj rau cov Yixayee thaum ub. Yuav muaj ib qho chaw uas yuav tsis muaj lus nug ntxiv lawm nyob rau thaum kawg ntawm Adventism, ib yam li tau muaj nyob rau tiam ntawm Khetos.
Rov qab los rau nqe Vajlugkub hauv Tshwmsim tshooj ib, peb pom tias txoj kev tshav ntuj thiab kev thaj yeeb raug xa tuaj ntawm Nws tus uas yog, thiab tus uas tau yog, thiab tus uas yuav los, thiab kuj los ntawm xya Tus Ntsuj Plig, thiab kuj los ntawm Yexus. Vajtswv txoj Kev Tswj Ntuj raug sawv cev ua Yexus, xya Tus Ntsuj Plig, thiab Nws tus uas yog, thiab tus uas tau yog, thiab tus uas yuav los; yog li no cia peb paub tias yog Leej Txiv tus uas muaj tej yam cwj pwm uas raug sawv cev ua Tus uas yog, tau yog thiab yuav los. Tej yam cwj pwm no sawv cev rau Vajtswv txoj xwm txheej nyob mus ib txhis. Nws yeej ib txwm muaj txij li thaum ub los, thiab hauv nqe yim thiab cuaj, tib qho cwj pwm ntawd raug muab xyeem meej meej rau Yexus.
Kuv yog Alpha thiab Omega, yog thaum pib thiab thaum kawg, tus Tswv hais li no, tus uas yog, thiab tus uas twb yog lawm, thiab tus uas yuav los, tus Muaj Hwjchim Loj Kawg Nkaus. Kuv Yauhas, uas kuj yog nej tus kwvtij, thiab yog tus nrog nej koom hauv txoj kev txom nyem, thiab hauv lub nceeg vaj thiab txoj kev ua siab ntev ntawm Yexus Khetos, tau nyob rau ntawm lub kob uas hu ua Patmos, vim Vajtswv txoj lus, thiab vim Yexus Khetos zaj lus tim khawv. Kuv nyob hauv tus Ntsuj Plig rau hnub tus Tswv, thiab hnov ib lub suab nrov loj tom qab kuv, zoo li suab raj nrov, hais tias, Kuv yog Alpha thiab Omega, yog tus thawj thiab tus kawg: thiab, Yam uas koj pom, cia li sau rau hauv ib phau ntawv, thiab xa mus rau xya pawg ntseeg uas nyob hauv Asia; rau Efexus, thiab rau Xamawna, thiab rau Pegamos, thiab rau Thi-athai-ra, thiab rau Xade, thiab rau Filadefiya, thiab rau Laodikea. Qhia Tshwm 1:8–11.
Cov neeg uas muaj phau Vajlugkub uas sau cov lus ntawm Yexus ua xim liab, paub tias nyob hauv nqe yim thiab nqe kaum ib yog Yexus uas tab tom hais. Hauv cov nqe ntawd Yexus qhia meej tias Nws muaj tib yam xwm txheej nyob mus ib txhis ib yam li Leej Txiv thaum Nws hu Nws tus kheej tias “tus Tswv, uas yog tus uas yog, thiab tus uas tau yog, thiab tus uas yuav los,” thiab Yexus kuj ntxiv tias Nws yog “Tus Uas Muaj Hwjchim Loj Kawg Nkaus.”
Yam uas Yexus hais ua ntej kawg nkaus nyob rau thaum pib ntawm phau Ntawv Tshwmsim, phau ntawv uas qhia meej tias nws yog Yexus Khetos txoj Kev Tshwmsim; yog tias Nws yog Alpha thiab Omega, tias Nws kuj yog tus nyob mus ib txhis ib yam li Leej Txiv, thiab tias Nws kuj yog Vajtswv Tus Muaj Hwjchim Loj Kawg Nkaus. Cov cwj pwm ntawm Vajtswv tus kheej yog cov lus thawj zaug kawg nkaus hauv phau Ntawv Tshwmsim uas los ntawm Yexus. Cov cwj pwm ntawd yog tej yam thaiv kev ntseeg ncaj qha rau cov Adventists uas tseem tiv thaiv txoj kev sawv qub hais txog Vajtswv Peb Leeg. Lawv ntseeg tias muaj ib lub sijhawm uas Leej Txiv tau coj Nws Leej Tub los muaj.
Qhov xaus ntawm phau Ntawv Qhia Tshwm pom zoo nrog qhov pib ntawm phau Ntawv Qhia Tshwm.
Kev Rov Los Zaum Ob los tom qab ntawm qhov kev piav txog Vajtswv lub Tswv Yim Peb Leeg. Hauv tshooj nees nkaum ob peb pom tias qhov xaus ntawm phau ntawv no sib haum nrog qhov pib ntawm phau ntawv, thiab nqe kaum ob sib txuam nrog nqe xya ntawm tshooj ib vim hais txog Kev Rov Los Zaum Ob.
Thiab saib, Kuv yuav los sai sai; thiab kuv qhov nqi zog nrog nraim Kuv, yuav pub rau txhua tus raws li nws tes haujlwm yuav yog. Kuv yog Alpha thiab Omega, yog qhov pib thiab qhov xaus, yog tus thawj thiab tus kawg. Foom koob hmoov rau cov uas ua raws Nws tej lus txib, kom lawv thiaj muaj cai rau tsob ntoo txojsia, thiab thiaj nkag tau los ntawm tej rooj vag mus rau hauv lub nroog. Rau qhov sab nraud muaj cov dev, thiab cov neeg ua khawv koob, thiab cov neeg ua nkauj ua nraug, thiab cov neeg tua neeg, thiab cov neeg pe dab pe mlom, thiab txhua tus uas nyiam thiab ua raws li kev dag. Kuv Yexus tau txib Kuv tus timtswv los ua timkhawv rau nej txog tej no hauv cov ntseeg. Kuv yog lub hauv paus thiab caj ces ntawm Daviv, thiab yog lub hnub qub ci ntsa iab thaum kaj ntug. Thiab tus Ntsuj Plig thiab tus nkauj nyab hais tias, Cia li los. Thiab tus uas hnov cia li hais tias, Cia li los. Thiab tus uas nqhis dej cia li los. Thiab tus twg xav los, cia nws txais cov dej txojsia dawb do. Tshwm Sim 22:12–17.
Tom qab hais txog Kev Rov Los Zaum Ob, Yexus, ib yam li nyob hauv Tshwm Sim tshooj ib, qhia Nws tus kheej tias yog Alpha thiab Omega. Ces Nws ntxiv qhov kev cais tseg ntawm cov uas yuav hnov thiab cov uas yuav tsis hnov yam uas tus Ntsuj Plig hais rau cov pawg ntseeg. Nws hais rov qab txog txoj kev xa lus uas tau muab piav qhia hauv nqe ib txog nqe peb ntawm tshooj ib, los ntawm kev qhia tias Nws tau txib Gabriel nqa zaj lus ntawd mus rau Yauhas.
Ces Nws thiaj rov qab los rau lo lus xaus uas Nws tau hais rau cov Kws Qhia Txoj Cai thiab cov Falixais thaum kawg ntawm cov Yixayee thaum ub. Nws txuas ob qho kawg, ntawm Yixayee tiag thiab Yixayee sab ntsuj plig, ua ke, los ntawm kev teb hauv Phau Qhia Tshwm rau cov uas nyob hauv “hnub kawg” yam uas cov Yudais hauv lawv cov “hnub kawg” tsis tuaj yeem to taub. Nws hais tias Nws yog lub hauv paus (qhov pib) thiab caj ces xeeb ntxwv (qhov xaus) ntawm Daviv. Zaj hais txog Daviv thiab nws tus Tswv yog lo lus xaus uas Yexus tau hais kawg rau cov Yudais uas nyiam sib cav, thiab qhov ntawd yog ib qho piv txwv txog txoj lus tshaj tawm kawg rau cov uas nyob hauv hnub kawg uas, raws li zaj lus rau pawg ntseeg Filadefia, lees tias lawv yog cov Yudais, tiamsis tsis yog.
Saib seb, kuv yuav ua kom cov uas nyob hauv lub tsev sablaj ntawm Xatas, cov uas hais tias lawv yog cov Yudais, los twb tsis yog, tiam sis dag; saib seb, kuv yuav ua kom lawv los pe hawm ntawm koj ko taw xub ntiag, thiab kom lawv paub tias kuv tau hlub koj lawm. Vim koj tau khaws cia lo lus txog kuv txoj kev ua siab ntev, kuv thiab yuav khaws cia koj kom dim ntawm lub sij hawm kev sim siab, uas yuav los rau thoob qab ntuj, kom sim cov uas nyob saum lub ntiaj teb. Qhia Tshwm 3:9, 10.
Cov uas pe hawm ntawm taw ntawm cov neeg dawb huv yog cov Advenas Laodicea uas twb raug tus Tswv nti tawm hauv Nws lub qhov ncauj lawm.
“Koj xav hais tias, cov uas pe hawm ntawm tus neeg dawb huv ko taw, (Tshwm Sim 3:9), thaum kawg yuav raug cawm dim. Ntawm no kuv yuav tsum tsis pom zoo nrog koj; rau qhov Vajtswv tau qhia rau kuv tias pawg no yog cov uas tau lees ua Adventists, uas tau thim rov qab lawm, thiab ‘tau rov muab Vajtswv Leej Tub ntsia saum ntoo khaub lig rau lawv tus kheej dua tshiab, thiab muab Nws rau kev txaj muag qhib lug.’ Thiab nyob hauv ‘lub sij hawm sim siab,’ uas tseem yuav los txog, kom nthuav tawm txhua tus tus cwj pwm tseeb, lawv yuav paub tias lawv tau ploj mus ib txhis lawm; thiab raug kev nyuaj siab ntsuav hauv tus ntsuj plig, lawv yuav khoov pe ntawm tus neeg dawb huv ko taw.” Word to the Little Flock, 12.
Raws li phau Vajlugkub thiab Tus Ntsuj Plig ntawm Kev Yaj Saub, cov uas pe hawm ntawm cov neeg dawb huv ko taw yog cov tswv cuab ntawm Xatas lub tsev sablaj. Lawv hais tias lawv yog cov Yudais, tiamsis lawv tsis yog. Cov Adventists ncaj ncees raug hais rau hauv pawg ntseeg Filadefias. Ib puas plaub caug plaub txhiab leej yog cov Filadefias, hos cov Yudais uas hais tias lawv yog, tiamsis tsis yog—yog cov Laudekias. Muaj ob pab neeg ncaj ncees nyob rau hauv “hnub kawg,” ib puas plaub caug plaub txhiab leej thiab cov uas yog cov tuag rau kev ntseeg. Tsuas muaj ob pawg ntseeg xwb ntawm xya pawg uas tsis muaj ib lo lus thuam li. Ib pawg yog Filadefias sawv cev rau cov uas tsis txawj tuag li, hos lwm pawg yog Xamawna, sawv cev rau cov tuag rau kev ntseeg uas ncaj ncees. Cov tuag rau kev ntseeg thiab cov uas tsis tuag, Xamawna thiab Filadefias, yog tib ob pawg ntawm xya pawg uas tsis muaj ib lo lus txiav txim txuas nrog cov lus uas tau muab rau lawv. Tiamsis, ob pawg ntseeg no puav leej tau ntsib nrog cov uas hais tias lawv yog cov Yudais, tiamsis tsis yog. Qhov no yog li ntawd, vim lawv txhua tus yog tswv cuab ntawm tib pawg ntseeg hauv “hnub kawg” uas tab tom ntsib tib yam xwm txheej, ib pab raug teem cia kom ua tim khawv nrog lawv cov ntshav, sawv cev los ntawm Mauxes rau saum Roob Hloov Hwjchim, hos lwm pab sawv cev los ntawm Eliyas uas tsis tau tuag.
Thiab rau tus timtswv ntawm pawg ntseeg hauv Xamawna sau tias; Tus uas yog thawj thiab tus uas yog kawg, tus uas tau tuag lawm thiab tseem muaj sia, hais li no; Kuv paub koj tej haujlwm, thiab koj txoj kev txom nyem, thiab koj txoj kev pluag, (tiamsis koj nplua nuj) thiab kuv paub txoj kev thuam Vajtswv ntawm cov uas hais tias lawv yog Yudais, los tsis yog, tiamsis lawv yog Xatas lub tsev sablaj. Tsis txhob ntshai ib yam ntawm tej uas koj yuav raug txom nyem ntawd li: saib seb, dab ntxwg nyoog yuav muab nej ib txhia pov rau hauv tsev lojcuj, kom nej raug sim; thiab nej yuav muaj kev txom nyem kaum hnub: cia li muab siab ncaj ncees mus txog hnub tuag, ces kuv yuav muab lub mom kub ntawm txoj sia rau koj. Tshwm Sim 2:8–10.
Thaum Yexus piav txog tej xwm txheej txaus ntshai ntawm pawg ntseeg hauv Smyrna, Nws tsuas hais ib lo lus qhuas xwb thaum Nws hais tias, “tab sis koj nplua nuj,” yog li ntawd thiaj muab lawv los sib piv nrog cov tswvcuab ntawm lub tsev sablaj ntawm Xatas uas tsis nplua nuj. Cov uas nyob hauv Phau Tshwm Sim uas yog Adventist thiab xav tias lawv nplua nuj, los yeej tsis nplua nuj, yog cov Yudais uas hais tias lawv yog Yudais, los tsis yog—vim lawv yog Laodicean Seventh-day Adventists.
Thaum pib ntawm Phau Ntawv Qhia Tshwm, Vajtswv Tus Tswv Yim Dawb Huv raug nthuav tawm ua peb Leej, thiab thaum kawg ntawm Phau Ntawv Qhia Tshwm Yexus thiab Tus Ntsuj Plig raug hais ncaj qha, tiamsis tsis hais txog Leej Txiv. Los qhov ntawd tsis muaj teeb meem, vim txoj cai hais tias ib kab ntxiv rau ib kab, koom nrog qhov thawj uas piav qhia qhov kawg, yuam kom peb lees paub tias Leej Txiv nyob hauv cov nqe kawg ntawm Phau Ntawv Qhia Tshwm, rau qhov twb tau qhia meej lawm tias Nws nyob ntawd hauv cov nqe thawj. Qhov no tsis txawv li Txoj Moo Zoo raws li Yauhas tshooj ib, uas Yauhas tsis qhia ncaj qha txog Tus Ntsuj Plig, los yeej to taub tias Tus Ntsuj Plig nyob ntawd, rau qhov Tus Ntsuj Plig twb nyob ntawd thaum thawj zaug uas lo lus hais tias “thaum pib” raug sau cia. Yauhas txoj lus tim khawv hauv nws Txoj Moo Zoo, hauv tshooj ib, pib nrog tib lo lus hais tias “thaum pib.”
“Thaum chiv keeb” yog ib lub cim yaj saub thiab yuav tsum raug tshuaj xyuas raws li tej cai yaj saub, nrog rau kab txuas kab. Mauxes zaj thaum chiv keeb, yog Yauhas txoj moo zoo zaj thaum chiv keeb, yog thaum chiv keeb ntawm phau Ntawv Qhia Tshwm, thiab nws kuj yog qhov kawg ntawm phau Ntawv Qhia Tshwm thiab. Hauv plaub kab ntawd, ob zaug txhua peb Leej ntawm pawg peb Leej saum ntuj raug qhia meej; hos hauv ib kab (Yauhas txoj moo zoo) tej zaum Plig yuav tsis raug hais tawm, thiab hauv kab plaub Leej Txiv tsis raug hais tawm, tab sis thaum muab coj los sib sau ua ke, txhua peb Leej Vajtswv raug sawv cev nyob hauv tag nrho plaub kab.
Khetos tau los ua kom Leej Txiv raug paub, thiab Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tau los ua kom Leej Tub raug paub. Peb leeg no txhua tus tau ua kev txi nyob mus ib txhis. Leej Txiv hlub lub ntiajteb heev npaum li ntawd uas Nws tau muab Yexus, Yexus hlub lub ntiajteb heev npaum li ntawd uas Nws tau pom zoo los ris rau saum Nws tus kheej, mus ib txhis li, cev nqaij daim tawv ntawm cov uas Nws tau tsim. Kev pub yam twg thiaj raug sawv cev hauv qhov uas Tus Tsim xaiv los ua ib feem ntawm yam Nws tau tsim? Tus neeg thib peb ntawm Vajtswv txoj Keeb Kwm tau muab Nws tus kheej, vim Nws tau lees txais txoj hauj lwm ntawm kev nyob hauv tus uas raug tsim hu ua noob neej—mus ib txhis dhau ib txhis.
Tej zaum yog vim li no uas Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv thiaj raug txuas nrog tej cim uas sawv cev rau Vajtswv haiv neeg ntau zaus. Nws yog Tus Neeg hauv Vajtswv txoj Kev Peb Leeg uas yuav nyob nrog tib neeg uas raug tsim. Yog li ntawd, tej cim ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv hauv Vaj Lug Kub feem ntau raug nthuav tawm los ntawm ib lub cim uas sawv cev tau rau Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv lossis rau noob neej. Thaum chiv keeb, tus Ntsuj Plig tau txav saum nplaim dej.
Nws nws hais rau kuv tias, Cov dej uas koj tau pom, qhov chaw uas tus poj niam luag plees luav zaum nyob saum, yog tej haiv neeg, thiab tej pab neeg coob, thiab tej teb chaws, thiab ntau yam lus. Revelation 17:15.
Tib daim rooj tog xwb hauv lub tsev dawb huv uas Mauxes tsa, uas tsis muaj ib tug qauv piav qhia kom meej tshwj xeeb rau cov neeg ua haujlwm kom ua raws, yog tus ncej teeb xya ceg. Tus ncej teeb ntawd sawv cev rau kev koom ua ke ntawm tib neeg nrog Vajtswv txoj kev muaj tswv ntuj. Vim li no, tus qauv ntawm tus ncej teeb thiaj yog tib yam khoom hauv lub tsev dawb huv uas tso cia rau neeg pab muab tes ua. Xya tus ncej teeb uas Khetos taug kev nyob nruab nrab lawv raug txheeb tias yog xya pawg ntseeg, los tus ncej teeb ntawd raug pub roj, sawv cev rau Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, thiab cov hlua teeb uas txhawb nqa nplaim taws kom ci pom kev yog ua los ntawm cov tsoos tsho ntaub dawb uas cov pov thawj twb siv lawm, sawv cev rau Khetos txoj kev ncaj ncees uas ci raws li lub teeb ntawm lub ntiaj teb. Vajtswv haiv neeg yog lub teeb ntawm lub ntiaj teb, tiamsis qhov kaj ntawd tsuas raug pub zog los ntawm roj ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv xwb. Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv feem ntau raug txuas nrog tib neeg hauv txoj kev piav txog Nws nyob hauv Vaj Lug Kub.
Thiab ntawm lub zwm txwv tawm tuaj xob laim, suab nroo, thiab tej suab lus; thiab muaj xya lub teeb hluav taws cig nyob ntawm lub zwm txwv xub ntiag, uas yog xya Leej Ntsuj Plig ntawm Vajtswv. Qhia Tshwm 4:5.
Xya lub teeb no raug txheeb hais tias yog “xya tug Ntsuj Plig ntawm Vajtswv,” tiam sis peb raug qhia tias xya lub txeev teeb yog xya pawg ntseeg.
Qhov tsis paub tob txog xya lub hnub qub uas koj tau pom nyob hauv kuv sab tes xis, thiab xya lub chaw teeb tswm ciab kub. Xya lub hnub qub ntawd yog cov timtswv ntawm xya pawg ntseeg; thiab xya lub chaw teeb tswm ciab uas koj tau pom ntawd yog xya pawg ntseeg. Tshwm Sim 1:20.
Xya lub tswm ciab yog ob leeg tib si yog xya Leej Ntsuj Plig thiab lawv kuj yog Vajtswv pawg ntseeg.
Thiab kuv ntsia saib, thiab saib seb, nyob nruab nrab ntawm lub zwm txwv thiab ntawm plaub tug tsiaj, thiab nyob nruab nrab ntawm cov txwj laus, sawv ib tug Menyuam Yaj zoo li twb raug tua lawm, muaj xya tug kub thiab xya lub qhov muag, uas yog xya Leej Ntsuj Plig ntawm Vajtswv uas raug xa tawm mus thoob plaws txhua qhov chaw hauv ntiajteb. Tshwmsim 5:6.
Xya lub kub thiab xya lub qhov muag kuj yog tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv uas raug xa tawm mus thoob plaws txhua thaj av hauv ntiajteb; thiab thaum ib tug Khixatia raug ua kevcai raus dej lawm, nws kuj raug xa tawm mus thoob plaws txhua thaj av hauv ntiajteb, rau qhov nws raug ua kevcai raus dej los ntawm Leej Txiv lub npe, Leej Tub thiab tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv. Hauv txoj koob hmoov uas raug tshaj tawm rau cov timkhawv uas tuag vim txoj kev txom nyem ntawm kev kub ntxhov txog txoj cai hnub Sunday, thiab rau txhua tus uas tau tuag hauv txoj kev ntseeg hauv cov Yixayee sab ntsuj plig niaj hnub no txij xyoo 1844 los, yog tus Ntsuj Plig uas muab lo lus qhuas rau lawv tej kev pam tuag thaum Nws hais tias, “Muaj tseeb tiag,” “kom lawv tau so ntawm lawv tej haujlwm khwv,” rau qhov Nws tau nyob ntawd nrog lawv hauv lawv tej haujlwm khwv mus txog thaum kawg uas lawv tso lawv txoj sia tseg.
Thiab kuv hnov ib lub suab saum ntuj ceeb tsheej hais rau kuv tias, Sau cia, Cov neeg tuag uas tuag nyob hauv tus Tswv txij no mus lawm yog cov tau koob hmoov: Muaj tseeb, tus Ntsuj Plig hais tias, kom lawv tau so ntawm lawv tej haujlwm uas lawv rau siab ua; thiab lawv tej haujlwm kuj raws lawv qab mus. Tshwmsim 14:13.
Thaum xav txog qhov kawg thiab qhov pib ntawm phau Ntawv Qhia Tshwm, qhov pib ntawm Vajlugkub, thiab qhov pib ntawm Yauhas txoj moo zoo, peb pom tias tag nrho peb Leej ntawm Vajtswv lub hwjchim muaj sawv cev nyob ntawd, txawm yog Leej Txiv kuj nyob ntawd thiab, raws li kev siv kab rau kab. Leej Tub nyob ntawd thiab, qhia txog Nws tus kheej tias yog Alpha thiab Omega.
Yog peb lees paub tias kev koom ua ke ntawm tib neeg nrog Vajtswv lub ntuj yog kev koom ua ke ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv thiab noob neej, ces peb thiaj yuav to taub vim li cas cov cim sawv cev rau tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv thiaj raug txuas ua ke nrog cov cim sawv cev rau noob neej. Thaum khaws txoj kev pom no rau hauv siab lawm, peb rov qab los rau ob lo lus “thaum pib thaum chiv keeb” uas peb tau hais txog ntau zaus lawm.
Thaum chiv thawj Vajtswv tsim ntuj ceeb tsheej thiab lub ntiajteb. Thiab lub ntiajteb tsis muaj yam ntxwv li, thiab khoob lug; thiab kev tsaus ntuj nyob saum npoo dej tob. Thiab Vajtswv tus Ntsuj Plig ya mus los saum npoo dej. Thiab Vajtswv hais tias, Cia muaj qhov kaj: ces txawm muaj qhov kaj. Thiab Vajtswv pom qhov kaj tias zoo: thiab Vajtswv cais qhov kaj tawm ntawm kev tsaus ntuj. Chiv Keeb 1:1–4.
Thaum chiv keeb muaj Txojlus, thiab Txojlus nyob nrog Vajtswv, thiab Txojlus yog Vajtswv. Thaum chiv keeb, Txojlus twb nyob nrog Vajtswv lawm. Txhua yam tau tsim los ntawm nws; tsis muaj ib yam uas tau tsim los uas tsis yog los ntawm nws. Hauv nws muaj txoj sia; thiab txoj sia ntawd yog qhov kaj rau neeg. Thiab qhov kaj ci hauv qhov tsaus ntuj; los qhov tsaus ntuj tsis to taub nws. Yauhas 1:1–5.
Siv ob tug tim khawv no hais txog “thaum chiv thawj;” Vajtswv yog Txoj Lus, tus uas tsim txhua yam los, kuj tau pub Nws txoj sia thiab, rau qhov “hauv Nws muaj txoj sia,” thiab Nws txoj sia yog “lub teeb” rau tibneeg. “Lub teeb” ntawm ib tug neeg uas raug tsim yog txoj kev ncaj ncees ntawm tus Tswv Tsim. Txoj kev ncaj ncees ntawm tus Tswv Tsim yog lub hlua taws nyob hauv tej tswm ciab hauv lub chaw dawb huv.
Thiab tau pub rau nws kom nws hnav ntaub linen zoo, huv thiab dawb paug; rau qhov ntaub linen zoo ntawd yog kev ncaj ncees ntawm cov neeg dawb huv. Tshwmsim 19:18.
Roj uas pub zog rau tus txoob sawv cev rau txoj hauj lwm ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv hauv tus ntseeg txoj sia. Thaum chiv keeb, lub ntiajteb tsaus ntuj nti thiab tsis muaj qhov kaj. Ces Yexus tau muab Nws txoj sia, txoj sia uas nyob hauv Nws, xwv kom muaj qhov kaj rau tibneeg.
Thiab txhua tus uas nyob saum npoo lub ntiajteb yuav pe hawm nws, yog cov uas lawv tej npe tsis tau sau cia rau hauv phau ntawv txojsia ntawm tus Menyuam Yaj uas raug tua txij thaum tsim lub ntiajteb los. Tshwmsim 13:8.
Thaum Yexus xaiv los ua ib qho kev txi rau noob neej, Nws tau muab Nws txoj sia xwv kom tibneeg thiaj li muaj qhov kaj. Ib yam li pom nyob hauv ob nqe no, thaum twg qhov kaj raug coj los qhia tawm, qhov kaj ntawd tsim muaj ob pab neeg pe hawm raws li qhov kaj thiab qhov tsaus ntuj sawv cev, yog cov me nyuam ntawm nruab hnub lossis cov me nyuam ntawm hmo ntuj.
Tiamsis nej, cov kwv tij, nej tsis nyob hauv qhov tsaus ntuj, kom hnub ntawd txhob los ntes nej ib yam li tub sab. Nej txhua tus yog cov me nyuam ntawm qhov kaj, thiab cov me nyuam ntawm nruab hnub; peb tsis yog ntawm hmo ntuj, thiab tsis yog ntawm qhov tsaus ntuj. 1 Thessalonians 5:4, 5.
Thaum peb lees paub txoj kev sib raug zoo nyob mus ib txhis uas tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv muaj nrog cov me nyuam ntawm nruab hnub, peb thiaj to taub tau vim li cas cov cim sawv cev ntawm Vajtswv cov me nyuam thiab ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv thiaj sib raug zoo heev. Hauv zaj nqe kawg ntawm Phau Ntawv Qhia Tshwm, peb pom Yexus ua tus Alpha thiab Omega, peb pom Leej Txiv los ntawm txoj kev siv kab saum kab, thiab tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tab tom muab Nws tus kheej txoj kev sawv cev ua cim zaum kawg, rau qhov cov neeg dawb huv thaum ub tau hais raws li lawv raug tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv txhawb kom hais. Nws thawj lo lus hais txog Nws tus kheej hauv Chiv Keeb qhia tias Nws txav saum cov dej, los sis txav saum noob neej, thiab Nws lo lus hais kawg txog Nws tus kheej yog raws li nram no.
Thiab Vaj Ntsuj Plig thiab tus nkauj nyab hais tias, Cia li los. Thiab tus uas hnov los cia li hais tias, Cia li los. Thiab tus uas nqhis dej cia li los. Thiab tus twg uas xav los, cia nws los txais cov dej uas pub txojsia dawb do. Tshwmsim 22:17.
Txij thaum chiv keeb mus txog thaum kawg tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv raug txheeb qhia tias muaj kev sib raug nrog noob neej, rau qhov cov me nyuam ntawm nruab hnub sawv cev rau kev koom ua ke ntawm Vajtswv txoj kev xeeb ceem thiab tib neeg txoj kev xeeb ceem. Povlauj txheeb qhia, ib yam li Yaxayas ua thiab, tias tib neeg yog tej hlab ntsha, thiab tej taws tswm ciab hauv lub chaw dawb huv muaj tej hlab uas tus hlua teeb raug tso rau hauv, thiab roj ntws nqes los rau hauv tej hlab ntawd kom pub tau cov roj kub uas tsim nyog los ua kom pom txoj kev kaj uas yog Khetos txoj kev ncaj ncees. Peb yog tej hlab ntsha ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, tus Neeg thib Peb ntawm Vajtswv tus Txiv Neeb raws li raug txheeb qhia txij thaum chiv keeb mus txog thaum xaus ntawm Vajtswv Txojlus, thiab raws nraim li ntawd raug txheeb qhia nyob rau hauv cov ntawv sau ntawm Ntsuj Plig ntawm Kev Yaj Saub.
Nyob rau hauv tus timtswv thib ob txoj lus uas tau ua tiav thaum chiv thawj ntawm Adventism thiab thaum kawg, muaj ob txoj lus sib txawv meej; ib txoj rau pawg ntseeg thiab ib txoj rau lub ntiajteb.