“Hauv hauv Phau Ntawv Tshwm Sim txhua phau ntawv hauv Vajlugkub tuaj sib ntsib thiab xaus rau. Ntawm no yog qhov ua kom tiav ntawm phau ntawv Daniyees.” Acts of the Apostles, 585.

Qhov tseeb uas Yauhas qhia tias yog “Yexus Khetos txoj Kev Tshwm Sim,” uas tus Tsov Ntxhuav ntawm xeem Yudas tau qhib tej cim nias rau nws haiv neeg txij lub Xya Hli xyoo 2023 los, tiav log thaum muab phau ntawv Daniyee los ua ke nrog phau ntawv Tshwmsim. Daniyee tshooj ob sawv cev rau tus tim tswv thib ob tsab xov hauv lub ntsiab lus ntawm txoj kev sim siab ntsig txog tus tsiaj nyaum tus mlom nyob rau tiam kawg. Tshooj no qhia meej txog ib qho txheej txheem sim siab thiab ib lub sijhawm sim siab tshwj xeeb.

Lub caij nyoog thiab txheej txheem hauv Daniyee tshooj ob, uas xya caum xyoo ntawm Daniyee txoj kev poob cev qhev sawv cev rau, tau ua tus qauv qhia ua ntej txog lub caij sim siab ntawm cov ntseeg Protestant hauv keeb kwm Millerite. Cov ntseeg Protestant tsis dhau lawv txoj kev sim siab thiab tau dhau los ua Loos cov ntxhais. Raws li lub ntsiab ntawm tej lus faj lem, ib tug ntxhais yog tus qauv qhia txog nws niam; thiab Loos yog ib tug tsiaj nyaum hauv tej lus faj lem. Qhov uas lawv tsis dhau txoj kev sim siab thiab tom qab ntawd hloov los ua Loos cov ntxhais yog tus qauv qhia ua ntej txog txoj kev sim siab ntsig txog tus tsiaj nyaum daim duab hauv peb tiam keeb kwm tam sim no, rau qhov lawv tau hloov los ua ib daim duab ntawm tus tsiaj nyaum. Yog li ntawd, Daniyee xya caum xyoo hauv kev poob cev qhev, thiab keeb kwm ntawm tus tim tswv thib ob tsab xov thaum lub caij ntawm pab Millerite txoj kev sawv los, puav leej sawv cev rau txheej txheem sim siab uas peb tab tom raug tam sim no.

Hauv keeb kwm ntawm tus tim tswv thib ob txoj xov uas tau pib rau hnub Cuaj Hlis 11, 2001, muaj ib lub sijhawm tshwj xeeb thiab ib txoj txheej txheem kev sim uas raug sawv cev raws cim qhia ua Nenpukhanexas txoj kev npau suav txog tus pej thuam ntawm tej tsiaj qus; vim nyob hauv Vajluskub txoj lus faj lem, ib lub nceeg vaj kuj yog ib tug tsiaj qus thiab. Nenpukhanexas thiab cov thawj coj kev cai dab qhuas Kaldeas sawv cev rau cov uas swb qhov kev sim ntawd, hos Daniyees thiab peb tug neeg muaj nqis sawv cev rau cov uas dhau qhov kev sim ntawd. Tej zaum yuav zoo li txawv li ntawd, tiamsis Nenpukhanexas txoj kev swb raug lees paub meej nyob hauv Daniyees tshooj peb.

Hauv txheej txheem ntawm kev sim siab, uas muab qhia nyob hauv phau Daniyee tshooj ib thiab tshooj ob, muaj tej cim taw kev tshwj xeeb hauv cov lus faj lem uas sib haum nrog tej qhov tseeb uas nyuam qhuav raug nthuav qhia hauv phau Tshwmsim. Hauv tshooj ib, “kaum hnub” sawv cev rau lub sijhawm sim siab uas ua rau Daniyee qhia tawm tus yam ntxwv zoo nkauj dua thiab puv nqaij dua vim nws noj tej zaub mov saum ntuj ceeb tsheej, hos lwm pab neeg sam qhia tawm tus yam ntxwv ntawm cov uas noj vajntxwv tej zaub mov. Raws li cov lus faj lem, ib tug vajntxwv yog ib lub nceeg vaj, thiab raws li cov lus faj lem, ib tug vajntxwv lossis ib lub nceeg vaj kuj yog ib tug tsiaj nyaum thiab. Cov neeg uas lawv lub ntsej muag qhia pom qhov tshwm sim los ntawm kev noj vajntxwv tej zaub mov tau qhia tawm tus yam ntxwv ntawm tus tsiaj nyaum.

Hauv Daniyee tshooj ob, Daniyee tab tom thov Vajtswv kom nkag siab txog “tsis pub lwm tus paub” uas zais nyob hauv Npexukhanexas tus duab npau suav. Nws yuav tsum paub tias txoj npau suav ntawd yog dab tsi, thiab kuj yog nws txhais li cas thiab. Nws sawv cev rau cov nyob rau hnub kawg uas tab tom nrhiav kom to taub tej yam tsis pub lwm tus paub uas txuas nrog rau kev qhib cov ntsaws ruaj ntawm Yexus Khetos Txoj Kev Tshwm Sim, vim qhov kev qhib cov ntsaws ruaj ntawm Yexus Khetos Txoj Kev Tshwm Sim yog “tsis pub lwm tus paub” cev lus faj lem kawg uas raug qhib ua ntej lub sijhawm ntawm txoj kev sim siab kaw. Tag nrho cov cev lus faj lem, nrog rau Daniyee, tab tom qhia txog hnub kawg. Daniyee txoj kev rau siab kom nkag siab txog qhov “tsis pub lwm tus paub” ntawd yog ib txoj kev rau siab uas cuam tshuam txog txoj sia thiab txoj kev tuag, ib yam li qhov kev sim siab txog tus tsiaj nyaum tus duab rau Vajtswv haiv neeg nyob rau hnub kawg.

“Tus Tswv tau qhia kuv kom meej tias tus mlom ntawm tus tsiaj qus yuav raug tsim tsa ua ntej lub sijhawm sim siab xaus; vim qhov no yuav yog txoj kev sim siab loj rau Vajtswv haiv neeg, uas los ntawm no lawv txoj hmoo nyob mus ib txhis yuav raug txiav txim.” Manuscript Releases, volume 15, 15.

Kev thov Vajtswv ntawm Daniyees, thaum nws nrhiav kom to taub “yam zais,” sawv cev rau ib lub cim qhia kev taug tshwjxeeb hauv keeb kwm ntawm Vajtswv haiv neeg nyob rau hnub kawg. Phau ntawv Daniyees muab ob tug timkhawv uas tsa lub cim qhia kev taug ntawm “kev thov Vajtswv” rau hnub kawg. Lub cim qhia kev taug ntawd nyob hauv lub caij nyoog uas raug sawv cev los ntawm zaj lus thib ob ntawm txhua txoj kab kev hloov tshiab.

Lub caij nyoog raws li lus faj lem uas ua lub hauv paus rau ob zaj lus thov no yog xya caum xyoo ntawm kev raug ntes mus ua cev qhev, uas yog ib lub cim sawv cev rau “xya lub sijhawm” hauv Levi Tej Kevcai tshooj nees nkaum rau. Hauv Daniyee tshooj ob, nqe ib, lub npe “Nenpukhanexa” raug sau ob zaug, thiab qhov uas ib lo lus raug sau ob zaug hauv Vajluskub yog ib lub cim sawv cev rau tus timtswv thib ob zaj lus tshaj tawm.

Muaj ob peb nqe lus hauv Muam White tej ntawv sau uas qhia tias Daniyees tshooj peb yog ib lub cim sawv cev rau txoj kevcai hnub Ib. Daniyees tshooj ib muaj tag nrho tej yam ntxwv ntawm thawj tus timtswv zaj lus tshaj tawm, thiab peb tau txais kev qhia tias yuav muaj tsis tau zaj lus tshaj tawm thib peb (Daniyees tshooj peb) yog tsis muaj thawj zaj lus tshaj tawm thiab zaj lus tshaj tawm thib ob.

Qhov kev sim txog daim duab ntawm tus tsiaj qus tau raug Ellen White txhais tseg tias yog qhov kev sim uas peb yuav tsum dhau ua ntej lub sij hawm ntawm txoj kev sim siab yuav kaw, thiab ua ntej peb raug muab cim khi. Thaum suab nkauj pib nrov hauv Daniel tshooj peb, lub sij hawm ntawm txoj kev sim siab tau kaw ua ib qho cim qhia yav tom ntej, rau qhov tshooj peb sawv cev rau txoj cai Hnub Caiv. Nebuchadnezzar cov suab paj nruag sawv cev rau zaj suab seev uas tus niam ntiav ntawm Tyre mam li pib hu rau cov vaj ntxwv hauv ntiaj teb thaum kawg ntawm xya caum xyoo ua cim uas nws tau raug hnov qab.

Thiab yuav muaj tias nyob rau hnub ntawd, lub nroog Tyre yuav raug hnov qab tau xya caum xyoo, raws li lub sij hawm ntawm ib tug vajntxwv: tom qab xya caum xyoo tas lawm, Tyre yuav hu nkauj ib yam li ib tug niam ntiav. Cia li nqa ib rab nkauj ntaus, mus ncig lub nroog, koj tus niam ntiav uas luag twb hnov qab lawm; ua suab paj nruag kom qab zib, hu ntau zaj nkauj, xwv kom luag yuav nco txog koj. Thiab yuav muaj tias tom qab xya caum xyoo tas lawm, tus Tswv yuav tuaj xyuas Tyre, thiab nws yuav rov qab mus txais nws txoj nqi zog, thiab yuav ua nkauj ua nraug nrog txhua lub tebchaws hauv ntiajteb saum npoo av. Yaxayas 23:15–17.

Muam White qhia tias peb tug tim tswv tej xov yog peb qho kev sim siab.

“Muaj coob leej uas tau tawm mus ntsib tus Nraug Vauv raws li tej lus tshaj tawm ntawm tus tim tswv thawj thiab tus tim tswv ob, tsis kam txais tus tim tswv peb, uas yog zaj lus sim siab kawg uas yuav tsum muab rau ntiajteb no, thiab yuav muaj ib yam li ntawd raug coj los sawv thaum hu zaum kawg raug tshaj tawm.” Review and Herald, Lub Kaum Hli 31, 1899.

Raws li ntau tus tim khawv ua pov thawj, Daniyee tshooj ob yog tus tim tswv thib ob tsab xov. Zaj keeb kwm txij thaum muab hwj chim rau tus tim tswv thib ib mus txog thaum muaj kev txiav txim yog zaj keeb kwm uas xya caum xyoo ntawm Daniyee txoj kev raug coj mus ua neeg poob tebchaws sawv cev rau. Daniyee txoj kev thov Vajtswv hauv tshooj ob tshwm sim nyob rau hauv xya caum xyoo ntawd, uas yog ib lub cim ntawm “xya lub caij”.

Zaj lus thov hauv tshooj cuaj pib nrog kev hais ncaj qha txog xya caum xyoo. Ob zaj lus thov no nyob hauv tib lub moj khaum ntawm lus faj lem. Ob zaj no nthuav qhia tej fab sib txawv ntawm tib zaj lus thov, tiamsis ob zaj puav leej raug muab tso rau hauv tib lub moj khaum ntawm “xya lub sijhawm,” thiab ob zaj puav leej sib haum nrog lub cim qhia kev uas yog “kev thov Vajtswv” uas nyob hauv keeb kwm ntawm cov ib puas plaub caug plaub txhiab leej hauv tiam kawg.

Thaum Daniyee thov Vajtswv hauv tshooj cuaj, nws tabtom nyob hauv ib “lub caij hloov pauv” raws li lus faj lem, ntawm lub tebchaws Npanpiloo mus rau lub tebchaws ntawm cov neeg Midia thiab cov neeg Pawxia. Lub sijhawm hloov pauv ntawd kuj yog ib lub cim qhia kev, thiab kuj sib haum nrog tib lub sijhawm hloov pauv hauv txoj kev txav mus los ntawm tus timtswv thib peb, thaum Vajtswv haiv neeg tuag rau ntawm txojkev thaum lawv yog “cov neeg Laudikia”, thiab tawm hauv qhov ntxa los ua “cov neeg Filadefia”. Lub sijhawm hloov pauv hauv txoj kev txav mus los ntawm thawj tus timtswv sib haum nrog Daniyee lub sijhawm hloov pauv thiab txoj kev txav mus los ntawm tus timtswv thib peb tibsi, thiab tag nrho peb qho puavleej txuas ncaj qha rau “xya lub sijhawm” hauv Levi Tej Kevcai tshooj nees nkaum rau. Txoj kev hloov ntawm Filadefia mus rau Laudikia hauv txoj kev txav mus los ntawm pawg Millerite tau tshwm sim nrog kev tshwm los ntawm “qhov kaj tshiab” hais txog “xya lub sijhawm” hauv xyoo 1856, thiab kev tsis lees txais “xya lub sijhawm” kiag li tom qab ntawd hauv xyoo 1863. Daniyee hauv tshooj cuaj, txoj kev txav mus los ntawm thawj tus timtswv nyob rau tiam Millerite, thiab txoj kev txav mus los ntawm tus timtswv thib peb nyob rau peb tiam no puavleej muaj tej lub sijhawm hloov pauv uas sib haum rau ib leeg, thiab tag nrho peb lub sijhawm hloov pauv ntawd puavleej nyob hauv lub moj khaum ntawm “xya lub sijhawm”.

Hauv hauv keeb kwm ntawm txoj kev sim siab, Daniel sawv cev rau tus tubtxib uas tau txais qhov kaj uas nws xub qhia rau nws peb tug khub, yog li ua piv txwv txog txoj hauj lwm yaj saub ntawm “Elijah”, uas yog “lub suab quaj hauv roob moj sab qhua”.

“Qhov zais” ntawm Daniyee tshooj ob qhia kom paub tias lub nceeg vaj thib yim hauv Vajlugkub cov lus faj lem yog “ntawm xya” lub nceeg vaj. Vim nws yog thawj daim sawv cev ntawm cov nceeg vaj hauv Vajlugkub cov lus faj lem, yog li ntawd nws txuas nrog daim sawv cev kawg ntawm cov nceeg vaj hauv Vajlugkub cov lus faj lem uas pom muaj nyob hauv Tshwmsim tshooj kaum xya. Lub nceeg vaj thib yim, uas yog “ntawm xya” lub nceeg vaj yav dhau los, tab tom hais txog lub ntsiab chaw hloov uas tsim tsa Npanpiloo niaj hnub no ua kev sib koom peb chav ntawm tus zaj, tus tsiaj qus, thiab tus yaj saub cuav. Nebukhadexalees zaj npau suav txog tus pej thuam thaum kawg yog qhia kom paub txog lub nceeg vaj hauv ntiajteb thib yim hauv keeb kwm ntawm cov lus faj lem.

Ib lub nceeg vaj yog ib tug tsiaj qus hauv Vajlugkub tej lus faj lem, yog li ntawd qhov tseeb uas Nebuchadnezzar tus npau suav txog tus pej thuam sawv cev rau ntawd yog thawj qhov kev hais txog tus tsiaj qus kawg nkaus, ib yam li kuj raug txheeb qhia hauv Tshwm Sim tshooj kaum xya. Yog li ntawd, Nebuchadnezzar tus npau suav thaum kawg yog tus npau suav txog tus duab ntawm tus tsiaj qus yim thiab tus kawg nkaus. Nws yog tus npau suav txog “tus duab ntawm tus tsiaj qus”.

Qhov ntawd kiag yeej yog qhov uas lees paub tias kev pom tau lub sijhawm hloov theem uas tshwm sim hauv txoj kev txav mus ntawm tus tim tswv thib peb yog ib qho tseem ceeb, tiamsis “qhov zais cia” kuj yog tus yuam sij uas muab ntau yam uas cov ntawv yav dhau los tau txheeb xyuas txog keeb kwm uas tshwm sim tom qab hnub tim 18 lub Xya Hli xyoo 2020 los sib txuas ua ke thiab ua kom ruaj khov. Hauv cov ntawv ntawd, twb tau nthuav qhia tias plaub lub cim qhia kev ntawm txhua txoj kev sawv los hloov kho uas dawb huv, uas muaj Daniyee lub sijhawm xya caum xyoo ntawm kev poob cev qhev ua lub cim sawv cev, puavleeej ib txwm muaj tib lub ntsiab lus.

Plaub lub cim qhia kev ntawd nyob rau tiam Khetos puavleej raug muab tso rau hauv lub ntsiab lus hais txog “kev tuag thiab kev sawv hauv qhov tuag rov qab los”. Thawj lub cim qhia kev, uas sawv cev rau kev pub hwj chim rau thawj tsab xov, yog Khetos txoj kev ua kevcai raus dej, uas yog lub cim ntawm kev tuag thiab kev sawv hauv qhov tuag rov qab los. Lub cim qhia kev thib ob, uas sawv cev rau thawj zaug kev poob siab hauv keeb kwm ntawd, yog Laxalaus txoj kev tuag thiab kev sawv hauv qhov tuag rov qab los. Lub cim qhia kev thib peb yog txoj kev nkag mus hauv Yeluxalees yam muaj yeej, uas sawv cev rau Lub Suab Hu Thaum Ib Tag Hmo. Khetos tabtom taug kev mus rau Nws txoj kev tuag thiab kev sawv hauv qhov tuag rov qab los, thiab Laxalaus, tus ciaj sia uas sawv cev rau kev tuag thiab kev sawv hauv qhov tuag rov qab los, yog tus coj pab neeg taug kev ntawd. Laxalaus kuj ua pov thawj qhia tias thaum tshaj tawm Lub Suab Hu Thaum Ib Tag Hmo, Vajtswv haiv neeg “raug nias hom thawj”.

“Qhov txuj ci tseem ceeb uas yog lub kaus mom no, yog kev tsa Laxalau sawv hauv qhov tuag rov los, yog yuav muab Vajtswv lub cim lees rau saum Nws tes hauj lwm thiab rau saum Nws qhov kev thov tias Nws yog Vajtswv.” The Desire of Ages, 529.

Qhov cim ciam teb thib plaub ntawm txoj kev txiav txim yog tus ntoo khaub lig, uas kuj yog ib txoj kev tuag thiab kev sawv rov los. Lub caij nyoog ntawm plaub lub cim ciam teb ntawd raug sawv cev los ntawm Danias xya caum xyoo ntawm kev poob cev qhev.

Hauv keeb kwm ntawm cov Millerite, lub ntsiab yog “txoj ntsiab cai uas ib hnub sawv cev rau ib xyoos”, thiab hnub tim 11 lub Yim Hli xyoo 1840 yog qhov ua pov thawj lees paub txoj ntsiab cai ntawd. Qhov kev poob siab thawj zaug tshwm sim los ntawm kev siv txoj ntsiab cai uas ib hnub sawv cev rau ib xyoos yuam kev. Lub Suab Hu Thaum Ib Tag Hmo yog qhov ua kom txoj ntsiab cai uas ib hnub sawv cev rau ib xyoos zoo tiav hauv kev siv rau zaj lus faj lem txog ob txhiab peb puas xyoo thiab zaj lus faj lem txog ob txhiab tsib puas nees nkaum xyoo, thiab tom qab ntawd Kev Txiav Txim Tshawb Xyuas tau pib thaum cov lus faj lem uas ib hnub sawv cev rau ib xyoos ntawd tau muaj tiav rau hnub tim 22 lub Kaum Hli xyoo 1844. Lub ntsiab ntawm tag nrho plaub lub cim taw kev hauv keeb kwm ntawm cov Millerite yog “txoj ntsiab cai uas ib hnub sawv cev rau ib xyoos”. Daniel lub sijhawm xya caum xyoo ntawm kev poob cev qhev yog lub cim sawv cev rau lub sijhawm ntawm plaub lub cim taw kev ntawd.

Nyob rau tiam Vajntxwv Daviv, lub ntsiab lus yog “Vajtswv lub phij xab”. Thaum Daviv tau txais hwjchim lawm, nws thiaj txiav txim siab yuav coj lub phij xab mus rau hauv Daviv lub nroog.

Daviv tseem mus ntxiv, thiab loj hlob zuj zus, thiab tus Tswv Vajtswv ntawm cov tub rog nrog nraim nws. 2 Xamuyee 5:10.

Thawj qhov kev poob siab yog thaum Uzzah ua txhaum los ntawm kev kov lub phij xab. Lub cim qhia kev thib peb yog thaum David to taub tias tus Tswv tau foom koob hmoov rau tsev neeg ntawm Obededom uas yog neeg Gittite; lub phij xab tau muab khaws cia hauv nws lub tsev txij thaum Uzzah ntxeev siab los. David thiaj mus coj lub phij xab rov los rau nws txoj kev nkag mus hauv Jerusalem yam muaj yeej (tiamsis nws txoj kev nkag los ntawd ho ua rau nws tus pojniam qhia tawm txoj kev chim siab dhau qhov tsim nyog thiab “kev poob siab”). Lub phij xab yog lub cim sawv cev rau txhua lub ntawm plaub lub cim qhia kev ntawd. Lub sijhawm xya caum xyoo uas Daniel poob cev qhev yog lub cim sawv cev rau lub sijhawm ntawm plaub lub cim qhia kev ntawd.

Hnub Cuaj Hlis 11, 2001, Islam ntawm “qhov Kev Puas Tsuaj thib peb” raug tso tawm, ces raug txwv tseg. Hnub Xya Hli 18, 2020, yog ib qho lus twv ua tsis tiav txog lub luag hauj lwm ntawm Islam. Txoj xov uas coj cov pob txha qhuav uas tuag lawm rov los muaj sia los ntawm “plaub cua,” uas yog ib lub cim ntawm Islam thiab sawv cev rau txoj xov Midnight Cry. Qhov kev puastsuaj ntawm teb chaws uas los tom qab qhov kev thim txoj kev ntseeg ntawm teb chaws vim txoj cai Sunday nyob hauv Tebchaws Meskas raug coj los txog los ntawm Islam ntawm “qhov Kev Puas Tsuaj thib peb.” Lub sijhawm ntawm plaub lub waymark ntawd raug sawv cev los ntawm Daniel xya caum xyoo ntawm kev poob cev qhev.

Kev txav mus los ntawm thawj tus timtswv sawv cev rau kev txav mus los ntawm tus timtswv peb, thiab zaj lus tshaj tawm txog Ib Tag Hmo hauv keeb kwm Millerite yog ib qho kev kho rau qhov kev twv ua tsis tiav uas ua rau muaj thawj qhov kev chim siab.

“Cov uas raug kev chim siab tau pom hauv Vajluskub tias lawv nyob hauv lub sijhawm ncua, thiab tias lawv yuav tsum ua siab ntev tos kom yog toog pom ntawd tiav. Tib qho pov thawj uas tau coj lawv kom tos ntsoov lawv tus Tswv hauv 1843, kuj tau coj lawv kom cia siab tos Nws hauv 1844.” Early Writings, 247.

Tib cov pov thawj uas qhia txog ib qho kev tawm tsam Nashville los ntawm cov neeg Islam ntawd kuj yog cov pov thawj uas qhia txog ib qho kev tawm tsam Nashville uas yuav tshwm sim los teb rau kev yuam kom pe hawm rau hnub Ib. Tej ntawv sau ntawm tus Ntsuj Plig ntawm Kev Faj Lem yeej tsis yuam kev li. Lo lus qhia ua ntej txog kev tawm tsam Nashville muaj teev tseg hauv tej ntawv sau ntawm tus Ntsuj Plig ntawm Kev Faj Lem. Lo lus qhia ua ntej txog Nashville yuav muaj tiav, tiam sis lo lus qhia ua ntej txog kev tawm tsam Nashville yuav yog raws li kev kho lo lus qhia ua ntej uas tsis tau muaj tiav yav tas los ntawd kom raug, ib yam li tau tshwm sim hauv keeb kwm ntawm cov Millerite. Qhov ntawd muaj tiav ntawm lub cim qhia kev thib plaub, uas yog lub cim qhia kev sawv cev rau “kev txiav txim”.

Yexus yeej ib txwm siv qhov pib los piav qhia txog qhov kawg, thiab thawj lub cim taw kev ntawm lub Cuaj Hlis tim 11, xyoo 2001, yog ib qho kev tawm tsam los ntawm Islam, yog li ntawd, thaum txog kev txiav txim ntawm tsab kevcai hnub chiv, Islam yuav tawm tsam Nashville. Tej zaum qhov kev tawm tsam ntawd yeej yuav muaj lwm cov hom phiaj thiab, tiamsis txoj xov ntawm Lub Suab Hu Thaum Ib Tag Hmo yog txoj xov uas kho txoj xov uas tau ua rau muaj thawj qhov kev poob siab. Thawj qhov kev poob siab ntawd tshwm sim los ntawm txoj kev txhaum uas muab feem ntsig txog lub sijhawm coj los siv rau zaj lus qhia ua ntej, tsis yog los ntawm Ellen White tej lus.

Ib qho tseem ceeb uas yuav tsum paub yog tias plaub lub cim qhia kev uas pib txij thaum muaj qhov “kev pub hwj chim” rau thawj tsab xov (uas nyob hauv phau Daniyee tshwm sim thaum pib ntawm lub caij xya caum xyoo uas yog lub cim) yeej ib txwm raug tib lub ntsiab lus tswj. Yog koj tau lees txais tias hnub tim 11 lub Cuaj Hlis xyoo 2001 yog kev muaj tiav raws li tej lus faj lem lawm, ces raws li lub ntsiab lus faj lem, koj twb tau noj “phau ntawv uas muab zais cia” lawm. Muaj neeg tsawg kawg nkaus uas tau noj qhov tseeb ntawd tiag tiag, tiamsis kuj muaj ib txhia, uas Daniyee ua tus sawv cev rau lawv, tau txiav txim siab hauv lawv lub siab tias yuav tsis cia Npanpiloo tej zaub mov ua rau lawv qias tsis huv. Txawm li ntawd los, kuj muaj cov uas hais tias lawv ntseeg tias hnub tim 11 lub Cuaj Hlis xyoo 2001 yog kev muaj tiav raws li tej lus faj lem, tiamsis ho sib cav tias qhov ntawd tsis yog Islam, tabsis yog tsev neeg Bush, lossis cov neeg txhawb kev koom ua ke thoob ntiaj teb, lossis cov neeg hauv pawg Jesuit, lossis CIA, lossis yog kev sib koom ua ke ntawm qee pab uas cov neeg tawm tswv yim txog tej kev koom tes zais cia niaj hnub no ib txwm nquag muab los hais txog. Yexus, uas yog Alpha thiab Omega, siv qhov pib los ua qauv qhia txog qhov kawg; yog li ntawd, yog peb to taub yuam kev txog yam uas tau ua cim qhia raws li tej lus faj lem rau hnub tim 11 lub Cuaj Hlis xyoo 2001, ces peb tab tom rhuav tshem peb lub peev xwm los muab Txojlus faj lem uas yog “qhov tseeb” faib kom raug.

“Kev txhawb kom muaj hwj chim” ntawm thawj zaj lus hauv keeb kwm Millerite yog Islam ntawm txoj Kev Txom Nyem thib ob, thiab txoj kev txhawb kom muaj hwj chim ntawd yog ib yam piv txwv txog kev txhawb kom muaj hwj chim rau hnub tim Cuaj Hlis 11, 2001, uas raug coj los txog los ntawm Islam ntawm txoj Kev Txom Nyem thib peb.

Kev ntseeg Islam ntawm thawj lub cim qhia kev qhia kom paub txog kev ntseeg Islam ntawm lub cim qhia kev kawg. Lub cim qhia kev kawg sawv cev rau txoj kev txiav txim, thiab Tebchaws Meskas raug txiav txim thaum muaj tsab kevcai Hnub Ib. Yog Exekees txoj xov thib ob hauv tshooj peb caug xya uas ua rau cov tuag rov muaj sia, thiab txoj xov ntawd yog txoj xov ntawm lub cim qhia kev thib peb, uas yog Lub Suab Hu Thaum Ib Tag Hmo. Qhov ntawd yog txoj xov uas muab lub cim nias, raws li tau ua qauv qhia tseg los ntawm Khetos txoj kev nkag los yam muaj yeej thaum nws caij ib tug “nees luav”, uas yog ib lub cim txog kev ntseeg Islam. Txoj xov uas muab lub cim nias ntawm Lub Suab Hu Thaum Ib Tag Hmo yog kev ntseeg Islam nqa mus.

Cia li hais rau tus ntxhais ntawm Xi-oos tias, Saib maj, koj tus Vajntxwv tabtom los cuag koj, tus uas txo hwjchim, thiab caij saum ib tug luj, thiab ib tug me luj uas yog tus menyuam ntawm tus luj. Mathais 21:5.

Lo lus faj lem thib ob ntawm Exekees los ntawm “cov cua ntawm plaub fab ntuj”, uas kuj yog ib lub cim sawv cev rau Islam. Yeej tseem ceeb kawg nkaus uas yuav tsum to taub qhov tseeb no kom meej, rau qhov tsab xov uas yog Lub Suab Hu Thaum Ib Tag Hmo yog tsab xov uas qhia tias Islam ntawm Kev Txom Nyem thib peb yog lub hwjchim uas coj kev txiav txim los rau Tebchaws Meskas thaum muaj txoj kevcai Hnub Ib, thiab ua rau lub tebchaws raug kev puam tsuaj tom qab tshaj tawm tsab cai ntawd.

Xya Lub Raj ntawm Phau Tshwm Sim yog Vajtswv tej kev txiav txim rau qhov kev yuam kom pe hawm hnub Sunday los ntawm ob qho tib si Loos pagan thiab Loos papal.

  • Plaub thawj plaub lub Raj Nplaim raug coj los tawm tsam Loos uas yog neeg pe hawm dab qhuas tom qab Constantine tau yuam kom siv thawj txoj cai hnub Sunday hauv xyoo 321.

  • Lub Raj Ncas thib tsib thiab thib rau (uas kuj yog thawj thiab ob Lo Kev Puas Tsuaj ntawm Islam), yog Vajtswv tej kev txiav txim tawm tsam papal Rome vim txoj cai hnub Sunday ntawm papacy uas tau muab coj los siv nyob rau hauv Pawg Sab Laj ntawm Orleans, xyoo 538.

  • Lub Xya Raj (uas yog Kev Txom Nyem thib peb ntawm Islam), yog txoj kev txiav txim uas yuav raug coj los rau saum Tebchaws Meskas thaum nws yuam kom pe hawm hnub Sunday rau yav tom ntej uas nyob ze.

Islam ntawm Kev Txom Nyem thib peb sawv cev rau thawj lub cim qhia kev, uas yog lub Cuaj Hlis tim 11, xyoo 2001. Lo lus qhia ua ntej txog Islam txoj kev tawm tsam Nashville rau lub Xya Hli tim 18, xyoo 2020, uas tsis tau muaj tiav, sawv cev rau thawj qhov kev poob siab, uas yog lub cim qhia kev thib ob. Txoj xov hais txog “cua plaub fab” ntawm Islam, raws li tau muab ua cim hauv Exekhee zaj lus faj lem thib ob hauv tshooj peb caug xya, sawv cev rau lub Suab Hu Thaum Ib Tag Hmo, uas yog lub cim qhia kev thib peb, thiab tom qab ntawd los txog lub cim qhia kev thib plaub, uas yog qhov uas lo lus qhia ua ntej txog lub Xya Hli tim 18, xyoo 2020, uas tsis tau muaj tiav, yuav muaj tiav thaum txog txoj kevcai Hnub Ib. Cov ntawd yog plaub lub cim qhia kev raws li lus faj lem uas tshwm sim hauv keeb kwm raws li lus faj lem ntawm cov ib puas plaub caug plaub txhiab leej, raws li Daniyee lub sijhawm poob cev qhev xya caum xyoo ua cim qhia txog.

Kev lees paub txog zaj lus ntawm Kev Quaj Thaum Ib Tag Hmo yog ib feem tseem ceeb ntawm “yam zais” uas raug qhia tawm hauv tus qauv cim rau Daniel, thaum nws thov Vajtswv kom to taub Nebuchadnezzar zaj npau suav txog tus duab mlom. Nws txoj kev thov Vajtswv yog ib lub cim qhib kev uas nyob rau qhov kawg ntawm peb hnub rhaub thiab ib nrab ntawm txoj kev tuag rau ob tug tim khawv hauv Tshwmsim tshooj kaum ib. Daniel txoj kev thov Vajtswv raws li Levi Tej Kevcai nees nkaum rau, raws li tau sau tseg hauv tshooj cuaj, yog nyob rau thawj xyoo ntawm Darius. Qhov no muab nws tej kev thov Vajtswv tso rau ntawm cov ntsiab chaw hloov.

Lub sijhawm hloov chaw hauv keeb kwm Millerite yog xyoo 1856 thaum kev txav Millerite tau hloov ntawm Philadelphia mus rau Laodicea raws li James thiab Ellen White. Nyob rau tib lub xyoo ntawd, “lub teeb tshiab” txog “xya sijhawm” tau los txog hauv Hiram Edson cov ntawv hauv Review and Herald, tiam sis xyoo 1863 (“xya sijhawm” tom qab), “xya sijhawm” raug tsis lees txais kiag li. Daniel tau thov “txoj kev thov Vajtswv” uas raug txheeb tias yog “txoj kev kho” rau “kev tawg khiav” ntawm “xya sijhawm” ntawm lub sijhawm hloov chaw nruab nrab ntawm thawj thiab lub nceeg vaj thib ob hauv Vajlugkub tej lus faj lem.

Peb-thiab-ib-nrab yog ib lub cim sawv cev rau ib txhiab ob puas rau caum xyoo, uas kuj yog ib lub cim sawv cev rau “xya lub sij hawm.” Hnub tim 18 Lub Xya hli ntuj, 2020, txoj kev txav Laodicea ntawm Future for America tau qhia tawm kev tawm tsam tawm tsam Vajtswv txoj lus txib kom txhob rov dai ib txoj xov yaj saub rau saum sij hawm dua li. Tom qab ntawd txoj kev txav ntawd raug “tua” thiab “tawg khiav” nyob hauv txoj kev ntawm Tshwmsim kaum ib, uas hla mus hauv Exekees lub hav ntawm cov pob txha qhuav uas tuag lawm. Thaum kawg ntawm lub sij hawm “tawg khiav” ntawd, uas kuj yog lub “sij hawm tos” ntawm zaj lus piv txwv txog kaum tus nkauj xwb, nim no lawv tab tom raug hu tawm hauv lawv tej ntxa los ntawm “ib lub suab quaj hu” tawm hauv “roob moj sab qhua” ntawm peb-thiab-ib-nrab hnub ntawd.

Ib yam li cov uas raws Miller thaum kawg tau paub tias thaum ntawd lawv nyob rau hauv “lub sijhawm uas tseem yuav tau tos” uas hais hauv Mathais tshooj nees nkaum tsib thiab Hanpakus tshooj ob, “ob tug timkhawv uas tuag lawm” kuj yuav tsum paub tias nkawd tabtom nyob rau qhov twg thaum “lub suab hauv tebchaws moj sab qhua” qw nrov tuaj. Nkawd yuav tsum paub tias nkawd “tawg ua sab ua sua lawm”. Qhov kev paub li ntawd yog ib qho kev hu kom “thov Vajtswv”, tiamsis tsis yog kom thov Vajtswv xwb; yog ib qho kev hu kom thov Vajtswv raws li Daniyees zaj lus thov Vajtswv uas raws Levis Kevcai tshooj nees nkaum rau. Yog tsis muaj zaj lus thov Vajtswv tshwj xeeb ntawd, ces yeej tsis muaj kev txhawb siab. Kev txhawb siab ntawd cim qhia txog lub sijhawm hloov ntawm Laudikeyas mus rau Filadefias thiab ua kom tshwm muaj qhov xwm txheej raws li lus faj lem uas tus yim yog ib tug ntawm xya tus ntawd, raws li Nenpukhanexa tus mlom hauv Daniyees tshooj ob ua pov thawj qhia tseeb.

Thaum txoj kev thov Vajtswv ntawm kev hloov siab lees txim thiab kev lees txhaum ntawd raug ua kom tiav, lo lus cog tseg yog tias Vajtswv yuav nco txog Nws tej lus cog tseg thiab yuav sau Nws haiv neeg uas tau tawg khiav ua neej nyob rau ntau qhov chaw los ua ke. Ezekiel thawj zaj lus faj lem tau sau cov pob txha los ua ke, thiab tom qab ntawd nws zaj lus faj lem txog “plaub cua” tau hloov cov “Philadelphians” uas nyuam qhuav yug los tshiab ntawd ua ib pab tub rog muaj hwj chim…ib pab tub rog muaj hwj chim uas, raws li Tshwm Sim kaum ib, tom qab ntawd yuav raug “tsa nce mus rau saum ntuj ceeb tsheej” nrog ib “huab ntawm cov tim tswv”. Ces lawv thiaj yog tus Tswv “chij”.

Qhov “lus zais” hauv Daniyee tshooj ob, raws li tus Tsov Ntxhuav ntawm xeem Yudas tabtom nthuav qhia nimno, ua pov thawj txog qhov tshwm sim uas “tus thib yim yog ib tug ntawm xya tus”…thiab tag nrho lwm cov ntsiab lus faj lem hauv Daniyee tshooj ob puavleej sib haum nrog tej xwm txheej uas tshwm sim ua ntu zus raws li tej lus faj lem txog ob tug timkhawv hauv Tshwmsim tshooj kaum ib. Ob tug timkhawv hauv Tshwmsim tshooj kaum ib raug “tsa siab ua ib daim chij” nyob rau tib “teev” uas txoj kevcai Hnub Ib tshwm sim, vim nkawd raug tsa siab thaum muaj qhov “av qeeg loj” hauv Tshwmsim tshooj kaum ib. Qhov “av qeeg loj” rhuav tshem ib feem kaum ntawm lub nroog, thiab Tebchaws Meskas yog tus vajntxwv tseem ceeb tshaj hauv “kaum tus vajntxwv”, ib yam li Fabkis tau ua yav tas los, thaum qhov “av qeeg” ntawm Fabkis Txoj Kev Tawm Tsam tau rhuav Fabkis kom puam tsuaj, ua kom muaj tiav raws li Tshwmsim tshooj kaum ib tau hais tseg.

Qhov av qeeg ntawd muaj tiav puv npo rau tus tsiaj uas tawm hauv “av” tuaj, thiab txoj kevcai Hnub Chiv hauv lub tebchaws uas tus tsiaj tawm hauv av tuaj kav ua rau muaj kev co. Qhov kev muaj tiav puv npo ntawm qhov “av qeeg” hauv Tshwmsim tshooj kaum ib yog txoj kevcai Hnub Chiv, thaum tus tsiaj uas tawm hauv “av” tuaj “raug co” thiab lub tebchaws raug kev puam tsuaj tom qab lub tebchaws tso txojkev ntseeg tseg. Nyob rau teev ntawd, ob tug timkhawv “raug tsa siab ua ib tug chij”. Nkawd “nce mus saum ntuj ceebtsheej hauv tej huab”, ib yam li Khetos tau nce mus saum ntuj ceebtsheej zaum kawg nkaus. Nws cov lus kawg uas Nws hais rau cov thwjtim, cov uas ua duab piv txwv txog Vajtswv haivneeg nyob rau tiam kawg, cov uas kuj yuav raug tsa mus saum ntuj ceebtsheej ua ib tug chij, raug sau tseg rau hauv phau Tubtxib Tes Haujlwm.

Thiab Nws hais rau lawv tias, Tsis yog nej tes haujlwm kom paub txog tej sijhawm lossis tej caij nyoog uas Leej Txiv tau muab cia rau hauv Nws tus kheej hwjchim. Tiamsis nej yuav tau txais hwjchim thaum tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv los saum nej; thiab nej yuav ua timkhawv txog Kuv, ob qho tib si hauv Yeluxalees, thiab thoob plaws hauv Yudas tebchaws, thiab hauv Xamalis, thiab mus txog rau qhov kawg nkaus ntawm lub ntiajteb. Thiab thaum Nws tau hais tej no lawm, thaum lawv tseem ntsia ntsoov, Nws raug tsa nqa mus; thiab ib tauv huab txais Nws tawm ntawm lawv qhov muag pom. Tubtxib Tes Haujlwm 1:7–9.

Cov uas yuav yog tus “ensign” yuav tsum tig ncaim ntawm kev siv “sijhawm thiab caij nyoog”, yog lawv xav txais lub hwj chim ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv kom ua tiav txoj hauj lwm ntawm tus “ensign”.

Qhov “lus zais” uas tau muab qhia rau Daniyees hauv tshooj ob yog qhov lus zais ntawm Kev Tshwm Sim ntawm Yexus Khetos uas raug qhib lub cim foob ua ntej kiag lub sijhawm pub rau tibneeg hloov siab lees txim yuav xaus. Qhov “lus zais” ntawd muaj “keeb kwm zais cia” ntawm “Xya Lub Suab Xob Nroo” nyob rau hauv. Tus qauv ntawm zaj keeb kwm ntawd raug teeb raws li lo lus Henplais uas tau tsim los ntawm kev muab thawj tus, tus kaum peb thiab tus kawg ntawm cov tsiaj ntawv Henplais los sib txuas ua ke. Thaum muab cov tsiaj ntawv ntawd los sib txuas ua ke, lawv tsim tau lo lus Henplais uas txhais tias “qhov tseeb.” Yexus yog “qhov tseeb”, uas kuj yog Tus Thawj thiab Tus Kawg. Cov tsiaj ntawv peb tus ntawd sawv cev rau tus qauv ntawm txhua lub zog loj ntawm kev hloov kho, rau qhov lawv sawv cev rau thawj tus timtswv ceebtsheej, tus thib ob thiab tus thib peb. Lawv sawv cev rau txoj kev ntxuav kom huv uas muaj peb theem, uas Daniyees piav txog hauv tshooj kaum ob tias yog “raug ntxuav kom huv, raug ua kom dawb thiab raug sim”. Future for America tau nthuav qhia txoj kev sim thiab kev ntxuav kom huv uas muaj peb theem ntawd los tau ntev tshaj ob xyoo caum lawm, tiamsis nimno twb txheeb pom tias txoj kev ntawd sawv cev rau ib “keeb kwm zais cia” nyob hauv cov kab keeb kwm dawb huv ntawm kev hloov kho. Zaj “keeb kwm zais cia” ntawd yog qhov tiav txhij txhua raws nraim li “Xya Lub Suab Xob Nroo” uas tau raug muab foob cia mus txog nimno, ua ntej kiag lub sijhawm pub rau tibneeg hloov siab lees txim yuav xaus.

Nws twb tau to taub lawm ntev los lawm tias Xya Lub Xob Quaj sawv cev rau ib qho “kev nthuav qhia txog tej xwm txheej uas tau tshwm sim nyob hauv thawj thiab tus tim tswv ob cov lus,” thiab tias lawv kuj sawv cev rau “tej xwm txheej yav tom ntej uas yuav raug nthuav tawm raws li lawv qhov kev txiav txim.” Tam sim no twb tau raug nthuav tawm lawm, los ntawm qhov Kev Tshwm Sim ntawm “qhov tseeb,” tias peb lub cim ciam kawg ntawm ib txoj kab kev hloov kho yog “keeb kwm zais” ntawm Xya Lub Xob Quaj. Cov cim ciam ntawd pib nrog thawj qhov “kev chim siab” thiab xaus nrog qhov “kev chim siab” kawg. Lub cim ciam nruab nrab yog Lub Suab Quaj Thaum Ib Tag Hmo. Thawj qhov kev chim siab cim tseg qhov pib ntawm “lub sij hawm tos ntev,” uas xaus rau ntawm Lub Suab Quaj Thaum Ib Tag Hmo. Zaj lus ntawm Lub Suab Quaj Thaum Ib Tag Hmo xaus rau ntawm “txoj kev txiav txim” uas qhov kev chim siab kawg raug cim tseg.

Thawj qhov kev poob siab hauv Daniel tshooj ob yog qhov uas Daniel paub tias nws twb raug ib “tsab cai txiav txim tuag” lawm. Tom qab ntawd nws thov kom muab “sijhawm” rau nws, qhov no thiaj cim qhov pib ntawm lub “sijhawm tos”. Qhov ntawd ua rau nws nkag siab txog “qhov uas muab zais cia,” uas yog txoj xov ntawm Lub Suab Qw Thaum Ib Tag Hmo, uas tom qab ntawd tau muab nthuav qhia rau Nebuchadnezzar kom nws thiaj “txiav txim” tau txog Daniel txoj xov.

Nebuchadnezzar qhov “kev txiav txim” txog tus npau suav thiab kev txhais uas Daniel tau nthuav tawm cim rau qhov cim thib peb hauv peb qhov cim uas sawv cev rau “keeb kwm zais” ntawm Xya Lub Xob Nroo. Qhov kev txiav txim ntawd kuj raug coj los hais ntxiv hauv Daniel tshooj peb, uas sawv cev rau txoj cai uas raug siv ruaj khov hauv phau Daniel thiab Tshwm Sim, txoj cai ntawd yog “rov hais dua thiab nthuav dav”.

Peb yuav tham txog tshooj peb hauv tsab xov xwm tom ntej, tiam sis tsim nyog hais meej ntawm no tias qhov kev txiav txim ntawm lub cim qhia kev thib peb hauv tshooj peb qhia txog qhov kev poob siab zaum kawg uas qhov kev poob siab thawj zaug tau ua qauv qhia txog ua ntej lawm. “Keeb kwm zais cia” ntawm Xya Lub Suab Xob qhia txog peb lub cim qhia kev, uas pib nrog kev poob siab thiab xaus nrog kev poob siab. Hauv Daniel tshooj ob, qhov kev poob siab thawj zaug muaj feem xyuam nrog ib “tsab cai txiav txim tuag” uas Nebuchadnezzar tau tshaj tawm, thiab hauv tshooj peb, qhov kev poob siab zaum kawg muaj feem xyuam nrog ib “tsab cai txiav txim tuag” ntxiv uas Nebuchadnezzar tau tshaj tawm.

“Keeb kwm uas zais cia” ntawm “ob tug tim khawv”, uas sawv cev rau txoj kev txav Future for America, sawv cev rau txoj kev poob siab ntawm Lub Xya hli ntuj 18, 2020. Tom qab ntawd thiaj pib “lub sijhawm ncua tos” raws li sawv cev los ntawm “peb hnub rhais ib nrab” hauv Tshwmsim tshooj kaum ib. Kev tsim dheev thiab kev sawv rov los ntawm cov uas raug “tua rau hauv tej kev” los ntawm tus tsiaj qus uas nce tawm hauv “qab ntuj tob tsis muaj chaw kawg” raug piav meej tshwj xeeb hauv Vajtswv Txojlus cev Vajtswv lus; tiam sis nyob rau theem yooj yim, thaum ob tug tim khawv tsim dheev, lawv nkag siab txog “yam zais” uas sawv cev nyob hauv Daniyee tshooj ob.

Zaj “lus zais” ntawd yog zaj xov ntawm Lub Suab Qw Thaum Ib Tag Hmo, uas tom qab ntawd lawv tshaj tawm mus txog rau Daniyee tshooj peb, thaum txoj kevcai hnub Ib uas yuav los sai sai ntawd los txog, thiab qhov kev poob siab zaum kawg tshwm sim. Cov neeg uas “Daniyee” ua lub cim sawv cev rau tau ntsib thawj qhov kev poob siab thaum lub Xya Hli tim 18, xyoo 2020. Tus thawj coj ntawm “kaum tus vajntxwv”, uas yog Tebchaws Meskas, yog tus uas ntsib qhov kev poob siab zaum kawg, thaum lub tebchaws txoj kev tso txojkev ntseeg tseg coj kev puas tsuaj uas los ntawm Islam los rau lub tebchaws.

Peb yuav ua kom tiav qhov kev xaus luv thiab qhov xaus ntawm Daniyee tshooj ob hauv zaj ntawv tom ntej.

“Xatas tau ntes lub ntiajteb no ua qhev lawm. Nws tau tsa ib hnub Xanpataus cuav, zoo li muab qhov tseem ceeb loj kawg rau nws. Nws tau nyiag txoj kev hwm uas lub ntiajteb Khixatia yuav tsum muab rau tus Tswv hnub Xanpataus mus rau hnub Xanpataus cuav no. Lub ntiajteb pe hawm ib txoj kevcai uas yog kab ke qub txeeg qub teg, yog ib lo lus txib uas neeg tsim los. Ib yam li Nenpukhanexas tau tsa nws tus mlom kub rau ntawm daim teb tiaj Dura, thiab ua rau nws tus kheej raug tsa siab, Xatas kuj tsa nws tus kheej siab hauv hnub Xanpataus cuav no, uas nws tau nyiag daim cim nto moo ntawm ntuj ceebtsheej los rau.” Review and Herald, Lub Peb Hlis 8, 1898.