“Yog li ntawd, hauv kev tshawb nrhiav thaj teb thiab khawb kom tau cov pob zeb muaj nqes ntawm qhov tseeb, tej yam muaj nqes uas raug zais cia raug pom tseeb. Yam uas peb tsis tau xav txog, peb pom cov ntxhia muaj nqes uas yuav tsum tau khaws ua ke thiab saib rau nqi. Thiab txoj kev tshawb nrhiav no yuav tsum txuas ntxiv mus. Txog niaj no, ib feem coob ntawm tej khoom muaj nqes uas tau pom tseem nyob ze rau saum npoo av, thiab tau txais los tau yooj yim. Thaum txoj kev tshawb nrhiav raug coj ua kom raug, txhua txoj kev siv zog raug ua kom khaws tau kev nkag siab thiab lub siab kom dawb huv. Thaum lub siab lub ntsws raug cia qhib lug thiab tab tom tshawb nrhiav tsis tseg hauv thaj teb ntawm txoj kev tshwm sim, peb yuav pom tej qhov chaw khaws cia uas nplua nuj ntawm qhov tseeb.
“Cov tseeb qub yuav raug nthuav tawm hauv tej yam tshiab, thiab cov tseeb yuav tshwm los uas twb raug hla dhau hauv kev tshawb nrhiav lawm. Cov tseeb muaj hwjchim loj tau raug faus zais tseg hauv qab txoj kev sib cav dag ntxias ntawm kev yuam kev, tiamsis tus uas tshawb nrhiav rau siab yuav pom lawv. Thaum nws nrhiav tau thiab qhib lub tsev khaws nyiaj ntawm cov pov haum muaj nqis ntawm qhov tseeb, qhov ntawd tsis yog kev txeeb tub sab li; rau qhov txhua tus uas hwm cov pov haum no kuj yuav muaj peev xwm tuav tau lawv, thiab ces lawv thiab yuav muaj ib lub tsev khaws nyiaj qhib rau lwm tus thiab. Tus uas muab qhia tawm tsis ua rau nws tus kheej pluag ntawm cov nyiaj ntawd; rau qhov thaum nws tshuaj xyuas lawv kom nws thiaj nthuav tau lawv rau hauv ib txoj kev uas yuav nyiam lwm tus, nws nrhiav tau tej nyiaj txiag tshiab ntxiv....”
“Cov uas sawv ntawm cov pejxeem ua xibhwb qhia qhov tseeb yuav tsum sib tw nrog tej ntsiab lus loj thiab tseem ceeb. Lawv tsis txhob siv lub sijhawm muaj nqis mus hais txog tej yam me me uas tsis tsim nyog. Cia lawv kawm txog Txojlus, thiab tshaj tawm Txojlus. Cia Txojlus nyob hauv lawv txhais tes ib yam li rab ntaj ntse, ob sab hniav. Cia nws ua timkhawv txog tej qhov tseeb yav tas los thiab qhia txog yam uas yuav muaj nyob rau yav tom ntej.”
“Qhov kaj uas muaj ntau zuj zus yuav ci los rau saum txhua qhov tseeb loj kawg nkaus ntawm txojkev cev Vajtswv lus yav tom ntej, thiab lawv yuav raug pom nyob rau hauv txoj kev tshiab thiab ci ntsa iab, vim cov duab ci kaj lug ntawm Lub Hnub ntawm Kev Ncaj Ncees yuav ci pom tag nrho.” Manuscript Releases, volume 1, 37–40.
Kuv ntseeg tias tam sim no kuv twb tau muab tso rau qhov chaw txaus lawm cov qauv cev cev lus faj lem los ntawm cov tshooj ntawv yav dhau los kom muaj ib qho chaw siv ua piv txwv zoo thaum peb pib mus txuas ntxiv dhau phau ntawv Qhia Tshwm. Yog nej tab tom nyeem cov tshooj ntawv no hauv online, kuv cia siab tias nej yuav nkag siab tias cov tshooj ntawv no raug teem ua ntu zus raws hnub tim. Kuv to taub tias muaj cov uas tab tom raws cov tshooj ntawv no uas twb paub feem coob ntawm yam kuv tab tom qhia lawm, thiab kuv thov zam txim rau lawv rau txhua yam kev rov hais dua. Kuv tau sim muab kev txhawb nqa raws Vajlugkub kom txaus rau cov tseeb uas peb tab tom tuav no, xwv kom tus neeg uas tseem tshiab rau cov hauv paus ntsiab lus uas Future for America siv yuav nkag siab thiab nyob txuas nrog, txawm lawv yuav tsis tau muaj kev paub txaus txog cov ntsiab no ib yam li ntau leej ntawm peb twb paub lawm los xij.
Muaj qee qhov tseeb muaj hwjchim heev, uas txog tsis ntev los no kuv yeej tsis tau pom dua li, uas twb raug qhib tawm hauv phau Ntawv Qhia Tshwm lawm. Kuv yeej muaj peevxwm cia li muab cov tseeb ntawd nthuav tawm rau sawvdaws paub yam tsis xub sim tsim ib lub hauv paus ntawm kev txhawb nqa los ntawm tej lus faj lem ua ntej kuv muab lawv qhia tawm, tiamsis cov tseeb no yog yam tshiab heev thiab tseem ceeb hnyav heev uas kuv tsis tau kam muab qhia yam tsis muaj ib lub hauv paus uas yuav tso cov tseeb ntawd rau saum, tej uas kuv ntseeg tias raug sawv cev ua qhov qhib tej foob ntawm Phau Ntawv Qhia Tshwm uas tshwm sim kiag ua ntej lub sijhawm uas kev sim siab kaw lawm.
Thiab nws hais rau kuv tias, Tsis txhob muab tej lus ntawm tej lus faj lem hauv phau ntawv no kaw cia; rau qhov lub sijhawm twb los ze lawm. Tus uas tsis ncaj, cia nws tseem tsis ncaj ntxiv mus; tus uas qias neeg, cia nws tseem qias neeg ntxiv mus; tus uas ncaj ncees, cia nws tseem ncaj ncees ntxiv mus; tus uas dawb huv, cia nws tseem dawb huv ntxiv mus. Qhia Tshwm 22:10, 11.
Yexus tau muab ib txoj cai hais txog kev qhia qhov tseeb tawm los, uas kuv ntseeg tias siv tau rau ntawm no. Txoj cai ntawd raug teeb tsa nyob hauv kev txheeb kom paub txog tes haujlwm ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv.
Thiab thaum Nws los lawm, Nws yuav qhuab ntuas lub ntiajteb txog kev txhaum, thiab txog kev ncaj ncees, thiab txog kev txiav txim: Txog kev txhaum, vim lawv tsis ntseeg kuv; Txog kev ncaj ncees, vim kuv mus cuag kuv Leej Txiv, thiab nej yuav tsis pom kuv ntxiv lawm; Txog kev txiav txim, vim tus thawj ntawm lub ntiajteb no twb raug txiav txim lawm. Kuv tseem muaj ntau yam yuav hais rau nej, tiamsis nim no nej tseem ris tsis taus. Los txog thaum Nws, tus Ntsuj Plig ntawm qhov tseeb, los lawm, Nws yuav coj nej mus rau hauv txhua qhov tseeb: vim Nws yuav tsis hais raws li ntawm Nws tus kheej; tiamsis txhua yam uas Nws hnov, yam ntawd Nws yuav hais: thiab Nws yuav qhia tej yam yuav los tom ntej rau nej. Nws yuav ua kom kuv tau koob meej: vim Nws yuav txais yam uas yog kuv, thiab yuav qhia rau nej. Yauhas 16:8–16.
Thaum Khetos tau hais tias, “Kuv tseem muaj ntau yam yuav hais rau nej, tiamsis nim no nej tseem ris tsis taus,” qhov ntawd txhawb kuv txoj kev ntseeg ruaj tias tam sim no tseem muaj ntau yam yuav tsum muab qhia tawm, tiamsis ua ntej tshaj yuav tsum xub muaj ib lub hauv paus ntsiab lus uas muaj laj thawj sib xws kom txhim tsa tau cov tseeb ntawd saum nws. Yog li ntawd, cov nqe lus ua ntej no qhia tias peb tug tim tswv tej lus ceeb toom raug sawv cev los ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv uas qhuab ntuas “lub ntiajteb txog kev txhaum, thiab txog kev ncaj ncees, thiab txog kev txiav txim.” Peb txoj lus ntawd yog txoj lus ceeb toom kawg, yog li no zaj lus uas qhia txog tes dej num ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv yog ib zaj lus tim khawv tseem ceeb, rau qhov nws hais qhia meej tias txoj lus ntawd raug to taub zuj zus mus, thiab tsuas yog cov uas muaj roj ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv xwb thiaj to taub tau. Yauhas, nyob hauv phau Ntawv Qhia Tshwm, sawv cev rau qhov tseeb ntawd kiag thaum nws qhia tias nws yog ib tug Xya-hnub Adventist uas pe hawm Hnub Xanpataus thaum kawg ntawm lub ntiajteb.
Kuv tau nyob hauv tus Ntsuj Plig rau hnub ntawm tus Tswv, thiab kuv hnov ib lub suab nrov loj nyob tom qab kuv, zoo li suab raj ncas. Qhia Tshwm 1:10.
Cov Neeg Seventh-day Adventists thaum kawg ntawm lub ntiajteb no uas yuav to taub txoj xov uas raug qhib foob nyob hauv Phau Ntawv Qhia Tshwm yuav ua li ntawd vim lawv “nyob hauv tus Ntsuj Plig.” Hauv lub ntsiab lus ntawm zaj lus piv txwv uas peb tau raug qhia tias “qhia txog kev paub dhau los ntawm haiv neeg Adventist,” Yauhas yog ib tug nkauj xwb muaj tswvyim, rau qhov nws muaj roj ntawm tus Ntsuj Plig. Nws sawv cev rau cov nkauj xwb muaj tswvyim thaum kawg ntawm lub ntiajteb no, cov uas hnov ib lub suab nrov loj “qab” lawv. Lub “suab ntawm nram qab” nws yog tus Alpha thiab Omega raws li tau txheeb qhia nyob hauv nqe tom ntej kiag, thiab lub suab ntawd qhia nws kom rov qab mus rau tej kev qub thiab taug kev hauv tej ntawd.
Tus Tswv hais li no tias, Nej cia li sawv ntsug ntawm tej kev, thiab saib, thiab nug txog tej qub kev, seb txoj kev zoo nyob qhov twg, thiab nej cia li taug txoj kev ntawd mus, ces nej yuav nrhiav tau kev so rau nej tej ntsuj plig. Tiamsis lawv hais tias, Peb yuav tsis taug txoj kev ntawd mus. Yelemi 6:16.
“Qhov chaw so” uas Yelemis hais txog no yog kev muab tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv nchuav los thaum nag lig. Nyob rau nqe tom ntej no Yelemis muab ib daim piv txwv thib ob hais txog cov nkauj xwb ruam uas tsis kam rov qab los rau tej hauv paus ntawm Kev Ntseeg Adventist (tej kev qub) thiab taug kev hauv tej ntawd.
Thiab kuv kuj tau tsa cov neeg zov saum nej, hais tias, Cia li mloog lub suab raj. Tiamsis lawv hais tias, Peb yuav tsis mloog. Yelemis 6:17.
Thaum Yauhas hnov lub suab nyob tom qab nws coj nws rov qab mus rau tej qub kev, los yog tej hauv paus uas Adventism tau raug tsa rau saum, lub suab uas nws hnov yog zoo li ib lub raj. Lub suab ntawd raug xa tawm los ntawm cov “neeg zov” uas Vajtswv tau tsa saib xyuas Adventism. Txiv Miller yog tus neeg zov uas tshuab lub raj ceeb toom thaum pib ntawm Adventism, nyob rau lub sijhawm tshaj tawm tus tim tswv xub thawj uas tshaj tawm txog kev qhib ntawm txoj kev txiav txim. Tiamsis Yauhas tshwjxeeb sawv cev rau cov uas tshaj tawm tus tim tswv thib peb txoj xov uas tshaj tawm txog kev kaw ntawm txoj kev txiav txim. Nws sawv cev rau cov uas rov qab los rau tej hauv paus uas Vajtswv tau tsa los ntawm Miller txoj haujlwm.
Peb tau rov qhia ntau zaus thoob plaws ntau lub xyoos lawm, (thiab muaj peev xwm nrhiav tau nyob hauv Habakkuk cov Rooj), tias thawj tug timtswv txoj xov “ntshai Vajtswv” yog los txiav txim kom paub txog kev txhaum, thiab tias tug timtswv thib ob txoj xov yog qhov chaw uas kev ncaj ncees raug muab tshwm sim, hos tug timtswv thib peb qhia txog txoj kev txiav txim. Cov no yog peb theem ntawm peb tug timtswv, thiab kuj yog peb theem ntawm txoj hauj lwm ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv. Peb theem ntawd kuj raug sawv cev los ntawm peb tsab ntawv Henplais uas sib sau ua lo lus Henplais uas txhais ua “qhov tseeb.” Hauv nqe lus ntawm Yauhas kaum rau, Yexus tab tom hais txog txoj hauj lwm ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv hauv kev coj Vajtswv haiv neeg mus rau hauv “tag nrho qhov tseeb,” thaum tib lub sijhawm kuj qhia rau lawv txog “tej yam yuav los.” Los Yexus hais tias, Nws muaj “ntau yam uas yuav hais rau nej, tab sis nim no nej tseem ris tsis tau.”
Kuv vam tias nej twb to taub ib txhia ntawm qhov tseem ceeb ntawm lo lus Henplais uas raug txhais tias yog “qhov tseeb.” Rau qhov peb nyuam qhuav pib muab lub cim ntawd los siv rau hauv peb txoj kev kawm. Hauv peb nqe thawj ntawm Tshwm Sim tshooj ib, txoj txheej txheem kev sib txuas lus ntawm Vajtswv thiab tibneeg raug qhia meej lawm. Nws raug qhia meej txawm ua ntej Phau Tshwm Sim qhia txog peb-theem yam ntawm Vajtswv lub hwjchim. Nws nrhiav tau ib tug timkhawv thib ob nyob hauv cov nqe kawg ntawm Phau Tshwm Sim, thiab thaum ua li ntawd, raws li kev siv “kab saum kab” nws tsim tau qhov kaj ntau dua.
Tom qab ntawd thaum peb ntxiv Chivkeeb 1:1–2:3, peb pom ib tug tim khawv thib peb thiab ib txoj kab yaj saub ntxiv los tso saum ob txoj kab ua ntej ntawd ntawm qhov pib thiab qhov xaus ntawm Tshwmsim.
Ces peb ntxiv lo lus cog tseg kawg hauv Phau Qub uas qhia kom paub tias Eliyas uas yuav los yog leej twg, ces peb thiaj muaj plaub txoj kab lus faj lem.
Tom qab ntawd peb ntxiv tshooj ib ntawm Phau Tshiab, ces peb muaj tsib kab los muab sib txuas ua ke kom tau txais lo lus kawg kiag uas pom nyob hauv Vajlugkub thaum siv lub hauv paus ntsiab lus Alpha thiab Omega rau txhua kab. Yog peb ua kom tiav tsib kab uas peb twb tau txheeb pom lawm, los ntawm kev siv tib lub hauv paus ntsiab lus ntawd thoob plaws rau tsib kab ntawd, ces peb yuav tsum cia siab pom tias qhov kawg ntawm Mathai thiab qhov kawg ntawm Yauhas tab tom ua tim khawv txog tib yam ntaub ntawv uas txhua tsib kab yaj saub “thawj thiab kawg” uas peb tab tom xav txog kuj ua tim khawv txog thiab.
Txoj xov uas tab tom raug qhib lub foob ntawd raug tsa ruaj khov nyob hauv phau Ntawv Qhia Tshwm, yog li ntawd nws yog lub ntsiab chaw siv ua kev txheeb rau lwm txoj kab, raws li Sister White qhia rau peb tias “txhua phau ntawv hauv phau Vajlugkub tuaj sib ntsib thiab xaus rau hauv phau Ntawv Qhia Tshwm.” Txoj xov ntawm thawj peb nqe hauv phau Ntawv Qhia Tshwm qhia meej txog txoj txheej txheem uas Vajtswv siv los xa Nws txoj lus mus rau Yauhas kom sau tseg thiab xa mus rau cov koom txoos. Thawj phau ntawv hauv Phau Tshiab, raws li twb tau hais lawm, nthuav tawm Yexus Khetos caj ces, thiab nws pib nrog ib lub ntsiab lus uas qhia ntau yam tseem ceeb.
Phau ntawv hais txog keeb kwm yug los ntawm Yexus Khetos, tus tub ntawm Daviv, tus tub ntawm Anplahas. Mathais 1:1.
Yexus xaus Nws txoj kev sib tham ncaj qha nrog cov Yudais uas nyiam sib cav los ntawm kev ua kom lawv ntsiag to nrog zaj lus hais txog “Davi tus tub,” ib zaj uas cov Yudais tsuas yuav to taub tau xwb yog lawv tau to taub txoj cai hauv Vajlugkub hais txog qhov pib thiab qhov xaus. Lawv tsis tau to taub, thiab cov Adventist feem coob kuj tsis to taub. Leej twg uas xav sib cav tawm tsam txoj cai hais tias keeb kwm rov muaj dua, tus ntawd qhia tias lawv tsis to taub tias cov neeg Ixayees thaum ub yog tus qauv qhia txog cov Ixayees niaj hnub no, thiab lawv txoj kev tsis kam ntseeg txoj cai ntawd, yog tib yam nkaus li txoj kev tsis kam thaum kawg ntawm cov Ixayees thaum ub uas tsis kam to taub tib txoj cai ntawd. Yexus tau sawv cev rau txoj cai ntawd hauv Nws zaj twv txiaj kawg rau cov Yudais los ntawm kev taw lawv mus rau lo lus nug tsis yooj yim hais tias Davi tus Tswv yuav ua li cas thiaj tseem yog Davi tus tub thiab?
Yauhas tshooj ib qhia meej tias thaum chiv thawj lo lus twb nrog Vajtswv nyob, thiab Lo Lus yog Vajtswv, thiab Lo Lus tau tsim txhua yam. Qhov no yeej sib haum raws nraim nrog lwm cov kab lus uas peb tab tom hais txog. Thiab yog peb mam li xav txog cov lus kawg hauv txoj moo zoo uas Yauhas sau, peb pom Petus, tom qab nws hnov Yexus piav tias nws yuav tuag li cas, nug Yexus tias dab tsi yuav tshwm sim rau tus tubtxib Yauhas.
Petus pom nws hais rau Yexus tias, Tus Tswv, tus no yuav ua li cas? Yexus hais rau nws tias, Yog kuv xav kom nws nyob twj ywm mus txog thaum kuv los, qhov ntawd yog dab tsi rau koj? Koj cia li raws kuv qab. Ces lo lus no thiaj nrov mus thoob plaws cov kwv tij tias, tus thwjtim ntawd yuav tsis tuag li. Tiamsis Yexus tsis tau hais rau nws tias, Nws yuav tsis tuag; tsuas yog hais tias, Yog kuv xav kom nws nyob twj ywm mus txog thaum kuv los, qhov ntawd yog dab tsi rau koj? Tus no yog tus thwjtim uas ua tim khawv txog tej no, thiab yog tus uas sau tej no tseg; thiab peb paub tias nws tej lus tim khawv yog tseeb. Thiab tseem muaj ntau yam ntxiv uas Yexus tau ua thiab, uas yog muab sau txhua yam ib yam zuj zus lawm, kuv xav tias txawm yog lub ntiajteb no los kuj yuav tsis muaj chaw txaus rau cov phau ntawv uas yuav raug sau ntawd. Amen. Yauhas 21:21–25.
Petus xav paub tias Yauhas yuav tuag li cas, lossis txawm yog Yauhas puas yuav tuag thiab. Lo lus teb raug rov hais ob zaug hauv nqe ntawd thaum Yexus hais nws, thiab tom qab ntawd Yauhas rov hais dua tias, “Yog kuv xav kom nws [Yauhas] nyob mus txog thaum kuv los, qhov ntawd ua li cas rau koj?” Yauhas yeej tau muaj txoj sia nyob mus txog rau Yexus txoj Kev Los Zaum Ob.
Koj tsuas pom lossis hnov tau “qhov tseeb” ntawd xwb yog koj ntseeg txog kev rov muaj dua ntawm keeb kwm, thiab kuj ntseeg tias keeb kwm uas yuav rov qab muaj dua ntawd, rov muaj dua thaum kawg ntawm lub ntiaj teb. Qhov kawg ntawm lub ntiaj teb yog qhov chaw uas Yauhas nyob thaum nws sau phau Ntawv Qhia Tshwm. Phau ntawv kawg hauv Yauhas txoj moo zoo ntawd sib haum nrog lwm cov kab qhia txog qhov pib thiab qhov kawg, vim nws muab Yauhas tso rau hauv keeb kwm ntawm cov xwm txheej uas coj mus rau Kev Los Zaum Ob, qhov chaw uas nws, ua tus sawv cev rau cov uas tshaj tawm txoj xov ceeb toom kawg, xa txoj xov ntawd mus rau cov pawg ntseeg.
“Nyob rau tiam ntawm cov ntseeg thaum ntxov, Khetos tau los zaum ob. Nws txoj kev los thawj zaug yog nyob hauv Npelehees, thaum Nws los ua ib tug menyuam mos. Nws txoj kev los zaum ob yog nyob rau ntawm kob Patmos, thaum Nws tshwm rau Yauhas tus txais Kev Qhia Tshwm hauv hwjchim ci ntsa iab, uas ‘poob rau ntawm Nws ko taw ib yam li tus tuag’ thaum nws pom Nws. Tiamsis Khetos txhawb nws kom tiv taus tau qhov pom ntawd, ces muab ib zaj lus rau nws sau mus rau cov pawg ntseeg hauv Axias, uas lawv cov npe piav qhia txog tej yam ntxwv ntawm txhua pawg ntseeg.
“Qhov kaj uas Khetos tau tshwm rau Nws tus tub qhe tus yaj saub pom ntawd yog rau peb. Nyob hauv Nws qhov kev tshwm sim ntawd muaj peb tug tim tswv tej lus, thiab muaj ib lo lus piav txog tus tim tswv uas yuav nqes saum ntuj los nrog hwjchim loj, ua kom lub ntiajteb kaj lug los ntawm nws lub yeeb koob. Nyob hauv ntawd kuj muaj tej lus ceeb toom tawm tsam txoj kev phem uas yuav muaj nyob rau hnub kawg, thiab tawm tsam lub cim ntawm tus tsiaj qus. Peb tsis yog tsuas yog yuav tsum nyeem thiab nkag siab txog zaj lus no xwb, tiamsis yuav tsum tshaj tawm nws rau lub ntiajteb nrog lub suab uas tsis muaj qhov tsis meej. Los ntawm kev nthuav tawm tej yam no uas tau tshwm rau Yauhas, peb yuav muaj peevxwm txhawb kom cov neeg sawv daws tshee hnyo.” Manuscript Releases, volume 19, 41.
Qhov kawg ntawm txoj moo zoo uas Yauhas sau qhia meej txog txoj txheej txheem kev sib txuas lus ib yam li nyob hauv peb nqe thawj ntawm Tshwmsim, los ntawm kev tso Yauhas rau hauv keeb kwm ntawm Kev Los Zaum Ob raws li yaj saub. Yog li ntawd, siv Yexus thawj “kev los zaum ob” (Patmos) los ua duab piv txwv qhia txog Nws qhov “kev los zaum ob” kawg. Qhov no txuas haum kawg nkaus nrog lwm cov kab lus uas peb tab tom xav txog, rau qhov nws sawv cev rau Yauhas nyob rau thaum kawg ntawm lub ntiaj teb no, saum Patmos, qhov chaw uas nws tau txais Tshwmsim ntawm Yexus Khetos. Ces hais li cas txog qhov kawg ntawm phau ntawv Mathais?
Ces kaum tus thwjtim thiaj mus rau hauv Kalilais, mus rau saum ib lub roob uas Yexus tau teem tseg rau lawv. Thaum lawv pom Nws, lawv txawm pe hawm Nws; tiamsis ib txhia tseem ua xyem xyav. Yexus thiaj los hais rau lawv tias, Txhua txoj cai saum ntuj thiab hauv ntiajteb twb muab rau Kuv lawm. Yog li ntawd, nej cia li mus qhia txhua haiv neeg, ua kevcai raus dej rau lawv hauv Leej Txiv, thiab Leej Tub, thiab Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv lub npe: qhia lawv kom coj thiab tuav rawv txhua yam uas Kuv tau txib rau nej; thiab saib seb, Kuv nrog nej nyob mus ib txhis, mus txog thaum kawg ntawm lub ntiajteb no. Amees. Mathais 28:16–20.
Hauv nqe lus no, tag nrho txoj sia thiab hwjchim raug muab rau Yexus, thiab qhov no yeej yuav yog Nws lub hwjchim tsim txhua yam. Tom qab ntawd Nws kuj muab ib lo lus txib kom ua kevcai raus dej hauv lub npe ntawm Leej Txiv, Leej Tub, thiab tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv uas txav saum nplaim dej hauv Chiv Keeb ib, thiab xya tus ntsuj plig uas nyob ntawm Vajtswv lub zwm txwv xub ntiag. Nqe lus no qhia meej tias cov Khixatia yuav tsum lees paub peb Tus Neeg ntawm pawg peb Leeg saum ntuj ceeb tsheej ntawd tias yog peb tug uas nyias txawv nyias. Qhov kawg ntawm Mathais ntxiv raws li cov kab lus ib yam li lwm rau nqe ua.
“Yexus Khetos tau tsim kev cai raus dej ua lub cim qhia txog kev nkag mus rau hauv Nws lub nceeg vaj sab ntsuj plig. Nws tau tsa qhov no ua ib qho kev cai yuav tsum ua kom tiav uas sawv daws yuav tsum mloog, yog lawv xav kom raug lees paub tias nyob hauv qab txoj cai kav ntawm Leej Txiv, Leej Tub, thiab Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv. Ua ntej neeg yuav nrhiav tau ib lub tsev hauv pawg ntseeg, ua ntej hla dhau lub chaw nkag mus rau hauv Vajtswv lub nceeg vaj sab ntsuj plig, nws yuav tsum txais lub cim ntaus ntawm lub npe ntuj ceeb tsheej no tias, ‘Tus Tswv peb txoj Kev Ncaj Ncees.’ Yelemi 23:6.
“Kev cai raus dej yog ib qho kev tsis lees txais lub ntiaj teb uas hnyav kawg nkaus thiab dawb huv kawg nkaus. Cov uas raug muab raus dej hauv peb chav lub npe ntawm Leej Txiv, Leej Tub, thiab Leej Ntuj Plig Dawb Huv, txij thaum nkag los rau hauv lawv txoj sia Khetos thawj zaug, tshaj tawm rau sawv daws paub tias lawv tau tso tseg txoj kev ua qhev rau Xatas, thiab tau los ua cov tswvcuab hauv tsev neeg vajntxwv, yog cov menyuam ntawm Vajntxwv saum ntuj ceeb tsheej. Lawv tau mloog lus rau lo lus txib hais tias, ‘Nej cia li tawm hauv lawv nruab nrab los, thiab cia li muab nej cais tawm, … thiab tsis txhob kov yam tsis huv.’ Thiab rau lawv yog lo lus cog tseg uas tau ua tiav tias, ‘Kuv yuav txais nej, thiab yuav ua Leej Txiv rau nej, thiab nej yuav ua Kuv cov tub thiab cov ntxhais, Tus Tswv uas Muaj Hwjchim Loj Kawg Nkaus hais li ntawd.’ 2 Khaulee 6:17, 18.”
“Thaum cov Khixatia los tso lawv tus kheej rau hauv txoj kab ke dawb huv thiab hnyav ntawm kev cai raus dej, Nws sau tseg txoj lus cog tseg uas lawv ua tias lawv yuav ua siab ncaj rau Nws. Txoj lus cog tseg no yog lawv lo lus cog ncaj ncees rau txoj kev mloog lus. Lawv raug muab raus dej hauv lub npe ntawm Leej Txiv, thiab Leej Tub, thiab tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv. Yog li ntawd lawv raug koom ua ke nrog peb lub hwj chim loj ntawm ntuj ceeb tsheej. Lawv cog lus rau lawv tus kheej tias yuav tso tseg lub ntiaj teb no thiab yuav hwm raws li tej kevcai ntawm Vajtswv lub nceeg vaj. Txij no mus lawv yuav tsum taug kev hauv txoj sia tshiab. Lawv tsis tsim nyog yuav ua raws li neeg tej kab lig kev cai lawm. Lawv tsis tsim nyog yuav ua raws li tej kev dag ntxias tsis ncaj ncees lawm. Lawv yuav tsum mloog lus rau tej kevcai qhuab qhia ntawm lub nceeg vaj saum ntuj ceeb tsheej. Lawv yuav tsum nrhiav Vajtswv lub meej mom. Yog lawv ua siab ncaj rau lawv lo lus cog tseg, lawv yuav raug pub txoj kev tshav ntuj thiab lub hwj chim uas yuav pab tau lawv kom ua tiav txhua yam kev ncaj ncees. ‘Txhua tus uas txais Nws lawm, rau cov ntawd Nws thiaj pub hwj chim rau lawv kom los ua Vajtswv cov tub, yog rau cov uas ntseeg Nws lub npe.’” Evangelism, 307.
Yexus qhia qhov kawg los ntawm qhov pib hauv Nws Txojlus, rau qhov Nws yog Txojlus, thiab Nws yog Alpha thiab Omega.
Kev coj xya txoj kab no los sib sau ua ke txhim tsa ib daim duab ntxaws heev txog txoj txheej txheem sib txuas lus ntawm Vajtswv thiab tib neeg, nrog rau ntau yam tseeb tseem ceeb thiab muaj nuj nqis ntxiv uas raug muab nthuav tawm thiab raug tsa ruaj los ntawm lwm cov “kab” ua tim khawv. Xya “txoj kab” ntawm yaj saub cev sawv cev rau Alpha thiab Omega. Tab sis phau ntawv Malakis ho li cas?
Phau ntawv Malakhi yog ib lo lus cem thuam hnyav kawg rau cov pov thawj uas tsis ncaj ncees hauv Adventism. Nws pib los ntawm kev qhia meej txog ob pawg neeg pe hawm hauv Adventism thaum kawg ntiajteb.
Lub nra hnyav ntawm Yehauvas txoj lus rau cov Ixayees los ntawm Malakis. “Kuv tau hlub nej,” Yehauvas hais li ntawd. “Los nej tseem hais tias, ‘Koj tau hlub peb hauv yam twg?’ Esau puas tsis yog Yakhauj tus kwv tij?” Yehauvas hais li ntawd; “txawm li ntawd los, Kuv hlub Yakhauj.” Malakis 1:1, 2.
Malakhi tseem qhia rau peb tias ob chav neeg pe hawm thaum kawg ntawm lub ntiajteb yog ob chav pov thawj.
Thiab nimno, nej nej pov thawj, lo lus txib no yog rau nej. Yog nej tsis mloog, thiab yog nej tsis muab lo lus no khaws cia rau hauv nej lub siab, kom pub koob meej rau kuv lub npe, tus Tswv uas yog tus Tswv ntawm cov rog hais li no, kuv yuav xa ib txojkev foom phem los rau nej, thiab kuv yuav foom phem rau nej tej koob hmoov; muaj tseeb, kuv twb foom phem rau lawv lawm, vim nej tsis muab lo lus no khaws cia rau hauv nej lub siab. Malachi 2:1, 2.
Thaum pib ntawm Malakhi tab tom ua piv txwv qhia txog cov lus rau Laodikea thiab Filadefia nrog ob pawg pov thawj. Cov pov thawj raug txib kom “mloog.” Yauhas sawv cev rau cov pov thawj uas yeej mloog, thiab ib tug pov thawj sawv cev rau Vajtswv haiv neeg uas raug xaiv raws li Nws txoj kev cog lus. Lawv twb raug foom lawm thiab yuav raug foom dua yog lawv tsis “mloog” thiab “lawv tsis” lossis “yuav tsis” “khaws cia rau hauv siab.”
Nej kuj, ib yam li tej pob zeb uas muaj sia, raug tsa ua ib lub tsev sab ntsuj plig, ua ib pawg pov thawj dawb huv, kom nej thiaj li tau muab tej kev txi sab ntsuj plig xyeem, uas Vajtswv txaus siab txais los ntawm Yexus Khetos. Vim li ntawd, kuj muaj sau cia rau hauv Vajluskub tias, Saib seb, kuv tso rau hauv Xi-oos ib lub pob zeb kaum tsev loj, raug xaiv, muaj nqes heev: thiab tus uas ntseeg nws yuav tsis raug txaj muag. Yog li ntawd, rau nej uas ntseeg, nws yog tus muaj nqes heev: tiam sis rau cov uas tsis mloog lus, lub pob zeb uas cov kws ua tsev muab tsis lees txais, tib lub ntawd twb raug tsa ua lub taub hau kaum tsev lawm, Thiab yog ib lub pob zeb ua rau dawm, thiab yog ib lub pob tsuas ua rau chim siab, rau cov uas dawm rau ntawm lo lus, vim yog lawv tsis mloog lus: rau qhov ntawd lawv kuj raug teem cia thiab. Tiam sis nej yog ib haiv neeg raug xaiv, yog ib pawg pov thawj muaj koob muaj npe, yog ib lub teb chaws dawb huv, yog ib haiv neeg tshwj tseg cia; kom nej thiaj li tshaj tawm tau nws tej koob meej, tus uas tau hu nej tawm hauv qhov tsaus ntuj los rau hauv nws qhov kaj uas xav tsis thoob li: Uas yav dhau los tsis yog ib haiv neeg, tiam sis nim no yog Vajtswv haiv neeg lawm: uas tsis tau txais txoj kev khuv leej, tiam sis nim no twb tau txais txoj kev khuv leej lawm. 1 Petus 2:5–10.
Cov pov thawj yog Vajtswv haiv neeg uas Nws tau xaiv, cov uas raug sim los ntawm “lub pob zeb kaum tsev” nyob hauv lub hauv paus ntawm lub tuam tsev. Lub pob zeb kaum tsev yog yam uas txhua lub pob zeb hauv paus seem raug teeb kom phim raws nws, thiab nws kuj yog lub pob zeb uas ris qhov hnyav ntawm tag nrho lub tuam tsev. Miller lub pob zeb kaum tsev yog “xya lub sij hawm” hauv Leviticus nees nkaum rau. Lub pob zeb kaum tsev, los yog lub pob zeb uas cov neeg txhim tsev tau muab pov tseg, yog ib zaj keeb kwm tseeb txog kev txhim lub tuam tsev, uas tau piav tseg meej heev hauv cov ntawv sau ntawm tus Ntsuj Plig ntawm Lus Qhia Tshwm Sim. Ib qho ntsiab lus hais txog thawj lub pob zeb uas raug muab pov tseg yog tias, tom qab nws raug muab pov tseg lawm, lawv muab nws txav mus tso cia ib sab; thiab txij thaum ntawd mus, cov neeg txhim lub tuam tsev niaj zaus dawm lub pob zeb kaum tsev ntawd, uas twb raug muab tso cia ib sab nyob hauv lawv thaj chaw ua haujlwm lawm. Nws yog ib lub pob zeb ua rau dawm.
Hauv Malakis Vajtswv qhia rau cov pov thawj phem, uas kuj hu ua cov nkauj xwb ruam hauv Laodicea, tias Nws yuav thiab twb tau “foom tsis zoo” rau lawv lawm. Nws foom tsis zoo rau lawv vim lawv yuav tsis “mloog” thiab “nco ntsoov rau hauv” lawv lub siab txog zaj lus ntawm Eliyas. Zaj lus ntawm Eliyas tig cov yawg koob lub siab mus rau cov me nyuam, thiab cov me nyuam lub siab mus rau cov yawg koob. Kev tig lawv lub siab sawv cev rau kev mloog zaj lus ntawm Eliyas hais txog cov yawg koob thiab cov me nyuam, uas yog txoj cai ntawm thawj thiab kawg. Kev mloog zaj lus ntawm thawj thiab kawg xwb tseem tsis txaus; yuav tsum muab tso rau saum lub siab. Kev lees txais zaj lus ntawm Eliyas yog muab nws tso rau hauv koj lub siab. Yog ib tug pov thawj tsis kam mloog txoj cai ntawd, nws yuav raug foom tsis zoo.
Lawv coj txoj kev foom phem los rau lawv tus kheej thaum xyoo 1863 lawv pib txoj kev tsis lees txais thawj qhov tseeb hauv paus tseem ceeb uas Miller tau tshawb pom, thiab txij thaum ntawd los txog rau niaj hnub no lawv tsis tau ua dab tsi li tsuas yog txuas ntxiv txoj kev tsis lees txais ntawd xwb. Tiamsis txawm hais tias txoj kev foom phem uas nce zuj zus pib thaum xyoo 1863 los xij, (vim lawv twb raug foom phem lawm), txoj kev foom phem uas hais nyob rau hauv lub sij hawm yav tom ntej ntawd yuav tshwm sim thaum lawv raug nti tawm hauv lub qhov ncauj ntawm tus Tswv rau lub sijhawm Sunday law. Qhov pib ntawm Malachi ua piv txwv qhia qhov kawg, rau qhov kawg ntawd sawv cev rau qhov lus ceeb toom kawg uas muab rau cov pov thawj ntse thiab cov pov thawj ruam. Cov ntse thiab cov ruam hauv Malachi raug sawv cev ua Esau thiab Jacob. Tus tij laug sawv cev rau txoj kev khi lus los ntawm txoj cai yug ua thawj tus tub, muab piv rau tus kwv yau. Tus hlob yog tus xub thawj, hos tus yau yog tus kawg.
Hauv Malakis, Esau thiab Yakhauj nkawd puav leej yog cov Tswv Yim Xya Hnub uas nyob hauv lub xeev Laodicea, tiamsis tus yau kawg tau hnov tus Tswv “lub suab,” hloov siab lees txim, thiab nws lub npe thiaj raug hloov ua Ixayees. Tus hlob, tus xub yug los, tsis tau hnov. Yakhauj tau hnov tus Tswv lub suab hmo ntuj uas nws ua npau suav thiab pom cov timtswv nce thiab nqis saum tus ntaiv, uas sawv cev rau Khetos. Yakhauj sawv cev rau cov Tswv Yim Xya Hnub Laodicea nyob rau thaum kawg ntawm lub ntiajteb no, uas raug hloov dua siab tshiab tawm hauv Laodicea los ua Filadefias thaum lawv ntsib thawj peb nqe ntawm Tshwmsim tshooj ib, raws li tau ua qauv pom nyob rau hauv Yauhas thiab hauv Yakhauj zaj npau suav txog tus ntaiv uas cov timtswv nce thiab nqis. Qhov kev ntsib ntawd yog lub cim qhia txog qhov pib ntawm Yakhauj txoj kev hloov dua siab tshiab los ua Ixayees, uas yog tus Filadefias. Qhov xaus ntawm Yakhauj zaj dabneeg txog nws txoj kev hloov siab tshiab yog thaum nws nrog Khetos tawm tsam ntawm Peniel. Yog li ntawd, Yakhauj zaj dabneeg txog txoj cai yug hlob pib hauv thawj peb nqe ntawm Tshwmsim tshooj ib thaum tab tom qhib lub foob ntawm txoj xov ceeb toom kawg, thiab nws xaus rau lub sijhawm ntawm xya lub xwm txheej loj kawg, thaum lub caij kev txom nyem.
Tag nrho plaub pawg ntawm qhov pib thiab qhov xaus, “kab saum kab,” ua tim khawv rau zaj lus ntawm Kev Qhia Tshwm txog Yexus Khetos. Lo lus nug yog seb cov pov thawj ruam yuav mloog los tsis mloog.
Foom koob hmoov yog tus uas nyeem, thiab cov uas hnov tej lus ntawm zaj lus faj lem no, thiab ceev faj khaws tej uas sau tseg nyob hauv ntawd: vim lub sij hawm twb nyob ze lawm. Qhia Tshwm 1:3.
Cov pov thawj muaj tswvyim uas hnov qhov uas tus Ntsuj Plig hais rau cov pawg ntseeg, lawv hnov Eliyas zaj lus. Miller yog Eliyas, thiab muaj qee leej tau hnov, tabsis lwm tus tsis kam.
“Ntau txhiab leej tau raug coj los lees txais qhov tseeb uas William Miller tau tshaj tawm, thiab cov tub qhe ntawm Vajtswv tau raug tsa sawv hauv tus ntsuj plig thiab lub hwj chim ntawm Eliyas los tshaj tawm txoj xov ntawd. Ib yam li Yauhas, tus uas tuaj ua ntej Yexus, cov uas tshaj tawm txoj xov hnyav no tau hnov raug yuam kom muab taus ntov rau ntawm cag ntoo, thiab hu kom tib neeg coj tej txiv uas tsim nyog rau txoj kev hloov siab lees txim tawm los. Lawv tej lus tim khawv tau raug npaj kom tsa cov pawg ntseeg sawv thiab muaj hwj chim kov lawv lub siab, thiab qhia lawv tus cwj pwm tiag tiag tawm los. Thiab thaum txoj kev ceeb toom hnyav kom khiav dim ntawm txoj kev npau taws uas yuav los txog tau raug tshaj tawm nrov, coob leej uas tau koom nrog cov pawg ntseeg tau txais txoj xov kho zoo; lawv pom lawv tej kev thim rov qab, thiab nrog kua muag iab ntawm txoj kev hloov siab lees txim thiab nrog kev txom nyem tob ntawm tus ntsuj plig, lawv txo hwj chim lawv tus kheej rau ntawm Vajtswv xub ntiag. Thiab thaum Vajtswv tus Ntsuj Plig tau nyob saum lawv, lawv tau pab tshaj lub suab hu tias, ‘Ntshai Vajtswv, thiab muab hwjchim ci ntsa iab rau Nws; rau qhov teev ntawm Nws txoj kev txiav txim twb los txog lawm.’” Early Writings, 233.
Miller raug piv txwv los ntawm ob leeg Eliyas thiab Yauhas tus Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej, rau qhov Yauhas tus Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej tau npaj txoj kev rau Khetos txoj kev los thawj zaug, thiab Miller tau npaj txoj kev rau Khetos los rau hauv Chav Dawb Huv Tshaj Plaws ntawm lub tuam tsev dawb huv saum ntuj ceeb tsheej thaum Lub Kaum Hli 22, 1844. Malakis qhia meej ncaj qha txog txoj hauj lwm ntawm Yauhas thiab Miller.
Saib seb, Kuv yuav txib kuv tus tubtxib mus, thiab nws yuav npaj txojkev ua ntej Kuv; thiab tus Tswv uas nej nrhiav yuav los txog rau nws lub tuam tsev tam sid, yog tus tubtxib ntawm txojkev khi lus, tus uas nej zoo siab rau; saib seb, nws yuav los, tus Tswv uas kav saum ntuj ceeb tsheej hais li ntawd. Tiamsis leejtwg thiaj nyob taus hnub uas nws los? thiab leejtwg thiaj sawv taus thaum nws tshwm sim? rau qhov nws zoo li hluav taws uas yaj thiab lim, thiab zoo li xab npum uas ntxhua khaubncaws huv: Thiab nws yuav zaum ua tus yaj thiab lim nyiaj kom huv; thiab nws yuav ntxuav cov tub ntawm Levi kom huv, thiab lim lawv ib yam li kub thiab nyiaj, xwv kom lawv thiaj yuav muab khoom fij uas ncaj ncees rau tus Tswv. Ces tej khoom fij ntawm Yudas thiab Yeluxalees yuav txaus siab rau tus Tswv, ib yam li yav thaum ub, thiab ib yam li xyoo thaum chiv thawj. Thiab Kuv yuav los ze nej rau kev txiav txim; thiab Kuv yuav ua timkhawv nrawm tawm tsam cov kws ua khawv koob, thiab tawm tsam cov neeg deev luag pojniam luag txiv, thiab tawm tsam cov uas cog lus cuav, thiab tawm tsam cov uas tsimtxom tus neeg ntiav ua haujlwm hauv nws cov nyiaj zog, thiab tus pojntsuam, thiab tus me nyuam ntsuag, thiab cov uas thawb tus neeg txawv tebchaws tawm ntawm nws txoj cai, thiab tsis ntshai Kuv, tus Tswv uas kav saum ntuj ceeb tsheej hais li ntawd. Rau qhov Kuv yog tus Tswv, Kuv tsis hloov; yog li ntawd nej cov tub ntawm Yakhauj thiaj tsis raug rhuav tshem. Malakhi 3:1–6.
Raws li tus “neeg zov” rau nws keeb kwm, Miller txoj hauj lwm sawv cev rau kev tsa cov hauv paus ntawm lub tuam tsev. Nws txoj hauj lwm thaum pib yuav tsum yog ib daim qauv qhia txog ib txoj hauj lwm uas sawv cev rau kev ua kom lub tuam tsev tiav. Txoj hauj lwm kawg ntawd yuav tsum muaj dua ib tug neeg zov los ua kom lub raj nrov muaj ib lub suab tseeb meej. Miller thiab txoj xov ntawm thawj tus tim tswv tau tshaj tawm txog kev qhib ntawm kev txiav txim, thiab tus neeg zov uas Miller yog tus qauv qhia txog thaum kawg ntawm Adventism yuav tshaj tawm txog kev kaw ntawm kev txiav txim.
Hauv Malachi tus Tswv cog lus tias Nws yuav coj kev txiav txim los “tawm tsam cov khawv koob, thiab tawm tsam cov neeg deev luag pojniam, thiab tawm tsam cov uas cog lus cuav, thiab tawm tsam cov uas tsim txom tus neeg ua haujlwm hauv nws cov nyiaj haujlwm, tus pojntsuam, thiab tus menyuam ntsuag, thiab cov uas txwv tus neeg txawv tebchaws tsis pub tau nws txoj cai, thiab tsis hwm kuv.” Cov uas raug qhia npe ntawm no yog cov uas “tsis hwm” “tus Tswv uas kav pab tub rog saum ntuj.” William Miller yog tus tubtxib ntawm thawj tus timtswv ceebtoom uas hu kom tibneeg “hwm Vajtswv.” Kev tsis lees txais tej hauv paus yog kev tsis lees txais txoj kev hwm Vajtswv.
Vim saib, hnub ntawd tabtom los, hnub uas yuav kub hnyiab ib yam li lub cub tawg; thiab txhua tus neeg khav theeb, muaj tseeb, thiab txhua tus uas ua kev phem, lawv yuav zoo li quav nplej qhuav: hnub uas tabtom los ntawd yuav kub hnyiab lawv tag nrho mus, tus Tswv uas kav txhua pab tub rog hais li ntawd, kom hnub ntawd yuav tsis tseg cia rau lawv ib cag hauv paus los sis ib ceg ntoo li. Tiamsis rau nej cov uas hwm kuv lub npe, Lub Hnub ntawm kev ncaj ncees yuav tawm tuaj nrog txoj kev kho zoo nyob hauv nws ob tis; thiab nej yuav tawm mus, thiab hlob tuaj zoo li tej menyuam nyuj uas tawm hauv nkuaj. Thiab nej yuav tsuj cov neeg phem nqes; rau qhov lawv yuav yog tshauv nyob hauv qab xib taws ntawm nej ko taw hauv hnub uas kuv yuav ua qhov no, tus Tswv uas kav txhua pab tub rog hais li ntawd. Nej cia li nco ntsoov Mauxes kuv tus tub qhe txoj kevcai, uas kuv tau txib rau nws saum Horeb rau cov Yixayee sawvdaws, nrog rau tej kab ke thiab tej kev txiav txim. Saib maj, kuv yuav xa tus yaj saub Eliyas tuaj cuag nej ua ntej hnub loj thiab txaus ntshai ntawm tus Tswv yuav los txog: Thiab nws yuav tig lub siab ntawm cov txiv mus rau cov me nyuam, thiab lub siab ntawm cov me nyuam mus rau lawv cov txiv, tsam kuv los ntaus lub ntiajteb nrog kev foom tsis zoo. Malakhi 4:1–6.
-
Thaum pib ntawm Phau Vajlugkub (Chiv Keeb) thiab thaum kawg ntawm Phau Vajlugkub (Tshwmsim).
-
Qhov pib ntawm Phau Qub (Chiv Keeb) thiab qhov kawg ntawm Phau Qub (Malakis).
-
Qhov pib ntawm Phau Tshiab (Mathai) thiab qhov kawg ntawm Phau Tshiab (dua thiab Tshwm Sim).
-
Pib ntawm Yauhas tej lus tim khawv (Txoj Moo Zoo raws li Yauhas) thiab qhov kawg ntawm Yauhas tej lus tim khawv (dua thiab Phau Ntawv Qhia Tshwm).
-
Pib ntawm Malakia thiab xaus ntawm Malakia.
-
Qhov pib ntawm Mathais txoj moo zoo thiab qhov kawg ntawm Mathais txoj moo zoo.
-
Thaum pib ntawm Yauhas txoj moo zoo thiab thaum kawg ntawm Yauhas txoj moo zoo.
-
Qhov pib ntawm plaub phau ntawv Moo Zoo thiab qhov kawg ntawm plaub phau ntawv Moo Zoo.
Thaum peb tshem tawm cov pib los yog cov xaus raws li yaj saub uas raug hais dua ntau tshaj ib zaug, ces yuav sib npaug rau yim kab yaj saub uas yuav tsum muab coj los ua ke thiab muab tso rau saum thawj peb nqe ntawm Phau Ntawv Qhia Tshwm. Ua li cas txog qhov xaus ntawm Chiv Keeb?
Chiv Keeb tshooj tsib caug xaus nrog Yauxej txoj kev tuag.
Yauxej tuag thaum nws muaj ib puas kaum xyoo; thiab lawv muab tshuaj tsw qab rau nws lub cev, thiab muab nws tso rau hauv ib lub hleb hauv tebchaws Iziv. Chiv Keeb 50:26.
Tshooj plaub caug yim qhia txog Yakhauj txoj kev tuag. Qhov uas Yakhauj txoj kev tuag tshwm ua ntej hauv tshooj plaub caug yim, coj mus rau Yauxej txoj kev tuag hauv cov nqe xaus ntawm tshooj tsib caug, tso lub cim txiaj ntsig ntawm Alpha thiab Omega rau saum peb tshooj kawg ntawm Chivkeeb ua qhov xaus ntawm phau Chivkeeb.
Ob txoj kev tuag ntawd ob zaug raug siv ua tej cim qhia txog qhov pib thiab qhov xaus ntawm Ixayees txoj kev poob cev qhev hauv tebchaws Iyiv. Thaum pib, Yakhauj lub cev raug coj rov qab mus faus nrog nws cov yawg koob, thiab thaum Mauxes tawm hauv Iyiv los, nws coj Yauxej lub cev mus faus rau hauv qhov chaw faus neeg ntawm nws cov yawg koob.
Mauxes thiaj coj Yauxej tej pob txha nrog nws mus; rau qhov Yauxej twb tau kom cov Yixayee cov xeeb ntxwv cog lus ruaj khov lawm, hais tias, Vajtswv yuav los saib xyuas nej tiag tiag; thiab nej yuav tsum nqa kuv tej pob txha tawm ntawm no nrog nej mus. Khiav Dim 13:19.
Qhov xaus ntawm Chivkeeb yog peb tshooj kawg. Hauv tshooj plaub caug yim Yakhauj (Ixayees) tshaj tawm tej koob hmoov rau nws kaum ob tug tub uas raug qhia meej tias yog tej lus faj lem hais txog yam uas yuav tshwm sim rau kaum ob xeem ntawd nyob rau “hnub kawg” ntawm txoj kev txiav txim tshawb nrhiav.
Thiab Yakhauj hu nws cov tub tuaj, thiab hais tias, Cia li sib sau ua ke, xwv kom kuv yuav qhia rau nej paub yam uas yuav tshwm sim rau nej rau hnub kawg. Cia li sib sau ua ke, thiab mloog, nej cov tub ntawm Yakhauj; thiab tig nej pob ntseg mloog Ixayees uas yog nej txiv. Chiv Keeb 49:1, 2.
Hauv cov “hnub kawg” ntawm txoj kev txiav txim tshawb nrhiav, tus Tswv cog lus tias yuav sau Nws kaum ob tug tub los sib sau ua ke, cov uas raug sawv cev ua ib puas plaub caug plaub txhiab leej hauv phau Ntawv Qhia Tshwm. Cov no yog cov uas Yauhas sawv cev txog hauv phau Ntawv Qhia Tshwm. Lawv raug sau los ua ke los ntawm ib txoj kev hu los ntawm Yakhauj, ib txoj kev hu los ntawm lawv keeb kwm thaum chiv keeb uas lawv raug hais kom “mloog,” thiab “xav mloog” rau. Hauv cov hnub kawg, cov uas Yakhauj cov tub ua yam ntxwv txog ntawd “mloog” ib txoj xov, thiab “xav mloog,” los yog raws li Yauhas hais tias, “ceev” tej yam uas tau sau tseg nyob hauv. Nws yog ib txoj kev hu ntawm leej txiv mus rau cov me nyuam; nws yog Eliyas txoj xov. Cov uas raug hu ntawd raug hu ua “Yakhauj cov tub,” thiab kuj yuav tsum “xav mloog Ixayees,” lawv leej txiv.
Exau thiab Yakhauj hauv Malakis sawv cev rau cov ntxhais nkauj xwb uas txawj ntse thiab cov uas ruam. Txoj kev hu los ntawm lawv txiv Yakhauj thiab lawv txiv Yixalayees, qhia meej tias thaum txoj kev hu kawg raug tshaj tawm lawm, txhua tus puav leej yog Laodikia Cov Ntseeg Adventist, thiab txoj kev xaiv raug muab tso rau hauv lawv tus kheej txhais tes seb lawv yuav ua ib tug tub ntawm Yakhauj tus dag ntxias, los yog Yixalayees tus yeej kov yeej. Yam uas pub lawv xaiv tau yog lub hwj chim tsim muaj nyob hauv txoj xov ntawd. Yog tias txoj xov raug nyeem, hnov, thiab khaws cia, ces los ntawm tib lub hwj chim tsim uas coj txhua yam los muaj txojsia, lawv yuav raug hloov los ua ib tug tub ntawm Yixalayees. Kev tsis kam mloog ces yog khaws cia qhov kev paub dhau los ntawm Yakhauj, tus dag ntxias.
Txoj kev hu kom sib sau ua ke los ntawm Yakhauj, uas kuj yog txoj kev hu kom sib sau ua ke ntawm zaj lus uas raug qhib lub foob hauv Tshwmsim, yog ib lub cim tseem ceeb uas yuav tsum to taub. “Xya zaug” hauv Levis Kevcai nees nkaum rau qhia tias tsis muaj kev sib sau ua ke, tshwj tsis yog tias ua ntej ntawd twb muaj kev tawg khiav mus lawm. Ib puas plaub caug plaub txhiab yog cov uas tau tawg khiav mus ua ntej txoj kev hu ntawd. Qhov tseeb no raug qhia thiab raug txheeb tawm dua thiab dua hauv phau Vajlugkub.
Nej cov lus ntawm tus Tswv, nej haiv neeg, thiab tshaj tawm nws rau tej kob uas nyob deb, thiab hais tias, Tus uas tau ua rau cov Yixayee tawg khiav yuav sau nws los ua ke, thiab yuav zov nws, ib yam li tus tswv yug yaj zov nws pab yaj. Yelemis 31:10.
Lus lus cog tseg uas raug rov kho dua nrog ib puas plaub caug plaub txhiab leej muaj nrog rau lo lus cog tseg tias Vajtswv yuav sau Nws txoj kevcai rau saum peb lub siab. Tiamsis cov uas tus Tswv tau ua txoj haujlwm tsim dua tshiab no rau lawv lawm, yav tas los lawv twb raug muab tawg ua dispersed lawm.
Lo lus ntawm tus Tswv rov los cuag kuv dua, hais tias, Me tub ntawm neeg, koj cov kwvtij, yog lawm, koj cov kwvtij, cov txivneej hauv koj caj ces, thiab tag nrho tsev neeg Ixayees huv tibsi, yog cov uas cov neeg nyob hauv Yeluxalees tau hais rau lawv tias, Nej cia li nyob deb ntawm tus Tswv mus: lub tebchaws no twb raug muab rau peb ua qub txeeg qub teg lawm. Yog li ntawd cia li hais tias, Tus Tswv Vajtswv hais li no; Txawm yog Kuv tau ntiab lawv mus deb rau hauv cov tebchaws txawv lwm haiv neeg, thiab txawm yog Kuv tau muab lawv tawg tas mus nyob hauv ntau lub tebchaws, los Kuv tseem yuav ua ib lub chaw dawb huv me ntsis rau lawv hauv cov tebchaws uas lawv yuav mus txog. Yog li ntawd cia li hais tias, Tus Tswv Vajtswv hais li no; Kuv yeej yuav sau nej tawm hauv cov neeg ntau haiv, thiab yuav txoos nej tawm hauv cov tebchaws uas nej tau tawg mus nyob, thiab Kuv yuav muab lub tebchaws Ixayees rau nej. Lawv yuav los txog ntawd, thiab lawv yuav muab txhua yam qias vuab tsuab hauv ntawd thiab txhua yam kev qias phem txaus ntxub hauv ntawd tshem tawm mus. Thiab Kuv yuav pub rau lawv ib lub siab, thiab Kuv yuav muab ib tug ntsuj plig tshiab tso rau hauv nej; thiab Kuv yuav muab lub siab pob zeb tshem tawm hauv lawv cev nqaij daim tawv, thiab yuav muab ib lub siab nqaij rau lawv. Exekees 11:14–19.
Tseem yuav tsum hais ntxiv txog kev sib sau ua ke ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab tus nyob rau hauv kev txheeb rau “kev tawg khiav ri niab,” tiamsis peb xub yuav tsum coj los sib sau ua ke qhov kev xav txog lub cim kos npe ntawm Alpha thiab Omega hauv cuaj nqe kev siv no uas peb tab tom tshuaj xyuas.
Ob pawg neeg raug sawv cev nyob hauv peb tshooj kawg ntawm Phau Chivkeeb. Ib pawg yog cov neeg ntxeev siab, thiab ib pawg yog cov neeg muaj tswvyim. Ob pawg puav leej hnov ib lub suab hais tias, nov yog txojkev, nej cia li taug kev hauv txoj no; tiam sis ib pawg tsis kam mloog lub suab raj thiab tsis kam taug kev hauv tej kev qub. Pawg neeg ntxeev siab hauv Chivkeeb plaub caug yim txog tsib caug raug sawv cev los ntawm xeem kaum peb.
Thaum pib ntawm cov Yixayee thaum ub muaj kaum peb xeem, thiab thaum pib ntawm cov Yixayee niaj hnub no kuj muaj kaum peb tug thwjtim. Tus thwjtim ib tug uas raug cais tawm txawv ntawm kaum ob tug thwjtim lwm tus, (ib yam li Efa‑i‑ees raug cais tawm txawv ntawm lwm xeem) nkawd ob leeg puav leej yog cov cim ntawm kev ntxeev siab. Muam White hu Yudas ncaj qha tias yog ib tug nkauj xwb ruam.
“Twb yeej ib txwm muaj thiab yuav ib txwm muaj nroj txhauv nrog cov nplej, cov nkauj xwb ruam nrog cov txawj ntse, cov uas tsis muaj roj hauv lawv tej hub nrog lawv tej teeb. Muaj ib tug Yudas siab hlob nyob hauv pawg ntseeg uas Khetos tau tsim rau saum ntiajteb no, thiab yuav muaj ntau tug Yudas nyob hauv pawg ntseeg hauv txhua theem ntawm nws keeb kwm.” Signs of the Times, October 23, 1879.
Yudas Iskhali-os yog ib tug nkauj xwb ruam; nws yog ib tsob txhauv, thiab yog tias nws yog ib tug nkauj xwb ruam, ces nws kuj yog ib tug Laodikia thiab.
“Lub xeev ntawm lub Koom Txoos uas cov nkauj xwb ruam sawv cev rau ntawd, kuj raug hais txog tias yog lub xeev Laodicea.” Review and Herald, August 19, 1890.
Yauxej ob tug tub ob leeg puav leej tau txais ib txoj koob hmoov ntawm Yakhauj hauv tshooj plaub caug yim ntawm Chivkeeb, thiab txij ntawd mus lawv raug hu ua “ib nrab xeem.” Yog yuav hu ua ib nrab xeem los tsis hu los xij, lawv tseem yog xeem. Yudas Iskhali-aus raug hloov los ntawm Mathias kom puv qhov chaw thib kaum ob uas yav tas los yog Yudas Iskhali-aus tuav. Yudas yog ib tug thwjtim, thiab nyob rau qhov kev txiav txim no—thaum kawg ntawm cov Yixayee thaum ub, muaj kaum peb tug thwjtim, ib yam li thaum chiv thawj muaj kaum peb xeem.
Yauxej tus tub Efa‑i‑ees (pawg xeem thib kaum peb) tau los ua lub cim ntawm txoj kev ntxeev siab thaum kaum pawg xeem sab qaum teb tau sib sau txhawb Yerau‑aum thiab faib lub nceeg vaj ua kaum pawg xeem sab qaum teb thiab ob pawg xeem sab qab teb. Vim li cas kuv thiaj txheeb Efa‑i‑ees, Yauxej tus tub, ua lub cim ntawm txoj kev ntxeev siab es tsis yog nws tus tij laug Manaxes? Txoj kev ntxeev siab uas txuas nrog Efa‑i‑ees pib hauv tshooj plaub caug yim, ua ntej Yakhauj foom koob hmoov rau nws kaum ob tug tub. Hauv tshooj plaub caug yim, Yakhauj xub foom koob hmoov rau Yauxej ob tug tub. Vim Manaxes yog tus tub hlob, Yauxej thiaj cia siab tias thawj txoj koob hmoov ntawm nws cov tub yuav tsum poob los rau Manaxes, thiab Yauxej txawm tawm tsam Yakhauj txoj kev xaiv Efa‑i‑ees.
Thaum pib ntawm Efa‑i‑ees ua tus sawv cev rau Vajtswv cov neeg raug xaiv muaj ib zaj lus tim khawv txog kev tawm tsam, thiab qhov kawg ntawm Efa‑i‑ees yog qhov tawg khiav ri niab “xya zaug” ntawm Leviticus nees nkaum rau, txij xyoo 723 BC mus txog 1798. Xyoo 723 BC kaum xeem sab qaum teb, uas yog lub nceeg vaj ntawm Efa‑i‑ees, (uas kuj hu ua Ixayees) tau txais ib lub qhov txhab tuag taus raws li ib lub nceeg vaj ntawm lus faj lem hauv Phau Vajlugkub. Lub qhov txhab tuag taus ntawd tau pib ib lub sij hawm faj lem uas xaus nrog lub hwj chim papas thiab nws lub nceeg vaj tau txais ib lub qhov txhab tuag taus hauv xyoo 1798. Lub qhov txhab tuag taus ntawm lub hwj chim papas hauv 1798 yog ib yam piv txwv ua ntej txog kev poob kawg ntawm Npanpiloo thaum tus vaj ntxwv qaum teb yuav “los txog nws qhov kawg, thiab yuav tsis muaj leej twg pab nws” hauv Daniyees kaum ib nqe plaub caug tsib. Kev tawm tsam thiab kev poob ntawm Npanpiloo hauv hnub kawg tau raug piv txwv ua ntej los ntawm kev tawm tsam thiab kev poob ntawm lub hwj chim papas hauv 1798, uas dua ntawd tau raug piv txwv ua ntej los ntawm kev tawm tsam thiab kev poob ntawm lub nceeg vaj Efa‑i‑ees (Ixayees) hauv 723 BC, uas tau raug piv txwv ua ntej los ntawm Yauxej txoj kev tawm tsam rau nws txiv txoj kev tshoov siab faj lem raws li tau qhia nyob rau thaum kawg ntawm Chiv Keeb.
Kev txoj kev ntxeev siab uas Efa‑i‑ees yog ib lub cim sawv cev rau tau pib nrog nws txiv txoj kev ntxeev siab (Yauxej) tawm tsam nws txiv (Yakhauj). Thaum kawg nws coj mus rau kaum xeem sab qaum teb txoj kev ntxeev siab, uas coj mus rau qhov “kev tawg khiav ri niab uas raug sawv cev” ua “xya zaus” hauv Leviticus nees nkaum rau. Lub sij hawm uas lub nceeg vaj sab qaum teb raug tawg khiav ri niab ntawd raug faib ua ob ntu. Ib ntu xaus rau xyoo 538, ntu tom qab xaus rau xyoo 1798, thiab txhua yam ntawd taw tes mus rau txoj xov uas raug qhib lub cim kaw tsis ntev ua ntej lub sij hawm kev sim siab kaw rau hauv phau Vajluskub Tshwmsim. Txoj xov ntawd qhia txog Npanpiloo txoj kev poob zaum kawg. Ntawm txhua lub cim ciam hauv Efa‑i‑ees keeb kwm yaj saub, kev ntxeev siab raug cim tseg. Ib yam li ntawd thiab yog txoj kev ntxeev siab ntawm tus thwj tim thib kaum peb, Yudas Iskali‑auj. Ob no yog ob tug tim khawv uas qhia tias tus lej kaum peb yog ib lub cim ntawm kev ntxeev siab. Tiamsis tsis muaj leejtwg yuav paub cov kev tseeb dawb huv no tau yog tias ib tug neeg tsis sawv ruaj rau saum cov hauv paus ntawm Kev Ntseeg Adventist uas raug txhim tsa saum thawj qhov tseeb uas Miller nrhiav tau thiab thawj qhov tseeb uas Kev Ntseeg Adventist muab pov tseg.
Qhov xaus ntawm Chivkeeb yeej sib haum nrog txhua txoj kab lwm yam uas peb tau xav txog los lawm. Hauv kev xaus lus:
Thaum chiv keeb, pab Peb Leeg saum ntuj—Leej Txiv, Leej Tub, thiab Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv—tau ua tim khawv txog kev tsim lub ntuj thiab lub ntiajteb uas Leej Tub, uas kuj yog Lo Lus, tau ua tiav. Lo Lus tau los ua txoj kev sib txuas lus ntawm Leej Txiv mus rau noob neej, thiab Lo Lus yog tib txoj kev nkaus xwb uas noob neej siv tau los sib txuas lus nrog Leej Txiv. Leej Txiv txoj lus tau muab los ntawm Leej Tub rau tus timtswv Kaibriyees, tus uas tau hloov Luvxifaw (tus nqa lub teeb) tom qab Luvxifaw tau tawm tsam saum ntuj. Kaibriyees txais lub teeb, los yog txoj lus, thiab xa nws mus rau ib tug yaj saub, tus uas yog ib tug tsiaj uas raug tsim los dawb huv thiab raug tsa los xa txoj lus ntawm Leej Txiv mus rau tsev neeg uas raug tsim los tiam sis poob lawm. Txoj lus uas muab rau tus yaj saub raug sau cia, thiab tom qab ntawd raug xa mus rau noob neej. Nyob rau txhua theem hauv txoj kev sib txuas lus no, txoj lus yog dawb huv, thiab vim li no cov yaj saub, uas yog neeg poob lawm, yuav tsum yog neeg dawb huv. Thaum lub sijhawm uas txoj lus dawb huv raug muab rau hauv tes ntawm noob neej uas poob lawm, noob neej muaj peev xwm tuav txoj lus dawb huv ntawd nrog tes uas tsis tau raug dawb huv. Yog li ntawd, lub teeb ntawm txoj lus dawb huv tsim tawm tau ob yam tib si, yog lub teeb thiab qhov tsaus ntuj. Thaum txoj lus raug txais los ntawm cov uas nyob hauv tsev neeg ntawm neeg poob lawm, nws muaj tib lub hwj chim tsim ib yam nkaus li lub hwj chim uas tau tsim txhua yam, uas yog lub hwj chim uas ua kom tus ntawd raug suav tias ncaj ncees. Qhov pib ntawm txoj kev sib txuas lus qhia txog qhov kawg ntawm txoj kev sib txuas lus. Vim li ntawd, yog hais tias txoj lus raug hnov, raug nyeem, thiab raug ceev tseg, txoj lus ntawd yuav tsim dua tshiab noob neej uas poob lawm kom zoo li daim duab ntawm Leej Tub.
Foom koob hmoov yog tus uas nyeem, thiab cov uas mloog tej lus ntawm zaj lus faj lem no, thiab ceev tseg tej yam uas tau sau tseg hauv no: rau qhov lub sijhawm twb ze lawm. Tshwm Sim 1:3.
Yauhaspaj yog ua piv txwv txog noob neej uas poob rau hauv “hnub kawg” ntawm txoj kev txiav txim xyuas uas hnov ib lub suab nyob tom qab lawv thiab tig rov qab los txais txoj xov uas coj mus rau yav tag. Cov uas txais txoj xov ntawd thiab ua kom txoj xov ntawd tsis yog tsuas yog ib feem ntawm lawv lub neej xwb, tiam sis yog lawv lub neej nkaus xwb, ces lawv raug suav hais tias ncaj ncees tam sim ntawd thiab nyob rau ntawd. Kev raug suav hais tias ncaj ncees yog raug ua kom dawb huv. Thaum cov uas nyeem thiab hnov txoj xov uas xa tuaj ntawm Leej Txiv txais txoj xov ntawd thiab raug ua kom dawb huv, qhov ntawd yog los ntawm lub hwj chim tsim nyob hauv txoj xov ntawd. Lub hwj chim tsim ntawd ua tiav tes haujlwm ntawm kev ua kom tibneeg raug suav hais tias ncaj ncees, thaum tibneeg ntseeg ib yam li Abraham tau ntseeg. Txoj xov ntawd qhia lawv kom tig rov qab thiab mloog lub suab nyob tom qab, uas coj mus rau tej kev qub, uas yog tej qhov tseeb hauv paus. Txoj xov ntawd coj lawv mus rau hauv txhua qhov tseeb, thiab thaum lawv taug kev hauv tej kev qub, lawv tab tom taug hauv txoj kev ntawm cov uas raug suav hais tias ncaj ncees.
Tiamsis txoj kev yog zoo li qhov kaj ci ntsa iab, uas ci ntxiv zuj zus mus txog hnub puv npo. Cov neeg phem txoj kev yog zoo li qhov tsaus ntuj nti: lawv tsis paub yam uas lawv dawm rau. Kuv tus tub, mloog kuv tej lus; tsa koj pob ntseg rau kuv tej lus hais. Tsis txhob cia tej no ploj ntawm koj lub qhov muag mus; khaws cia rau hauv nruab nrab ntawm koj lub siab. Rau qhov tej no yog txoj sia rau cov uas nrhiav tau, thiab yog kev noj qab haus huv rau lawv lub cev nqaij daim tawv huvsi. Ceev koj lub siab nrog txhua txoj kev faj seeb; rau qhov tej qhov txhawv ntawm txoj sia tawm hauv ntawd los. Muab lub qhov ncauj nkhaus ntxeev txav deb ntawm koj mus, thiab muab daim di ncauj dag ntxias cais kom deb ntawm koj. Cia koj ob lub qhov muag ntsia ncaj nraim rau pem hauv ntej, thiab cia koj daim tawv muag saib ncaj qha rau ntawm koj xub ntiag. Xyuas kom meej txoj kev ntawm koj txhais ko taw, thiab cia koj txhua txoj kev raug tsa kom ruaj khov. Tsis txhob tig mus rau sab xis los sis sab laug: tshem koj txhais ko taw tawm ntawm txoj kev phem. Paj Lug 4:18–27.
Cov neeg uas raug suav hais tias ncaj ncees los ntawm txoj xov uas raug xa tawm ntawd taug txoj kev uas sawv cev rau ib lub teeb uas nce ntxiv mus ib txhis, tiam sis lub teeb ntawd ntag ua rau txoj kev ntawm cov neeg phem tsaus ntuj zuj zus kom sib haum raws li ntawd. Lub teeb cais tawm ntawm qhov tsaus ntuj. Lub hwjchim tsim uas tau txib kom muaj lub teeb thaum chiv keeb, tsim tib yam txiaj ntsig rau saum noob neej thaum kawg ib yam li lub teeb tau ua thaum chiv keeb. Pawg neeg uas tsis kam mloog lub suab tom qab, thiab yog li ntawd xaiv taug txoj kev uas twb tsaus lawm, “daj” rau ntawm nws Txojlus, rau qhov lawv daj rau saum lub pob zeb hauv paus, lub pob zeb qub uas twb raug sim lawm. Lub suab ntawd yog Alpha thiab Omega, thiab thaum cov uas raug suav hais tias ncaj ncees hnov cov lus ntawd thiab qaug lawv lub siab rau cov lus ntawd, lawv khaws cov lus ntawd cia rau hauv nruab nrab ntawm lawv lub siab, rau qhov Alpha thiab Omega tig lawv lub siab mus rau cov yawg koob, (yav tag los) thiab lub siab ntawm cov yawg koob taw tes mus rau thaum kawg.
Txojkev ntawm cov ncaj ncees yog kev ncaj qha; Au tus uas ncaj tshaj plaws, koj ntsuas txojkev ntawm cov ncaj ncees. Muaj tseeb, hauv txojkev ntawm koj tej kev txiav txim, Au tus Tswv, peb tau tos ntsoov koj; qhov uas peb tus ntsujplig xav ntshaw yog koj lub npe, thiab kev nco txog koj. Nrog kuv tus ntsujplig kuv tau ntshaw koj thaum hmo ntuj; muaj tseeb, nrog kuv tus plig uas nyob hauv kuv, kuv yuav nrhiav koj thaum ntxov: vim thaum koj tej kev txiav txim nyob hauv ntiajteb, cov neeg uas nyob hauv lub ntiajteb yuav kawm paub txojkev ncaj ncees. Yaxayas 26:7–9.
Vajtswv ntsuas, los sis Nws txiav txim, rau cov uas taug txojkev ntawm cov ncaj ncees, thiab Nws ua li ntawd nyob rau hauv “hnub kawg” thaum Nws tej kev txiav txim nyob hauv lub tebchaws. Cov ncaj ncees yog cov uas tau tos ntsoov rau tus Tswv raws li qhov ua tiav ntawm lub sijhawm qeeb hauv zaj lus piv txwv txog kaum tus nkauj xwb. Qhov uas cov uas taug txojkev ntawm kev paub uas loj hlob zuj zus ntshaw yog kom muaj kev nkag siab tob dua thiab tob dua txog Vajtswv lub npe, uas yog Nws tus yam ntxwv. Cov uas tau tos ntsoov rau lawv tus Tswv yog cov uas tshaj tawm txoj xov ceeb toom kawg, rau qhov lawv yog cov uas tshaj tawm Txoj Kev Quaj Thaum Ib Tag Hmo, uas yeej yog thawj txoj xov sab hauv ntawm Tshwmsim kaum yim, thiab tom qab ntawd mam li muaj txoj xov thib ob, sab nraud.
Tom qab tej no kuv thiaj pom dua ib tug tim tswv los saum ntuj nqes los, muaj hwjchim loj kawg; thiab lub ntiajteb raug ci ntsa iab vim nws lub yeeb koob. Thiab nws qw nrov nrov heev nrog ib lub suab muaj zog, hais tias, Npanpiloo tus loj tau poob lawm, tau poob lawm, thiab tau dhau los ua chaw nyob ntawm dab phem, thiab ua chaw khaws cia ntawm txhua tus ntsujplig qias neeg, thiab ua tawb kaw ntawm txhua yam noog qias neeg thiab txaus ntxub. Rau qhov txhua haivneeg tau haus cawv txiv hmab ntawm txoj kev chim uas tawm hauv nws txoj kev ua nkauj ua nraug; thiab cov vajntxwv hauv ntiajteb tau ua nkauj ua nraug nrog nws, thiab cov tub lag tub luam hauv ntiajteb tau nplua nuj vim nws tej kev lom zem nplua mias. Thiab kuv hnov dua ib lub suab los saum ntuj hais tias, Nej kuv haivneeg, cia li tawm hauv nws los, kom nej txhob koom nrog nws tej kev txhaum, thiab kom nej txhob raug nws tej xwm txheej phem. Tshwmsim 18:1–4.
Thaum tus tim tswv hauv Tshwmsim kaum yim nqes los rau hnub tim 11 lub Cuaj Hli, xyoo 2001, pawg ntseeg Xya-Hnub-Adventist tsis kam lees nws txoj kev hu zaum kawg kom rov qab mus rau tej kev qub. Txij thaum ntawd los nws thiaj tsis ua tus kub ntawm txoj Kev Ntseeg Protestas tseeb hauv Tebchaws Meskas lawm. Lub sijhawm ntawd ib txoj txheej txheem ntawm kev sim siab pib rau cov uas xaiv yuav txais txoj xov ntawm lub suab muaj hwjchim ntawd thiab noj nws, raws li tau ua qauv qhia tseg hauv Yauhas thaum tus tim tswv hauv Tshwmsim kaum nqes los thaum pib ntawm txoj kev Adventism rau hnub tim 11 lub Yim Hli, xyoo 1840. Lub tebchaws sab ntsuj plig uas tau ris lub tsho tshaj sab ntawm txoj Kev Ntseeg Protestas tseeb thaum txoj xov ntawm thawj tus tim tswv raug tsis lees txais, ces kuj taug raws ko taw ntawm txoj Kev Ntseeg Protestas uas tau thim txojkev ntseeg thaum pib ntawm txoj kev Adventism.
Lub kub tseeb uas yog Protestant thiaj raug muab rau cov uas lees txais txoj xov hauv phau ntawv me uas nyob hauv tus tim tswv txhais tes hauv Tshwm Sim kaum. Txoj kev sim siab thaum pib ntawm Adventism txij xyoo 1840 mus txog 1844 sawv cev rau ib txoj kev sim siab thaum kawg ntawm Adventism txij lub Cuaj Hlis 11, 2001 mus txog rau txoj cai hnub Xyaum Kaj hauv Tebchaws Meskas. Nyob hauv thawj zaj keeb kwm ntawm 1840 txog 1844, thiab txoj kev sim siab uas pib rau lub Cuaj Hlis 11, 2001, cim tseg ib qho kev hloov ntawm kev faib caij nyoog ntawm pawg qub ntawm cov ntseeg uas tau tuav lub tsho hwj chim ntawm Protestantism, mus rau ib pawg ntseeg tshiab uas txais lub tsho hwj chim ntawm Protestantism tseeb.
Qhov uas tseem ceeb dua rau peb qhov kev xav txog txoj kev ntawm cov uas raug suav hais tias ncaj ncees yog tias nyob hauv zaj keeb kwm ntawd muaj ib qho kev chim siab uas cim qhov pib ntawm lub sij hawm ncua. Cov neeg ncaj ncees tos ntsoov lawv tus Tswv nyob rau lub sij hawm ntawd, uas xaus nrog kev qhib lub cim ntawm txoj xov ntawm Midnight Cry. Txoj kev sim siab ntawd thaum pib ntawm Adventism tau xaus thaum txoj xov ntawm Midnight Cry xaus rau hnub tim 22 Lub Kaum Hli, 1844. Txoj kev sim siab ntawd thaum kawg yuav xaus rau cov uas Yauhas sawv cev rau thaum txoj cai Sunday nyob hauv Tebchaws Meskas. Txoj xov ntawm Midnight Cry thaum kawg yuav xaus ib yam li thaum pib, thiab thaum pib ntawm Adventism txoj xov ntawm Midnight Cry tau raug qhib lub cim ua ntej txoj kev sim siab xaus. Txoj xov ntawm Midnight Cry thaum pib tam sim no tab tom raug qhib lub cim thaum kawg.
Cov hluas nkauj ntse uas raug ncaj ncees nkag mus rau hauv kev cog lus nrog Vajtswv thaum cov hluas nkauj ruam phem nkag mus rau hauv ib daim ntawv cog lus ntawm txoj kev tuag.
Tus uas Nws tau hais rau tias, Nov yog qhov chaw so uas nej yuav ua kom tus uas nkees tau so; thiab nov yog qhov chaw txias siab: los lawv tsis kam mloog. Tiamsis lo lus ntawm tus Tswv los rau lawv ua kevcai ntxiv rau kevcai, kevcai ntxiv rau kevcai; kab ntxiv rau kab, kab ntxiv rau kab; me ntsis ntawm no, thiab me ntsis ntawm tod; kom lawv thiaj mus, thiab ntog rov qab, thiab raug tawg tas, thiab raug ntxiab, thiab raug ntes. Yog li ntawd nej cov neeg thuam uas kav cov haiv neeg no uas nyob hauv Yeluxalees, cia li mloog lo lus ntawm tus Tswv. Vim nej tau hais tias, Peb tau cog lus nrog txojkev tuag, thiab nrog ntuj tawg raug peb tau pom zoo lawm; thaum tus nplawm loj uas nyab laim hla tuaj, nws yuav tsis los txog peb: rau qhov peb tau ua tej lus dag ua peb qhov chaw nkaum, thiab nyob hauv kev cuav peb tau zais peb tus kheej: Vim li ntawd tus Tswv Vajtswv hais li no tias, Saib seb, Kuv tsa ib lub pob zeb rau hauv Xi-oos ua lub hauv paus, yog ib lub pob zeb uas raug sim lawm, yog lub pob zeb muaj nqis ntawm lub kaum tsev, yog lub hauv paus uas ruaj khov: tus uas ntseeg yuav tsis maj nrawm. Yaxayas 28:12–16.
Cov neeg uas raug suav hais ncaj coj txoj xov dawb huv ntawm Lub Suab Quaj Thaum Ib Tag Hmo mus rau pawg ntseeg, thiab tom qab ntawd lawv tshaj tawm txoj xov ntawm lub suab thib ob thaum lawv hu noob neej tawm hauv Npanpiloos.
“Yog li ntawd, hauv txoj hauj lwm kawg rau kev ceeb toom ntiaj teb, muaj ob txoj kev hu uas cais meej raug xa mus rau cov pawg ntseeg. Txoj xov thib ob tus tim tswv yog hais tias, ‘Babylon poob lawm, poob lawm, lub nroog loj ntawd, vim nws tau ua kom txhua haiv neeg haus cawv txiv hmab ntawm txoj kev chim siab ntawm nws txoj kev deev luag poj luag txiv.’ Thiab hauv lub suab quaj nrov nrov ntawm txoj xov thib peb tus tim tswv muaj ib lub suab hnov los saum ntuj ceeb tsheej hais tias, ‘Nej tawm hauv nws los, kuv haiv neeg, tsam nej txhob koom nrog nws tej kev txhaum, thiab tsam nej txhob raug nws tej mob kev puastsuaj. Rau qhov nws tej kev txhaum tau nce mus txog saum ntuj lawm, thiab Vajtswv tau nco txog nws tej kev ua phem tsis ncaj lawm.’” Review and Herald, December 6, 1892.
Cov uas tawm hauv Npanpiloo los thiab koom nrog cov uas tab tom taug txoj kev ntawm cov ncaj ncees, raug lees txais los rau hauv pab yaj dhau los ntawm dej kevcai raus dej uas raug sawv cev los ntawm lub npe ntawm peb tug saum ntuj ceeb tsheej. Cov uas raug txiav txim ncaj ncees, tsis hais yog cov uas tam sim no tab tom hnov zaj lus uas raug xa mus rau Yauhas saum Patmoo, lossis cov uas tom qab ntawd raug hu tawm hauv Npanpiloo, txhua tus puav leej raug txiav txim ncaj ncees los ntawm kev txais tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv. Qhov kev sib xyaw ntawd ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv txoj kev muaj Vajtswv thiab tibneeg txoj kev muaj neeg ntawd, tau raug ua kom tiav, raws li tau muab tsa los ua ib tug qauv piv txwv thaum Khetos txais tibneeg lub cev xeeb ceem los rau saum nws tus kheej. Ib puas plaub caug plaub txhiab leej raug sawv cev rau hauv ob tug timkhawv, yog Yakhauj kaum ob tug tub thiab kaum ob tug thwjtim. Cov neeg phem raug sawv cev los ntawm pawg neeg kaum peb thiab tus thwjtim kaum peb. Ob qho “kaum peb” hauv ob daim duab piv txwv ntawd puav leej raug hu los ua pov thawj hlob rau Vajtswv, thiab cov uas tsis lees txais txoj kev hu ntawd raug sawv cev los ntawm Exau, hos nws tus kwv yau Yakhauj sawv cev rau cov uas lees txais txoj kev hu ntawd. Exau thiab Yakhauj nkawd ob leeg tib si sawv cev rau cov Xya-hnub Advenas hauv Laudikhiya thaum kawg ntiajteb. Ib pab lees txais txoj xov dawb huv uas raug xa los ntawm tus yaj saub tej ntawv sau thiab raug hloov mus ua Ixayees, hos Exau khaws nws lub npe qub tseg.
Muaj tseeb tias tseem muaj ntau yam tshaj no nyob hauv cuaj kab ntawm Alpha thiab Omega no, rau qhov qhov no tsuas yog ib qho kev sau luv luv los xaus ua ke txog tej kev pib thiab tej kev xaus nyob hauv Vajtswv Txojlus xwb.
Cuaj kab keeb kwm, sawv cev rau tej keeb kwm cev faj lem txij thaum txoj kev tsim ntuj tsim teb mus txog rau Kev Los Zaum Ob. Tag nrho cuaj kab cev faj lem no hais txog tej qhov pib thiab tej qhov kawg, thiab lawv txhua tus txuas ncaj qha rau thawj peb nqe ntawm Tshwm Sim tshooj ib. Peb nqe ntawd qhia meej tias Tshwm Sim ntawm Yexus Khetos, uas raug qhib lub foob me ntsis ua ntej lub sij hawm sim siab kaw, yog ib qho kev tshwm tawm ntawm Vajtswv lub hwj chim tsim. Yuav muaj hwj chim twg ntxiv uas muaj peev xwm tsim tau ib zaj lus tim khawv uas nyuab thiab sib lo sib ntxaws ua ke li no, los ntawm ntau tus tim khawv sib txawv, uas tau muab lawv cov lus tim khawv txij lub caij Mauxes mus txog rau lub caij Yauhas tus uas txais Tshwm Sim?
Hle koj nkawm khau, rau qhov no yog thaj av dawb huv.