Peb tab tom xav txog nqe plaub caug ntawm Daniyees kaum ib, thiab tab tom hais txog txoj kab yaj saub ntawm nqe plaub caug, uas cuam tshuam nrog tus kub ntawm Republicanism. Peb tab tom tsa qhov kev siv no rau saum lub sij hawm kawg uas tau los txog hauv xyoo 1989. Txoj kab ntawd sawv cev rau keeb kwm txij xyoo 1989 mus txog rau txoj cai Hnub Chiv uas yuav los sai no, thiab raug ua piv txwv los ntawm lub caij yaj saub txij xyoo 508 mus txog 538, thaum lub hwj chim papacy thawj zaug tau txais kev txhawb zog thiab tau yuam siv ib txoj cai Hnub Chiv ntawm Lub Rooj Sab Laj ntawm Orleans. Nws kuj raug ua piv txwv los ntawm txoj kab txij Khetos yug los mus txog rau Nws txoj kev cai raus dej.
Peb tseem tab tom ntxiv rau cov kab ntawd ib txoj kab ntawm keeb kwm yaj saub uas pom muaj nyob rau hauv nqe ob ntawm Daniel kaum ib. Nyob ntawd peb pom tias tus thawj tswj hwm thib rau ntawm Tebchaws Meskas tom qab lub sijhawm kawg hauv xyoo 1989 yog Donald Trump, tus uas raws li nqe ntawd “stirs up” (tsa kom sawv), tag nrho lub nceeg vaj ntawm Grecia (kev thoob ntiaj teb), nyob rau hauv kev xaiv tsa xyoo 2016.
Tom qab ntawd peb pib xav txog tej yam ntxwv cev Vajtswv lus uas muaj feem nrog peb lub hwjchim uas tsim ua ke ua ib txoj kev sib koom peb ntu ntawm tus zaj, tus tsiaj nyaum, thiab tus yaj saub cuav; txij li xyoo 1989 los, lawv ua ke tau coj lub ntiaj teb mus rau qhov kawg ntawm lub sij hawm xeem, ntawm tsov rog hnub loj ntawm Vajtswv uas yog Armageddon. Peb tab tom xav txog cov yam ntxwv cev Vajtswv lus no kom thiaj paub meej txog cov cwj pwm nom tswv ntawm tus kub Republican ntawm tus tsiaj nyaum hauv ntiajteb hauv Tshwmsim tshooj kaum peb. Ob lub kub ntawm Republicanism thiab Protestantism tau raug sawv cev los ntawm ob lub kub saum tus yaj txwv ntawm Medo-Persia, hauv Daniyees tshooj yim.
Ces kuv tsa kuv ob lub qhov muag ntsia, thiab pom; thiab saib seb, muaj ib tug yaj tus laug sawv ntawm ntug dej, uas muaj ob tug kub: ob tug kub ntawd siab; tiam sis ib tug siab dua tus kia, thiab tus uas siab dua ntawd txawm tawm tuaj tom qab. Daniel 8:3.
Medo-Persia yog ib lub hwj chim ob ntu, ib yam li Fab Kis thaum lub Kiv Puag Ncig Fab Kis, thiab yog Tebchaws Meskas. Ob tug kub ntawm Tebchaws Meskas yog Republicanism thiab Protestantism, tiam sis tus tsiaj qus ntawm lub ntiajteb uas muaj ob tug kub ntawd hloov ntawm ib tug tsiaj qus zoo li menyuam yaj thaum nws pib, mus ua ib tug tsiaj qus uas hais lus zoo li ib tug zaj thaum nws xaus. Ob txoj kab yaj saub ntawm cov kub ntawd khiav mus sib txig ib yam hauv Daniel tshooj kaum ib nqe plaub caug, thiab thaum muab los xav ua ke, nkawd ob leeg pib ntawm lub sijhawm kawg xyoo 1798. Thaum tshuaj xyuas cov kub nyias nyias, tus kub ntawm Protestantism raug txuas nrog lub sijhawm kawg xyoo 1798 raws li yaj saub hais, hos tus kub ntawm Republicanism raug txuas nrog lub sijhawm kawg xyoo 1989.
Ob lub kub muaj ib yam kev tshwm sim ob npaug raws li tau ua qauv tseg hauv Sanhedrin thaum lub sijhawm Khetos, uas muaj cov Xadukais thiab cov Falixais koom ua ke. Cov Xadukais yog cov liberal, hos cov Falixais yog cov conservative, thiab txawm yog lawv tshaj tawm tias yog yeeb ncuab sib ntxub los, lawv kuj tau tuaj koom ua ib pab tawm tsam Khetos ntawm tus ntoo khaub lig. Thaum txoj cai Hnub Caiv Hnub Sunday uas yuav los txog sai no tuaj txog, ob lub kub ntawm Protestantism uas tau poob kev ntseeg lawm thiab Republicanism uas tau poob kev ntseeg lawm yuav tsim kom muaj kev sib raug zoo ntawm pawg ntseeg thiab lub xeev tawm tsam cov uas ncaj ncees rau Khetos uas tuav Hnub Xya Caiv Dawb Huv, tiam sis raws li ob lub kub ntawd txuas ntxiv mus thoob plaws hauv keeb kwm ntawm tus tsiaj qus hauv ntiajteb, txhua lub kub kuj muaj kev sib cav nyob sab hauv nws tus kheej, raws li tau piav qhia los ntawm kev liberalism ntawm cov Xadukais thiab kev conservatism ntawm cov Falixais.
Tam sim no tab tom xav txog lub kub ntawm Republicanism, thiab tam sim no cia li nco ntsoov tias Democratic party taug nws keeb kwm rov mus txog rau thaum pib kawg nkaus ntawm keeb kwm Tebchaws Meskas. Nws raug tsim tsa hauv xyoo 1828, tiamsis nws lub hauv paus kev nom kev tswv twb pib nrog Thomas Jefferson thiab James Madison. Raws li zaj lus timkhawv ntawm ob lub kub ntawm Medo-Persia, Republican party raug tsim tsa hauv xyoo 1854, los tawm tsam txoj hauj lwm txhawb kev ua qhev ntawm Democratic party. Yog li ntawd nws thiaj yog lub kub “siab dua” hauv Daniyees tshooj yim, vim nws yog lub kub uas sawv los tom qab kawg.
Hais txog ob npaug xwm txheej ntawm lub kub ntawm Republican, pawg Democratic tau sawv los ua ntej thiab pawg Republican tau sawv los tom qab. Qhov teeb meem uas tsim tau pawg Republican yog nws txoj hauj lwm tawm tsam kev qhev, tawm tsam rau pawg Democratic txoj hauj lwm txhawb kev qhev. Ib lub ntsiab nrog ob lub kub yog kev qhev, tsis hais hauv kev nom kev tswv los yog hauv sab ntsuj plig. Yog vim li ntawd xyoo 1863 thiaj los ua ib qho chaw tig rau ob lub kub. Xyoo 1863 lub kub Republican tshaj tawm kev ywj pheej rau cov qhev, thiab pawg Democratic txoj kev tawm tsam rau txoj kev ywj pheej ntawd ua rau tsis yog tsuas yog muaj pawg Republican raws cai xwb, tiam sis kuj muaj Tsov Rog Hauv Teb Chaws Meskas thiab. Xyoo 1776 Teb Chaws Meskas tau hais lus, thiab tsis kam lees kev qhev ntawm ob tog—cov vaj ntxwv European (Statecraft) thiab tus pope (Churchcraft). Tom qab ntawd xyoo 1789 Teb Chaws Meskas tau hais lus thaum Txoj Cai Lij Choj pib muaj zog. Tus tsiaj qus hauv ntiaj teb twb tau “nqos dej nyab” ntawm kev tsim txom los ntawm papacy thiab cov vaj ntxwv European lawm.
Thiab tus nab txawm ntuav dej tawm hauv nws lub qhov ncauj zoo li ib nthwv dej nyab raws tus pojniam qab, kom nws yuav raug tus dej nyab ntawd kwv mus. Thiab lub ntiajteb tau pab tus pojniam, thiab lub ntiajteb qhib nws lub qhov ncauj, nqos tus dej nyab uas tus zaj tau ntuav tawm hauv nws lub qhov ncauj. Thiab tus zaj npau taws heev rau tus pojniam, ces txawm mus ua rog nrog cov seem ntawm nws caj ces, uas tuav rawv Vajtswv tej lus txib, thiab muaj Yexus Khetos zaj lus timkhawv. Qhia Tshwm 12:15–17.
Tom qab ntawd, thaum yug los ntawm Tebchaws Meskas ua lub nceeg vaj thib rau ntawm yaj saub lus hauv Phau Vajlugkub xyoo 1798, Tebchaws Meskas rov hais dua, thiab los ntawm qhov uas nws tau hais ntawd nws tau muab tseg rau hauv keeb kwm sau tseg yam uas Tebchaws Meskas yuav hais thaum kawg, vim Yexus ib txwm siv qhov pib los ua daim duab qhia txog qhov kawg. Tus tsiaj nyaum hauv ntiajteb yuav tsum hais lus zoo li tus zaj thaum txoj cai Hnub Caiv yuav los txog sai, thiab thaum nws ua li ntawd, nws tseg tsis ua lub nceeg vaj thib rau ntawm yaj saub lus hauv Phau Vajlugkub lawm. Yam uas nws tau hais thaum pib ua ib lub nceeg vaj ntawm yaj saub lus hauv Phau Vajlugkub xyoo 1798 sawv cev rau yam uas nws yuav rov hais dua, thaum nws hais lus zoo li tus zaj.
Cov cai lij choj hais txog kev nkag tebchaws xyoo 1798, hu ua Alien and Sedition Acts, yog ib pawg ntawm plaub txoj cai uas Congress ntawm Tebchaws Meskas tau pom zoo thiab Thawj Tswj Hwm John Adams tau kos npe los ua cai rau xyoo 1798. Cov cai no feem ntau hais txog tej teeb meem ntsig txog cov neeg txawv tebchaws (neeg txawv xeem) uas nyob hauv Tebchaws Meskas, thiab lawv tau muaj kev cuam tshuam loj rau kev nkag tebchaws nyob rau lub sijhawm ntawd. Plaub txoj cai ntawd muaj raws li nram no:
Txoj Cai Kev Ua Neeg Xam Xaj Hauv Tebchaws ntawm xyoo 1798: Txoj cai no tau ncua lub sijhawm yuav tsum nyob hauv tebchaws rau cov neeg tsiv teb tsaws chaw thiaj yuav dhau los ua pej xeem Meskas, ntawm tsib xyoos mus rau kaum plaub xyoos. Nws tau ua kom nyuaj dua rau cov neeg tsiv teb tsaws chaw los ua pej xeem thiab koom nrog hauv txheej txheem kev nom kev tswv.
Txoj Cai Hais Txog Cov Phooj Ywg Neeg Txawv Tebchaws: Txoj cai no tau tso cai rau Thawj Tswj Hwm ntiab tawm txhua tus neeg uas tsis yog pej xeem uas raug suav hais tias “txaus ntshai rau kev thaj yeeb thiab kev ruaj ntseg ntawm Tebchaws Meskas” thaum lub sijhawm muaj kev thaj yeeb. Nws tau muab hwjchim txiav txim siab dav heev rau Thawj Tswj Hwm hauv kev ntiab tawm cov neeg txawv tebchaws.
Txoj Cai Hais Txog Cov Yeeb Ncuab Neeg Txawv Teb Chaws: Txoj cai no tau pub rau Thawj Tswj Hwm muaj hwjchim los ntes, kaw tseg, thiab ntiab tawm mus txhua tus txiv neej pej xeem ntawm ib lub teb chaws yeeb ncuab thaum lub sij hawm ua rog. Feem ntau nws yog tsom rau cov uas tej zaum yuav yog neeg soj xyuas los yog cov rhuav tshem ntawm cov teb chaws yeeb ncuab.
Txoj Cai Sedition: Txawm hais tias nws tsis cuam tshuam ncaj qha rau kev nkag teb chaws, Txoj Cai Sedition tau ua kom nws yog ib qho txhaum cai rau kev luam tawm tej lus dag, tej lus qias neeg, lossis tej lus phem tawm tsam tsoom fwv Meskas, Congress, lossis Thawj Tswj Hwm nrog lub hom phiaj kom ntxub ntxaug lawv lossis ua rau lawv poob meej mom. Nws raug siv los txwv kev tsis pom zoo hauv kev nom kev tswv thiab kev thuam.
Lub ntsiab ntawm Txoj Cai Alien and Sedition Acts thaum pib ntawm Tebchaws Meskas raws li lub nceeg vaj thib rau hauv xyoo 1798, qhia meej meej txog lub hom phiaj ntawm Donald Trump thiab nws cov neeg txhawb MAGA. Txoj cai ntawd yog qhov “hais lus” thawj zaug, thiab thaum tus tsiaj qus hauv ntiajteb hais lus zoo li tus zaj ntawm nws qhov “kawg,” cov kev cai lij choj yuav zoo sib xws heev. Qhov tseeb tias ib puag ncig ntawm keeb kwm tam sim no rov qha raws nraim li lub laj thawj uas cov cai no yuav rov ua dua, yog Khetos lub cim kos npe raws li Alpha thiab Omega. Nyob hauv nruab nrab ntawm qhov “hais lus” ntawm tus tsiaj qus hauv ntiajteb hauv xyoo 1863, yog thawj tus thawj tswj hwm Republican txoj Kev Tshaj Tawm Kev Ywj Pheej rau Cov Qhev.
Tsab Ntawv Tshaj Tawm Kev Tso Dim cim tau qhov nruab nrab tseeb ntawm Tsov Rog Hauv Tsev, yog li ntawd lo lus Henplais “qhov tseeb” lub ntsiab txhais raug pom nyob hauv peb lub cim ciam ntawm tus tsiaj qus hauv ntiaj teb txoj kev hais lus. Tus thawj tsiaj ntawv ntawm niam ntawv Henplais yog tib yam li tus tsiaj ntawv kawg, thiab tsab ntawv thib kaum peb yog lub cim ntawm kev tawm tsam.
Nyob rau theem no yuav tsum raug txiav txim siab tias xyoo 1863, thiab txoj kev ntxeev siab uas raug txheeb qhia nyob ntawd, kuj tau raug ua kom tiav hauv pawg ntseeg Adventist Laodicea uas sawv cev los ntawm lub kub qhwv Protestant tib lub sijhawm uas lub kub qhwv Republican tab tom nthuav tawm ib txoj kev ntxeev siab hauv kev nom kev tswv. Ob chav yam ntxwv ntawm lub kub qhwv Protestant raug txheeb qhia los ntawm txoj kev hloov ntawm txoj kev txav Adventist Philadelphian mus rau hauv pawg ntseeg Adventist Laodicea, thiab ob chav yam ntxwv ntawm lub kub qhwv Republican raug txheeb qhia hauv qhov kev sib cav ntawm Democratic tog txoj hauj lwm txhawb kev ua qhev uas tsim tawm Republican tog tawm tsam kev ua qhev thiab thawj tus thawj tswj hwm Republican.
Thawj thawj tswj hwm ntawm Republican raug tso rau hauv nruab nrab ntawm peb-kauj ruam kos npe yaj saub ntawm “qhov tseeb.” Yog li ntawd, nws yog qhov xaus ntawm thawj lub caij nyoog thiab yog qhov pib ntawm lub caij nyoog thib ob, ib yam li tus ntoo khaub lig yog qhov xaus ntawm peb xyoos ib nrab ntawm Khetos txoj hauj lwm qhuab qhia tus kheej, thiab kuj yog qhov pib ntawm Nws peb xyoos ib nrab txoj hauj lwm qhuab qhia nyob hauv tus kheej ntawm Nws cov thwj tim. Qhov pib ntawm Nws txoj hauj lwm qhuab qhia tus kheej yog thaum Nws ua kevcai raus dej, uas raws li cim cev cev sawv cev rau Nws txoj kev tuag, thiab lub caij nyoog ntawd tau xaus nrog Nws txoj kev tuag. Nws txoj kev tuag tau pib txoj hauj lwm qhuab qhia ntawm Nws cov thwj tim uas tau xaus nrog txoj kev tuag ntawm Nws tus thwj tim, Stephen.
Qhov “hais lus” ntawm Cov Cai Alien thiab Sedition xyoo 1798 yog qhov pib ntawm ib lub sijhawm uas xaus nrog qhov “hais lus” ntawm Daim Ntawv Tshaj Tawm Kev Tso Dim. Daim Ntawv Tshaj Tawm Kev Tso Dim tau cim tseg qhov pib ntawm ib lub sijhawm thib ob uas xaus thaum Tebchaws Meskas “hais lus” zoo li ib tug zaj. Tus thawj tswj hwm uas “hais lus” xyoo 1863 yog thawj tus thawj tswj hwm Republican, yog li ntawd tus thawj tswj hwm kawg kuj yuav yog ib tug Republican thiab.
Muaj ob qho kev txav uas raug tsim los ntawm peb tug timtswv hauv Tshwm Sim tshooj kaum plaub. Zaj lus ntawm tus timtswv thawj thiab tus timtswv thib ob raug tshaj tawm los ntawm kev txav Millerite, uas tau ntxeev siab thiab los ua ib lub Koom Txoos raws cai hauv xyoo 1863. Yexus ib txwm siv qhov pib ntawm ib yam los ua duab piv txwv qhia txog qhov kawg ntawm yam ntawd. Kev txav ntawm tus timtswv thib peb, uas kuj yog tus timtswv muaj hwjchim loj hauv Tshwm Sim tshooj kaum yim, yog qhov kawg ntawm ob qho kev txav ntawm peb tug timtswv. Qhov uas tau pib hauv xyoo 1798 ua ib qho kev txav ntawm lub kub yog Protestant uas tseeb, tau hloov mus ua ib lub Koom Txoos hauv kev ntxeev siab ntawm xyoo 1863, thiab thaum keeb kwm ntawm tus tsiaj qus hauv ntiajteb xaus rau ntawm txoj cai Hnub Xanpataus cuav uas yuav los sai no, lub Koom Txoos ntxeev siab ntawm xyoo 1863 yuav hloov rov qab mus ua ib qho kev txav uas tsis yog raws cai, vim qhov uas pib ua ib qho kev txav kuj xaus ua ib qho kev txav.
Nyob rau hauv cov kev hloov pauv ntawm lub hwj chim Protestant thaum pib thiab thaum xaus, ib qho kev txav mus los hloov mus ua ib lub Koom Txoos, ces thaum kawg rov qab los ua ib qho kev txav mus los dua. Nyob rau thawj qhov chaw hloov pauv, thaum pib, Philadelphia tau hloov mus ua Laodicea, thiab nyob rau qhov chaw hloov pauv thaum xaus, Laodicea rov qab hloov mus ua Philadelphia.
Rau lub kub ntawm Republican, lub ntsiab chaw hloov yog keeb kwm uas coj mus txog Tsov Rog Hauv Tsev, uas yug tau pawg Republican. Rau lub kub ntawm Protestant, lub ntsiab chaw hloov yog xyoo 1856 txog 1863, uas yog tib yam keeb kwm ntawm kev hloov uas muaj rau lub kub ntawm Republican. Tsim tsa xyoo 1854, thawj lub rooj sib txoos loj thoob teb chaws ntawm pawg Republican tawm tsam kev qhev tau muaj nyob rau xyoo 1856. Rau lub kub ntawm Protestant, lub cim ntawm kev ntxeev siab yog kev tsim tsa ib lub Koom Txoos raws cai lij choj. Rau lub kub ntawm Republican, pawg Democratic txhawb kev qhev yog lub cim ntawm kev ntxeev siab.
Tus tim tswv thib peb rov qab los rau Kadesh zaum ob rau hnub tim Cuaj Hlis 11, 2001, thiab txoj kev hloov ntawm lub Koom Txoos mus rau kev txav pib tshwm sim hauv tus qauv cev Vajtswv lus ntawm zaj lus piv txwv hais txog kaum tus nkauj xwb. Thawj qhov kev poob siab tau tshwm sim rau hnub tim Xya Hli 18, 2020 hauv qhov kev ua tiav kawg thiab zoo tag nrho ntawm zaj lus piv txwv hais txog kaum tus nkauj xwb, thiab hauv tib lub xyoo ntawd tus thawj tswj hwm thib rau txij li lub sijhawm kawg hauv 1989 los, tus thawj tswj hwm uas yuav tsum “txhawb kom sawv” thaj tsam ntawm Grecia, tau txais ib “qhov txhab tuag taus” hauv txoj kev nom kev tswv, ib yam li tus thawj tswj hwm Republican thawj zaug tau txais ib qho qhov txhab tuag taus tiag tiag.
Kev nchuav tawm raws li tau ntsuas tseg ntawm nag tom qab pib thaum lub Cuaj Hlis 11, 2001, thiab nws tseem txuas mus txog rau txoj cai Sunday uas yuav los txog sai, qhov chaw uas nag tom qab mam li raug nchuav tawm yam tsis muaj kev ntsuas. Nag tom qab yog lub hwj chim los saum ntuj los, thiab Muam White rov hais dua ntau zaus tias thaum lub sijhawm uas ib lub hwj chim tab tom nqes los saum ntuj, ib lub hwj chim Xatas kuj yuav tab tom sawv los hauv qab. Muaj peb lub hwj chim Xatas nyob hauv phau Ntawv Qhia Tshwm uas sawv los ntawm Xatas lub qhov tob tsis muaj qab. Islam sawv los ntawm lub qhov tob tsis muaj qab thaum lub Cuaj Hlis 11, 2001, raws li kev sib haum nrog cov pa luam yeeb uas tawm hauv lub qhov tob tsis muaj qab ntawm thawj Woe, hauv tshooj cuaj.
Thiab tus tim tswv thib tsib tau tshuab raj, ces kuv pom ib lub hnub qub poob saum ntuj los rau hauv ntiajteb; thiab tau muab tus yuam sij ntawm lub qhov tob uas tsis muaj qab rau nws. Thiab nws qhib lub qhov tob uas tsis muaj qab; ces muaj pa taws tawm hauv lub qhov los, zoo li pa taws ntawm ib lub cub tawg loj; thiab lub hnub nrog rau huab cua tsaus ntuj vim yog pa taws ntawm lub qhov ntawd. Thiab muaj kooj txob tawm hauv pa taws los rau saum ntiajteb; thiab tau muab hwjchim rau lawv, ib yam li nab raj hauv ntiajteb muaj hwjchim. Thiab tau txib rau lawv tias lawv tsis txhob ua mob rau tej nyom ntawm ntiajteb, thiab tsis txhob ua mob rau ib yam nroj tsuag ntsuab twg, los sis ib tsob ntoo twg; tiamsis tsuas yog rau cov neeg uas tsis muaj Vajtswv lub cim rau saum lawv hauv pliaj xwb. Tshwmsim 9:1–4.
Thaum txoj kev ntseeg Islam ntawm kev txom nyem thib peb los txog rau lub Cuaj Hlis 11, 2001, raws li tau ua piv txwv los ntawm kev txom nyem thib ib, nws tsis muaj peev xwm ua phem rau cov uas muaj Vajtswv lub cim ntim, yog li ntawd qhia meej txog qhov pib ntawm kev muab cim ntim rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Qhov xaus ntawm kev muab cim ntim ntawd yog thaum txoj cai Hnub Caiv uas yuav los sai hauv Tebchaws Meskas, uas yog qhov chaw tus tsiaj qus hauv hiav txwv uas tau txais ib lub qhov txhab tuag taus, thiab twb raug hnov qab lawm, nce tawm hauv lub qhov tob uas tsis muaj qab mus ua lub nceeg vaj thib yim uas yog ntawm xya lub ntawd.
Tus tsiaj nyaum uas koj tau pom ntawd yeej muaj, nim no tsis muaj lawm; thiab nws yuav nce tawm hauv lub qhov tob uas tsis muaj qab, thiab yuav mus rau kev puas tsuaj: thiab cov uas nyob hauv ntiajteb yuav xav tsis thoob, cov uas lawv tej npe tsis tau sau cia rau hauv phau ntawv txoj sia txij thaum pib tsim lub ntiajteb los, thaum lawv pom tus tsiaj nyaum uas yeej muaj, thiab nim no tsis muaj, los tseem muaj. Qhia Tshwm 17:8.
Lub sijhawm yaj saub hais txog kev muab lub cim foob rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej tau pib nrog ib lub hwjchim uas tab tom nce tawm hauv lub qhov tob uas tsis muaj qab, thiab nws yuav xaus nrog ib lub hwjchim uas nce tawm hauv lub qhov tob uas tsis muaj qab. Nyob hauv nruab nrab ntawm zaj keeb kwm ntawd, tus tsiaj qus ntawm kev tsis lees Vajtswv, lub hwjchim zaj “woke,” kuj nce tawm hauv lub qhov tob uas tsis muaj qab los tua ob tug timkhawv. Alpha thiab Omega tau tso Nws lub npe kos rau saum zaj keeb kwm no.
Thiab thaum lawv ua tiav lawv zaj lus tim khawv lawm, tus tsiaj qus uas nce tawm hauv lub qhov tob tsis muaj qab yuav ua rog tawm tsam lawv, thiab yuav kov yeej lawv, thiab tua lawv. Thiab lawv tej cev tuag yuav pw rau hauv txoj kev ntawm lub nroog loj, uas raws sab ntsuj plig hu ua Xaudoos thiab Iziv, qhov chaw uas peb tus Tswv kuj raug muab ntsia rau saum ntoo khaublig. Thiab cov neeg ntawm txhua haiv neeg, txhua xeem, txhua yam lus, thiab txhua lub teb chaws yuav pom lawv tej cev tuag tau peb hnub thiab ib nrab, thiab yuav tsis pub muab lawv tej cev tuag tso rau hauv ntxa. Thiab cov uas nyob saum npoo ntiajteb yuav zoo siab rau lawv, thiab ua kev lom zem, thiab yuav xa khoom plig sib rau ib leeg; vim ob tug yaj saub no tau tsim txom cov uas nyob saum npoo ntiajteb. Thiab tom qab peb hnub thiab ib nrab, tus Ntsuj Plig ntawm txoj sia uas los ntawm Vajtswv tau nkag los rau hauv lawv, thiab lawv sawv ntsug ruaj ntawm lawv ob txhais taw; thiab kev ntshai loj poob rau saum cov uas pom lawv. Qhia Tshwm 11:7–11.
Xyoo 2020, ob lub kub Republican thiab lub kub Protestant tseeb raug tua tuag. Ib lub raug tua los ntawm hwjchim zaj nom tswv ntawm kev tsis ntseeg Vajtswv, hos lwm lub raug tua los ntawm hwjchim zaj sab ntsuj plig ntawm kev tsis ntseeg Vajtswv. Tom qab ntawd nkawd nyob tuag ib ntus uas sawv cev ua peb hnub thiab ib nrab, ces nkawd sawv rau saum nkawd txhais taw, thiab kev ntshai loj poob los rau saum cov uas raug sawv cev ua hwjchim zaj. Txoj “kev ntshai” uas cov Democrat txhawb kev hloov tshiab tab tom qhia tawm tam sim no vim Donald Trump lub hwjchim nom tswv rov tshwm los dua, yog kev ua tiav ntawm yaj saub tej lus. Txoj “kev ntshai” uas cov uas tau ua raws Future for America txoj hauj lwm qhuab qhia tab tom qhia tawm, sawv cev rau ib hom kev ntshai txawv.
Cov uas tsim nyog yuav tsum ntshai txoj lus ntawm Future for America yog cov Adventist Laodicea, uas sawvdaws twb raug hu kom nyob hauv pawg ib puas plaub caug plaub txhiab. Tiamsis raws li cov Laodicea uas raug lees paub, nyob hauv tiam plaub, uas yog tiam ntawm cov nab viper thiab cov neeg deev luag poj luag txiv, lawv tsis muaj kev ntshai li. Txoj kev ntshai uas lawv yuav tsum tuav rawv yog txoj moo zoo uas nyob mus ib txhis, uas txib kom tibneeg “ntshai Vajtswv, thiab qhuas Nws lub hwjchim, vim lub sijhawm ntawm Nws txoj kev txiav txim twb los txog lawm.”
Lub sij hawm ntawd yog lub sij hawm ntawm txoj av qeeg loj, uas tshwm sim thaum ob tug tim khawv ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab raug tsa siab ua ib lub chij, tib lub sijhawm uas lub Koom Txoos Laodicea raug tus Tswv nti tawm ntawm Nws lub qhov ncauj.
Peb yuav txuas ntxiv txoj kev kawm no hauv tsab xov xwm tom ntej.
“‘Thiab thaum lawv ua tim khawv tag lawm, tus tsiaj qus uas nce tawm hauv lub qhov tob tsis muaj chaw kawg yuav ua rog tawm tsam lawv, thiab yuav kov yeej lawv, thiab yuav tua lawv. Thiab lawv tej cev tuag yuav pw rau ntawm txojkev ntawm lub nroog loj, uas ntawm sab ntsuj plig hu ua Xaudoo thiab Iyi, qhov chaw uas peb tus Tswv kuj raug muab ntsia saum ntoo khaub lig.’ [Tshwmsim 11:7, 8.]
“Cov xwm txheej no yuav tsum muaj nyob ze rau thaum kawg ntawm lub sijhawm uas cov tim khawv tau ua tim khawv hnav ntaub ntxhib. Los ntawm txoj kev siv lub hwj chim ntawm papacy, Xatas tau tswj tau ntev los lawm cov hwj chim uas kav hauv Koom Txoos thiab hauv Xeev. Cov txiaj ntsig txaus ntshai ntawd tshwj xeeb tshaj yog pom tseeb hauv cov tebchaws uas tsis lees txais qhov kaj ntawm Kev Hloov Kho. Muaj ib lub xeev ntawm kev poob qis ntawm kev ncaj ncees thiab kev qias neeg zoo ib yam li qhov xwm txheej ntawm Sodom ua ntej me ntsis nws raug rhuav tshem, thiab zoo ib yam li kev pe dab pe mlom thiab kev tsaus ntuj ntawm sab ntsuj plig uas kav nyob hauv Iyi tebchaws thaum Mauxes lub sijhawm.” Spirit of Prophecy, volume 4, 190.